Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 17. un 18. martā
Šajās brīvdienās Gaiziņkalnā ar tradicionālo karnevālu varam pavadīt ziemu, bet, svinot Lielo dienu Brīvdabas muzejā, sagaidīt pavasari. Savukārt liepājnieki ar vērienīgiem lielkoncertiem svinēs savas pilsētas dzimšanas dienu.
Ventspilī neaizmirstamu koncertu sniegs viena no Islandes populārākajām grupām „GusGus”, bet Dobelē savu jauno koncerttūri atklās Rīgas Gospeļkoris. Traku brīvdienu nakti, skatoties bezmaksas kino, būs iespēja baudīt kinoteātrī „Splendid Palace”. Ir atklātas arī vairākas interesantas izstādes.
1. Klāt lielais Gaiziņkalna karnevāls
Jau tradicionāli Madonas novadā notiekošais Gaiziņkalna karnevāls ir tā reize, kad kopā pulcējoties un jautru izdarību pavadībā varam ardievas teikt aizvadītajai ziemas sezonai. Šogad karnevāls notiks sestdien, 17. martā, un apmeklētājiem piedāvās gan maskošanās un jautru sacensību aktivitātes, gan pasākuma norises vietu un programmas papildinājumus.
Jaunums ir tas, ka pasākumi notiks ne tikai Gaiziņkalnā, bet arī kaimiņos esošajā „Ķirsona muižā”. Papildinājums ir arī tas, ka no Rīgas uz karnevālu un atpakaļ varēs nokļūt ar specializēto tūrisma vilciena „Sniedziņš” reisu. Vilciena pasažieriem tiek piedāvātas divas kompleksas atpūtas programmas: „Slēpošana Gaiziņkalnā” un ekskursija „Ziema Gaiziņkalna apkārtnē”. Abās programmās ir ietverts karnevāla apmeklējums.
* no pulksten 11.00 - ierašanās, reģistrēšanās un iesildīšanās;
* no pulksten 12.00 līdz 14.30 - Sniega figūru veidošanas konkurss;
* pulksten 14.30 – Masku parāde un masku apbalvošana;
* no pulksten 15.00 līdz 16.00 - netradicionālo braucamrīku izrādīšanās – brauciens no Lielā Golgāta;
* pulksten 16.00 – Trakais snovborda border kross;
* pulksten 17.00 – Milžu cīņas virves vilkšanā;
* pulksten 19.00 - „Lielā Golgāta” motorizētā iekarošana ar krosa motocikliem un vieglajām automašīnām. Dalības maksa: Ls 10 no agregāta. Pieteikšanās pa tālruņiem 29216473 vai 64828176;
* pulksten 22.00 - uguņošana.
Brīvajos brīžos visas dienas garumā varēs šļūkt no Lielā Golgāta ar visu, kas pie rokas, piedalīties jautrības stafetēs, pusdienot un vakariņot, slēpot un snovot „Mazā Golgāta” trasē. Ieejas maksa: Ls 1.
* Vilciens „Sniedziņš” maršrutā Rīga – Madona – Gulbene no Rīgas 17. martā aties pulksten 8.29. Pie Madonas dzelzceļa stacijas braucējus sagaidīs ekskursiju autobusi un gidi, kas slēpotājus un ekskursantus visas dienas garumā pavadīs izvēlētajās atpūtas programmās. Piedalīšanās atpūtas programmās: Ls 3,5 – 10. Vilciena biļete: Ls 6,83.
Sīkāk internetā: www.gaizins.lv.
„AUTO TRAKS 2012” Gaiziņkalnā
2. Rīgas Gospelkoris sāk smaidīt Dobelē
Sestdien, 17. martā, pulksten 17.00 ar koncertu „Es smaidu” Dobeles Kultūras namā savu pavasara koncerttūri atklās Rīgas Gospeļkoris.
