Miris izcilais poļu kinorežisors Andžejs Vajda

"Miris izcilais poļu režisors, "Oskara" laureāts Andžejs Vajda. Lai viņam gaiša piemiņa," teikts Polijas prezidenta Andžeja Dudas kancelejas paziņojumā.

Kā pavēstīja avoti, Vajda miris slimnīcā ar plaušu mazspēju, pirms tam vairākas dienas atrodoties mākslīgi izraisītā komā.

2000.gadā viņam tika piešķirta "Oskara" balva par mūža sasniegumiem kino.

"Izcils mākslinieks. Bet arī viens no poļu brīvības pamatlicējiem, sevišķi ar mūsu identitātes lielisko attēlojumu," sacīja poļu režisors un scenārists Kšištofs Pesevičs, norādot, ka Vajda savās filmās ienesis politisko aspektu.

Vajdas pirmās filmas atspoguļoja Otrā pasaules kara sāpīgo pieredzi un poļu pretošanos nacistiem, kuru okupācijā Polija atradās gandrīz sešus gadus.

Kino kritiķis Tomašs Račeks tviterī rakstīja, ka "poļu kino sēros ilgu laiku".

Vajda, kurš dzimis 1926.gada 6.martā Sulvakos, Polijas ziemeļaustrumos, mēģināja sekot sava tēva pēdās un kļūt par karavīru, bet militārajā akadēmijā viņu neuzņēma. Rezultātā viņš pievērsās mākslas pasaulei un vēlāk iestājās prestižajā Polijas Lodzas filmu akadēmijā.

Kā režisors Vajda debitēja piecdesmitajos gados. Sākumā Vajda uzņēma vairākas īsfilmas, bet 1955.gadā uz ekrāniem iznāca viņa pilnmetrāžas filma "Pokolenie" ("Paaudze"). Viņš strādājis arī teātrī. Savas karjeras laikā viņš saņēmis aptuveni 40 dažādas kino balvas, tostarp minēto ASV Kinoakadēmijas goda balvu 2000.gadā.

1957.gadā Vajda saņēma Kannu kinofestivāla žūrijas speciālo balvu par filmu "Kanal" ("Kanāls"), kas vēstīja par poļu partizānu sacelšanos pret nacistiem 1944.gadā Varšavā.

"Tas bija sākums visam," atskatoties uz savu karjeru, 2007.gadā intervijā ziņu aģentūrai AFP norādīja Vajda.

1977.gadā Kannu kinofestivālā tika izrādīta Vajdas filma "Czlowiek z marmuru" ("Marmora cilvēks"), kurā kritiski atspoguļota komunistiskā Polija. Savukārt trīs gadus vēlāk pirmizrādi piedzīvoja Vajdas filma "Czlowiek z želaza" ("Dzelzs cilvēks"), kurās attēlota arodbiedrības "Solidaritāte" rašanās.

"Dzelzs cilvēks" 1981.gadā saņēma Kannu kinofestivāla augstāko apbalvojumu "Zelta palmas zaru", lai gan toreizējais Polijas komunistiskais režīms "Solidaritāti" apspieda.

""Palmas zara" diena, protams, bija ļoti nozīmīga diena manā dzīvē. Bet es apzinājos, ka šis apbalvojums piešķirts ne man vienam. Tā bija balva arī arodbiedrībai "Solidaritāte"," AFP savulaik atzina Vajda.

"Palmas zars" arī paglāba Vajdu no komunistiskā režīma represijām, no kurām cieta daudzi viņa kolēģi un paziņas, tostarp "Solidaritātes" līderis Lehs Valensa, bet turpmāk režisoram nācās strādāt ārvalstīs.

Francijā 1983.gadā tapa Lielajai revolūcijai veltītā lente "Danton" ("Dantons"), kurā spēlē pazīstamais aktieris Žerārs Depardjē, kā arī Fjodora Dostojevska romāna "Velni" ekranizācija.

Pēc komunistu režīma sabrukuma Polijā Vajda atgriezās pie savas tautas kara laika vēstures atspoguļošanas.

1990.gadā uz ekrāniem nonāca filma "Korczak" ("Korčaks") par holokaustu, bet 2007.gadā - kinolente "Katyń" ("Katiņa"), kurā izstāstīts Vajdas tēva traģiskais liktenis Otrā pasaules kara laikā.

Vajdas pēdējā filma "Powidoki" septembrī tika izrādīta Toronto filmu festivālā, un Polija šogad to pieteikusi "Oskara" balvai labākās ārzemju filmas kategorijā.

LETA/Foto: Wikipedia