Imants Kalniņš slavē Lukašenko, Putinu un gānās par Eiropas Savienību

Bijušais Saeimas deputāts, nesekmīgi no Zaļo un zemnieku savienības saraksta uz 11. Saeimu kandidējušais komponists Imants Kalniņš Atklātā vēstulē, kas publicēta „Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, paziņo, ka ir pret eiro un slavē Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, kā arī uzteic Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku.

Jāteic, ka Imants Kalniņš jau pāris gadu sabiedrību šokē ar savām intervijām. Viņš ir paspējis gan paslavēt oligarhus un kritizējis latviešu tautu, kurā neko nesapratot, gan pavēstījis, ka katra latvieša grāmatplauktā būtu jāatrodas Korānam un paziņojis, ka Latvijā jāievieš monarhijā. Šoreiz Kalniņš atkal kārtējo reizi ar saviem izteikumiem pārsteidzis Latvijas tautu.

„Man ir nepieņemams un biedējošs tas, kas šodien notiek Latvijā. Es meklēju pasaulē pēc tiem, kas cenšas tam pretoties, un redzu, kā mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pūlas savu tautu un valsti nosargāt, lai kā nesmilkstētu bankrotējušās Rietumu „demokrātijas” šakāļi,” raksta Kalniņš.

Tāpat viņam arī liekas, ka „Krievijas prezidents Vladimirs Putins neļauj savu valsti pārvērst par iebraucamo vietu, par krogu vai spēļu namu, kur katrs var nākt ar savu dziesmu grāmatu un, kam vien nav slinkums, izrādīties un, kazi, varbūt, ja palaimējas, ieraust ko savā kabatā”. Viņš teic, ka „varbūt kādu dienu arī Latvijai būs tādi valstsvīri, kas visu nemērīs vienīgi ar savas izpratnes vai sava izdevīguma olekti”.

Eiro Latviju iedzīs nāvējošās skavās

Savā vēstulē komponists protestē arī pret eiro un teic:„Pievienošanās eirozonai tik vien mums dos, kā stipri apgrūtinās mūsu izkļūšanu no šīm nāvējošajām skavām. Latviešu tauta nav balsojusi par pievienošanos federatīvai Eiropai, tāpēc šoreiz referendums ir obligāts. Tikai jautājumam ir jābūt nevis par pievienošanos eirozonai, bet par nepievienošanos utopiskam projektam, kas saucas federatīva Eiropas valsts.”

Kalniņš tagad uzskata, ka „Eiropas Savienība vairs nav tā organizācija, par iestāšanos kurā Latvijas pilsoņi nobalsoja 2003. gada 20. septembrī - 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums.”

Pēc viņa teiktā, runa jau nav par eiro, bet runa ir par to, vai mēs vēlamies izšķīst federatīvā Eiropā, kas mūsu tautas nākotnei ir nāvējoša, vai arī mēs gribam veidot tādu valsti, par kādu sapņojām, sākoties trešajai Atmodai.

Savā vēstulē Kalniņš norāda, ka tas, uz kurieni mūs šobrīd kā aitu baru dzen, ir neliels aploks federatīvas Eiropas nomalē: „Mēs taču gribējām pasaulē būt kā līdzīgie starp līdzīgajiem - paši vadīt savu tautsaimniecību, paši veidot savas attiecības ar citām valstīm un paši noteikt savus orientierus visos mūsu cilvēku un sabiedriskās dzīves aspektos,” sašutumu pauž komponists.

Komponists pieļauj - iespējams, ka mūsu atjaunotajai valstij ir trūcis prasmīgu cilvēku, turklāt tādu, kam valsts un tautas liktenis ir bijis sirds jautājums. „Iespējams, ka tāds mums pagaidām ir bijis tikai viens - Kārlis Ulmanis. Patriotismu - to nu gan mums nevar pārmest. Tās mantas mums ir gana, brīžiem tik daudz, ka aizmiglojas acis un maz kas ir skaidri saskatāms.”

Kalniņš arī norāda, ka pašu prasmes trūkums ir aizvietots ar instrukcijām, ar to, kas kaut kur tiek pateikts priekšā. Bet arī ar priekšā teicējiem tomēr viss neesot gluži skaidrs - tas viņu kauss ar visu viņu finanšu un eiro politiku ir vieglāks par vieglu, jo uz otra kausa guļ ne ar ko neatsveramais - mūsu tautas un cilvēku liktenis.

„Jūs runājat par drošību, grūzdami mūsu tautu tādā nedrošībā, kādu mums vēl nebūs nācies pieredzēt. Jā, PSRS laikos mūsu tautas miesa tika nežēlīgi plosīta un bendēta. Taču tautas gars uzplauka neredzētā spožumā - tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos - deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi. Jūs ironizējat par nostalģiju pēc tiem laikiem. Taču akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās kloākas, kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem un cunamiskā vienaldzībā noposta visas tās aizsargbarjeras, ko mūsu tauta gadu tūkstošos ir uzcēlusi, lai pasargātu savus cilvēkus un sevi saglabātu,” pauž Kalniņš.

Komponists uzsver, ka Latvija un tauta ir domāta kam labākam - pilnvērtīgai, skaistai, neapdraudētai nākotnei, bet uzbrūkošās Rietumu „vērtības” tādu nākotni nenodrošina.

„Tā vērtību sistēma, kuru propagandē Rietumu civilizācija, ir pilnībā bankrotējusi, bet mēs tur spiežamies iekšā par katru cenu un par saviem padomdevējiem ņemam tos, kas apziņas deģenerāciju sauc par progresu un tūkstošgadīgu cilvēces orientieru noārdīšanu par „rietumu vērtībām”,” teikts Kalniņa Atklātajā vēstulē.

Tautā iemīļotais komponists Imants Kalniņš, saukts arī par Imku, daudzus gadus bijis Saeimas deputāts, darbojies partijā „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. 9. Saeimas laikā viņš pievienojies Zaļo un zemnieku savienībai, no kuras saraksta neveiksmīgi kandidēja 10. Saeimas un 11. Saeimas vēlēšanās. Viņš ievērību izpelnījies arī kā Korāna latviskotājs.