Šis gads korim sācies ražīgi - pagājušajā gadā izdotais DVD „Silver & Gold” ticis nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada Balvai kategorijā „Labākais koncertieraksta video”, un jau šonedēļ tiek sākta pavasara koncerttūre, kuras ietvaros plānots sniegt koncertus Dobelē, Skrundā, Liepājā, Skrīveros, Raganā, Ikšķilē un Rīgā.
Dziedātāji vēlas iedvesmot savu koncertu apmeklētājus neskatīties uz tām lietām, kas mūs mēdz nomākt - sliktiem laikapstākļiem, „ne tādiem” līdzcilvēkiem, plāno maciņu, dažreiz nomācošo ikdienu, bet tā vietā atrast vairāk lietu, par kurām no sirds pasmaidīt. Koncertos skanēs dzīvespriecīga mūsdienu afroamerikāņu baznīcas mūzika kora, solistu un pavadošo mūziķu izpildījumā, kas solās vienaldzīgu neatstāt nevienu. Dziesmas būs angļu un latviešu valodā, un katrs klausītājs atradīs kaut ko sev - būs iespēja gan gremdēties pārdomās, gan saņemt pozitīvu enerģijas lādiņu.
Rīgas Gospelkoris koncertē Latvijā un ārpus tās jau devīto gadu, apmeklē gospeļmūzikas festivālus pasaulē, kā arī paplašina muzikālo redzesloku, veidojot kopīgus projektus ar gospeļmūzikas zvaigznēm no ASV un pašmāju mūziķiem.
No septiņu cilvēku vokālā ansambļa koris izaudzis līdz vairāk kā trīsdesmit cilvēku lielam sastāvam, kurā dzied pārsvarā 20 līdz 30 gadus veci jaunieši no visdažādākajām vietām, dzīves gājumiem un profesijām. Iespējams, ka viskolorītākā personība ir pats diriģents Jānis Maslovskis, kurš ir arī lidotājs, turklāt aizraujas ne tikai ar aviāciju, bet arī kuģošanu - šobrīd būvē pats savu laivu, bet tam visam pa vidu vēl spēj būt arī gādīgs tētis, mīlošs vīrs un iedvesmojošs vadītājs.
Biļešu cena: Ls 2 -3.
* Nākamie Rīgas Gospeļkora koncerti: Skrundas Kultūras namā – 24. martā pulksten 16.00; Krimuldas Tautas nams – 1. aprīlī pulksten 16.00; Skrīveru Kultūras centrā – 8. aprīlī pulksten 19.00 un 9. aprīlī pulksten 18.00 Rīgā, Spīķeru koncertzālē.
3. Islandes elektroniskās mūzikas grandi Ventspilī
Pavasara iestāšanos Ventspils teātra nams „Jūras vārti” atzīmēs ar grandiozu koncertu. 17.martā pulksten 20.00 tur viesosies pasaulē viena no zināmākajām Islandes grupām „GusGus” sava jaunākā albuma „Arabian Horse” prezentācijas tūres ietvaros.
Elektroniskās mūzikas grupa „GusGus” dibināta Islandē 1995.gadā sākotnēji kā radoša mākslinieku un aktieru apvienība. Tās dalībnieki mainījušies vairākkārt, taču no 2009. gada pamatsastāva trio ir nemainīgs – President Bongo, Biggi Veira un Daniel August. Grupa izdevusi astoņus studijas albumus, pēdējo no tiem „Arabian Horse” 2011.gadā. GusGus mūzika ir eklektiska. Galvenokārt to klasificē kā techno, trip-hop un house, tomēr viņi eksperimentē ar vēl daudz citiem stiliem. Grupas mūziķi ir veidojuši daudzu slavenu mākslinieku dziesmu remiksus, tostarp Björk, „Depeche Mode”, „Moloko” un „Sigur Rós”. Grupas „GusGus” dzīvā uzstāšanās ir patiešām iespaidīga, ko apliecina regulāras viesošanās klubos un koncertu arēnās visā pasaulē.
