Nesaprotams dāsnums: partijai ziedo pat pusi savas algas. VIDEO

Apbrīnojamu dāsnumu izrāda gan uzņēmēji, kuru bizness nebūt neiet tik spoži kā gribētos, gan apsargi, gan arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki. Un kas pats interesantākais – dažu simtu latu alga nebūt nav šķērslis, lai krietnu summu varētu atvēlēt arī savai mīļajai partijai. Turklāt ziedojums mēnešalgas apmērā vai pat vairāk nebūt nav retums, vēsta LTV raidījums „De Facto”.

Viens no šādiem dāsniem ziedotājiem ir Andris Tumiņš. Vēl pavisam nesen viņš bija Rīgas 40. vidusskolas direktora vietnieks. Saskaņā ar pēdējo iesniegto ienākumu deklarāciju, viņa vienīgais lielākais īpašums bija 1992. gada „Audi”. Gada ienākumi – 4396,93 lati, kas nozīmē 366 latu mēnešalgu uz papīra. Tikmēr viņa parādsaistības sasniedza gandrīz 4,7 tūkstošus latu.

Tomēr par spīti ne pārāk spožajai finansiālajai situācijai Tumiņš ar prāvu ziedojumu – 2000 latiem – aplaimojis „Saskaņas centru”.

Viņš pats tajā neko dīvainu gan nesaskata. Pagājušajā gadā Tumiņš mainījis darbu un nu strādā uzņēmumā galvaspilsētas pašvaldības uzņēmumā „Rīgas namu pārvaldnieks”. Tur alga esot krietni lielāka, tādēļ viņš varējis atļauties atvēlēt savu daļu arī partijai.

„Līdz ar to, ka man parādījās lielāki ienākumi, man pa lielam uz doto momentu nebija nekādu lielu tēriņu. Līdz ar to es varēju atļauties to izdarīt. Man ir mainījusies darba vieta, man ir pavisam citi ienākumi, man bija arī nelieli uzkrājumi depozītā. Tā nebija tāda summa, kas bija jādeklarē, līdz ar to viņa nebija deklarēta. Man parādījās arī citas lietas, piemēram, auto pārdošana,” „De Facto” skaidroja dāsnais ziedotājs.

Līdzīgas situācijas nav retums. Finanšu speciālisti gan atzīst – normāli, ja lietām, kas nav saistītas ar tiešajiem ikdienas tēriņiem, iedzīvotāji atvēl aptuveni piecus procentus no saviem ienākumiem. Tomēr dāsnie ziedotāji politiskām partijām atdod pat pusi no saviem oficiālajiem ienākumiem.

Partiju finanšu situācijas uzraugi un politiskās dzīves pētnieki atzīst – šādas situācijas liecina, ka joprojām eksistē tā dēvētās partiju melnās kases. „Tas rada aizdomas par pietiekami plaši piekoptu starpniecību politisko partiju finansēšanā, kas ir krimināli sodāma darbība. Un tādas aizdomas būtu jāpārbauda. Jāmeklē metodes, kas jau ir operatīvās darbības un izmeklēšanas metodes, kā to pārbaudīt,” uzsver sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks Valts Kalniņš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča „De Facto” par apbrīnojamākajiem partiju ziedotājiem saka: „Sanāk, ka viņš dzīvo faktiski no tīra gaisa. Šobrīd šīs situācijas liecina par to, ka personas izmanto savā dzīvē kaut kādus neidentificētus finanšu avotus. Jo nevar būt tā, ka viņš visu atdod partijai un faktiski viņa ģimene dzīvo no nezināmiem ienākumu avotiem.”

Korupcijas apkarotāji norāda, ka šī tendence par spīti ierobežojumiem nav mainījusies, vērojama jau ilgāku laiku un nemazinās. Tikmēr partiju nostāja šajā jautājumā atšķiras. Kamēr vieni uzsver, ka cenšas sekot līdzi un iespēju robežās pārbaudīt savus ziedotājus, citi pārbaudes atstāj likumsargu ziņā.

Var jau būt, ka arī lielas daļas savu ienākumu atdošanu partijai var uzskatīt par normālu aktīva biedra rīcību. Tikai tad pavisam neviļus rodas jautājums – kādēļ, piemēram, premjers, kuram ir solīdi naudas uzkrājumi un alga vairāk nekā divi tūkstoši latu mēnesī, savas partijas atbalstam pērn atvēlējis vien 500 latu. Savukārt „Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs saskaņā ar KNAB datu bāzi savam politiskajam spēkam nav ziedojis vispār.