Koncertu iesildīs pašmāju dīdžejs, mūzikas žurnālists un melomāns Toms Grēviņš. Viņš saka: „Islandes mūzika Latvijā ar katru gadu iegūst aizvien lielāku kulta statusu un šīs zemes mūziķi vienmēr tiek gaidīti ar skaļām ovācijām neatkarīgi no žanra, ko viņi pārstāv. Spēlēt DJ setu pirms mūziķiem, kuri izdod ierakstus jau gandrīz 20 gadu garumā, ir liels gods. Centīšos publiku iesildīt kārtīgi, tā lai godam sagatavotu gaidāmajai „īstajai ballītei”, kādu noteikti „Gus Gus” Ventspilī sarīkos.”
Biļešu cenas: Ls 8 -10. Sīkāk internetā: www.jurasvarti.lv.
Islandes grupa „GusGus”
4. Liepājas dzimšanas dienas lielkoncerti
Sestdien, 17. martā, Liepājā notiks vairāki Liepājas 387. dzimšanas dienai veltīti koncerti:
* Liepājas Olimpiskajā centrā pulksten 14.00 izskanēs šlāgermūzikas lielkoncerts „Zelta dziesmas”, kurā klausītājus priecēs tautā populāras un iemīļotas grupas, kā „Apvedceļš”, „Klaidonis” un „Baltie Lāči”. Koncertprogramma „Zelta dziesmas” ir mūzika dažādiem dvēseles noskaņojumiem, šoreiz tas būs īpašs veltījums liepājniekiem un pilsētas viesiem Liepājas dzimšanas dienā. Biļešu cena: Ls 4.
* Pulksten 19.00 arī Liepājas Olimpiskajā centrā otro gadu pēc kārtas notiks lielkoncerts „Liepāja svin”, ko organizē Rietumu Radio. Šogad uz lielkoncerta skatuves kāps vēja pilsētai tuvi un mīļi mūziķi, kuri ikkatram interesentam sniegs īpašu dāvanu - Ivo Fomins, Edijs Šnipke, „Musiqq” un grupa „Tumsa”. Koncertu Liepājas Olimpiskā centra Arēnā būs iespējams baudīt gan mierīgā atmosfērā, vērojot to no sēdvietām, gan arī aktīvākas atpūtas cienītāji varēs iejukt fanu pūlī un no sirds izdejoties. Biļešu cena: Ls 5 -8.
* Savukārt Liepājas Latviešu biedrības namā pulksten 20.00 veltījumu Liepājas 387. dzimšanas dienai – liepājnieku koru koncertu „Paši skaistākie vārdi” sniegs Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauniešu koris „INTIS”, jauktie kori „Līva”, „Lauma”, „Kursa” un „Laiks”, sieviešu kori „Aija” un „Atbalss”, kā arī vīru koris „Dziedonis”. Ieeja: bezmaksas.
Sīkāk internetā:
5. Trakā kino nakts Rīgā
Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) nakti uz svētdienu aicina pavadīt kinoteātrī „Splendid Palace”, kur notiks nu jau piektā bezmaksas nakts filmu skate „Crazy Night”. Vienā naktī Latvijas pirmizrādi piedzīvos trīs godalgotas Eiropas filmas! Kino nakts sāksies sestdien, 17. martā, pulksten 22.00 un turpināsies līdz nākošās dienas rītausmai.
Ņemot vērā, ka filmu maratona apmeklētāju būtisku daļu veido jaunās paaudzes cilvēki, šoreiz skates tēma ir atsauce uz leģendāras Jura Podnieka pagājušā gadsimta 80. gados uzņemtās filmas nosaukumu „Vai viegli būt jaunam?”. Un ar šo filmu festivāls arī tiks atklāts, bet tai sekos trīs pavisam jaunas mākslas filmas no Polijas, Krievijas un Norvēģijas, kuras ļoti veiksmīgi un suģestējoši traktē šo tēmu mūsdienās. Katra no šīm filmām piedzīvos savu Latvijas pirmizrādi.
Katra filma ataino citu jaunības posmu. Poļu filmas „Pašnāvnieku zāle” galvenajam varonim Dominikam ir 18 gadi, viņš pieder emo subkultūrai un arvien dziļāk grimst virtuālajā pasaulē. Kādā ballītē Dominiks tiek izprovocēts noskūpstīt savu draugu, tajā brīdī pat nenojaušot, cik lielā mērā tas izmainīs visu viņa dzīvi. Krievu filmā „Skābeklis”, kuru pēc savas slavenās šāda paša nosaukumu lugas, uzņēma krievu dramaturgs un teātra režisors Ivans Viripajevs, starp divdesmitgadniekiem - puisi no Krievijas laukiem un meiteni no Maskavas - rodas „skābeklis”. Tā kā iepriekšējā filmu skatē rādītā norvēģu režisora Joakima Trīra debijas filma „Reprīze” saņēma ļoti labas skatītāju atsauksmes, šoreiz tiks parādīta šī režisora jaunākā filma „Oslo, 31. augusts”. Tās galvenajam varonim Andersam ir pāri 30, viņa jaunība tuvojas beigām, taču viņš nezina, kā dzīvot tālāk...
Lai palīdzētu izturīgākajiem skatītajiem atgūst garīgo līdzsvaru pēc turbulentajām mūsdienu filmām un labi noskaņoties jaunai dienai, festivāla noslēgumā, tiks prezentēta franču kino klasika – 1964. gada filma „Šerbūras lietussargi”, kurā savulaik debitēja franču kino karaliene Katrīne Denēva.
Kino nakts laikā tiks dota iespēja arī jaunajiem Kultūras akadēmijas kino režijas studentiem – pirms pilnmetrāžas filmu izrādīšanas tiks demonstrētas studentu īsfilmas.
* pulksten 22.00 - „Vai viegli būt jaunam”, rež. J. Podnieks (1986, Latvija);
* pulksten 24.00 - LKA īsfilma „G-punkts”, rež. M.Dišlere, oper. J.Kmins, J. Zemītis.
„Pašnāvnieku zāle”, rež. J. Komasa (2011, Polija);
* pulksten 2.20 - LKA īsfilma „Bez nosaukuma”, rež. G.Jakobsons, oper. J.Kmins. „Skābeklis”, rež. I.Viripajevs (2009, Krievija).
* pulksten 3.50 - LKA īsfilma „Kāpēc es neaizlidoju kosmosā”, rež. K.Krūmiņš, oper. A.Grebņevs. „Oslo, 31. Augusts”, rež. J. Trīrs (2011, Norvēģija);
* pulksten 5.40 – „Šerbūras lietussargi” (1964, Francija).
Filmas oriģinālvalodā ar tulkojumu (austiņās) latviešu valodā. Visas filmas (izņemot „Skābekli”) ar angļu subtitriem. Sīkāk internetā: www.lka.edu.lv.
Puišu skūpsts poļu filmā „Pašnāvnieku zāle”
Franču mīla „Šerbūras lietussargos” (kino „Splendid Palace” varēs redzēt 18. martā pulksten 5.40)
6. Lielā diena Brīvdabas muzejā
Svētdien, 18. martā, no pulksten 12.00 līdz 16.00 Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs visus aicina uz pavasara saulstāvju svētkiem – Lielo dienu.
Pavasara atnākšanas svētkus - Lielo dienu - svinēs Gadatirgus laukumā. No 12.00 līdz 14.00 ar Lielās dienas svinēšanas tradīcijām iepazīstinās folkloras kopa „Cielava”. Pušķos un iesvētīs šūpoles, notiks apdziedāšanās, olu kaujas un izspēlēs senās rotaļas. Apmeklētāji tiek aicināti ņemt līdzi pērnos Jāņu vainagus, dzīparus šūpoļu dekorēšanai, olas ziedošanai un ēšanai, kā arī pūpolu zarus veselībai.
No 14.00 līdz 16.00 kopā ar folkloras kopu „Laiva” rotaļājoties, dziedot un dancojot tiks modināta zeme un visi priecāsies par pavasara atnākšanu.
Visa pasākuma garumā būs iespēja šūpoties šūpolēs, krāsot olas sīpolu mizās, vizināties jāšus zirga mugurā, mēroties spēkiem koka olu ripināšanā, spēlēt senās koka spēles kopā ar Aldoni Baldiņu, apskatīt Intas Lūses veidotās zaķu, kumeļu un pūķu olas.
Mūsdienās plaši svinēti svētki ir Lieldienas, kurās krustu šķērsu savijušās tradicionālās folkloras, kristīgās un no citu tautu kultūrām ienākušās tradīcijas. Taču Lielās dienas kā gadskārtu ieražas svinēšanas laiks atšķiras no kristīgajām Lieldienām, kas tiek svinētas par godu Jēzus Kristus augšāmcelšanās laikam.
Lielā diena iezīmē laiku, kad diena un nakts kļuvusi viena garuma, gaisma uzveic tumsu, dienai kļūstot garākai jeb lielākai par nakti. Iestājas pavasaris. Šogad tas notiks 20. martā, bet saskaņā ar tautas tradīcijām šo notikumu var svinēt veselas trīs dienas.
Sīkāk internetā:
7. Izstāžu ceļvedis: Franču Rivjēra, miniatūrās Bībeles, latviešu leģionāri
* Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57 – 26) ir skatāma izstāde „Aleksandra Beļcova un Franču Rivjēra”. Atzīmējot 120 gadus kopš mākslinieces dzimšanas, tiek piedāvāta izstāde, kurā eksponētie gleznojumi, zīmējumi, skiču albumi, mākslas porcelāns, fotogrāfijas un dokumenti ļauj ieraudzīt Franču Rivjēru Aleksandras Beļcovas acīm un iepazīt vienu no spožākajiem posmiem mākslinieces radošajā biogrāfijā.
Māksliniekus, dzejniekus un filozofus vienmēr saistījusi doma, ka kaut kur pastāv idilliska vieta, mūžīgās laimes zeme Arkādija. Aleksandra Beļcova līdzīgi daudziem slaveniem franču māksliniekiem 20. gadsimta sākumā savu Arkādiju atrada Francijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, ko franči dēvē par Azūra krastu – Côte d'Azur.
Svētdien, 18. martā, pulksten 15.00 muzejā notiks tikšanās „Aleksandra Beļcova un Franču Rivjēra” ar izstādes kuratori Nataļju Jevsejevu. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv
* Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē līdz 30. aprīlim ir apskatāma Izraēlas vēstniecības Latvijā un Lietuvā organizētā Izraēlas miniatūru asociācijas mākslinieku ceļojošā izstāde „Bībele miniatūrās”. Miniatūru glezniecības un Bībeles tēmu kombinācija parāda ļoti augstu mākslas izpausmes līmeni, kas arī raksturo Izraēlas mākslu kopumā. Sīkāk internetā: www.tornis.jelgava.lv.
* Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrā „Tīnūžu muiža” ir atklāta latviešu leģionāriem veltīta izstāde „Sveiciens no frontes: latviešu leģionāru vēstules”. Latviešu leģionāriem veltīta izstāde Tīnūžu muižā tiek rīkota jau otro gadu, un tajā būs apskatāmas no frontes sūtītās latviešu leģionāru vēstules, apbruņojums, formas un fotogrāfijas. Izstāde būs skatāma līdz 30. martam.
Sestdien, 17. martā, pulksten 17:00 Ikšķiles tautas namā „Tīnūžu muiža” notiks arī tikšanos ar režisoru Askoldu Saulīti un filmas „Sarkanais un brūnais” seanss.
Sīkāk internetā: www.ikskile.lv.
Elmārs Barkāns/ Foto: publicitātes foto
