Japānis patstāvīgi iemācās latviski un saraksta latviešu valodas mācību grāmatu. FOTO. VIDEO

Valodnieks Daiki Horiguči jau vairākus gadus Japānā nodarbojas gan ar latviešu valodas mācīšanu, gan arī Latvijas popularizēšanu un latviešu valodas pētniecību. Viņš ir japānis, kurs pasaulē latviešu valodu varētu zināt vislabāk. Pie tam viņš latviešu valodu apguvis pašmācības ceļā. Daiki Horiguči drīz gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju par latviešu gramatikas tēmu.

Tikko viņš Japānā izdevis savu sarakstīto latviešu valodas mācību grāmatu, kuras lappusēs lasītājiem piedāvā ielūkoties arī Kasjauns.lv. Domājams, ka vairumam Kasjauns.lv lasītāju šīs mācību grāmatas lappuses neko neizsaka, bet vairākiem desmitiem japāņu, kuri tālajā austrumu zemē apgūst mūsu valodu, tās ir ļoti noderīgas.

Jāteic, ka japāņi ne tikai apgūst latviešu valodu, bet to arī aktīvi izmanto. Tā, piemēram, Tokijā Daiki Horiguči ir nodibinājis kori „Gaisma”, kas dzied tikai un vienīgi latviešu dziesmas, un tagad ar to gatavojas braucienam uz Latviju, lai piedalītos XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.

Japāņiem pietrūkst latviešu pirts

Daiki Horiguči ir arī biežs viesis Latvijā. Marta sākumā viņš Latvijas Radio stāstīja par to, kā japāņi uztver Latviju. Viņš teica, ka japāņus mūsu zemē saista daba un arhitektūra. Japāņi zina, ka latvieši ir tauta, kas dzied, ka mums patīk lauku pirts, bet, kad japāņi ierodas Rīgā - viņi to nevar izjust - cilvēki nedzied un lauku pirti Rīgā arī neatrast. Tāpēc viņš mūsu tūrisma biznesa pārstāvjiem ieteica rūpīgāk plānot japāņu tūristu vizītes Latvijā, kuru viņi parasti apmeklē, dodoties tūrisma braucienā pa visām trijām Baltijas valstīs.

Daiki Horiguči uzsvēra, ka japāņi ir arī ļoti zinātkāri un japāņu grupu ekskursijas Latvijas tūrisma objektos notiek ilgāk nekā citu valstu viesu ekskursijas. Japāņi ir mērojuši ļoti tālu ceļu uz Latviju un, iespējams, vairāk nekad mūžā Latviju neapmeklēs, tāpat viņiem nepazīstama ir Eiropas kultūra. Tādēļ japāņi vēlas lietderīgi izmantot katru ceļojuma mirkli un gūt pēc iespējas vairāk iespaidu. Viņi nevēlas tā vienkārši un pavirši Latvijai „izskriet” cauri, kā to, piemēram, var atļauties zviedri vai vācieši, kuriem Eiropas kultūra nav nekas svešs un kuri uz Latviju var atļauties atbraukt pat pāris reizes gadā.

Daiki Horiguči pastāstīja, ka japāņiem pie mums patīk visas dabiskās lietas - lins, vilna - patīk cimdi, koka karotes, latviešu ornamenti. Un vēl japāņi ir pārliecināti, ka latvieši ir daudz patriotiskāki un daudz labāk zina savas valsts vēsturi nekā viņi.

Pirms pāris gadiem Daiki Horiguči Ventspils laikrakstam „Ventas Balss” pastāstīja, kā viņam radusies interese par latviešu valodu un Latviju. Viņš saprata, ka japāņi nav sliktāki par latviešiem. Ja latvieši var iemācīties japāņu valodu, kāpēc latviešu valodu nevar apgūt japāņi.

„Kad es vēl mācījos skolā, man gadījās izlasīt Baltijas valstu tūrisma ceļvedi, kurā atradu informāciju par kādu Rīgas skolu, kurā bērni kā pirmo svešvalodu apgūst japāņu valodu. Biju patīkami pārsteigts, ka tik tālu no Japānas kāds interesējas par mūsu valsti un apgūst mūsu valodu. Es aizrakstīju šai skolai, lai pavaicātu, kāpēc Latvijas bērni apgūst tieši japāņu valodu, un uz manu vēstuli atbildēja latviešu zēns, kurš ļoti labi rakstīja japāņu valodā. Mums sākās sarakste, un es pakāpeniski sāku interesēties par Latviju, latviešu valodu,” japānis pastāstīja „Ventas Balsij”.

Ne tikai zinātnieks un pētnieks, bet arī tulkotājs

Pēdējo gadu laikā Daiki Horiguči ir kļuvis par izcilu latviešu valodas speciālistu un to, iespējams, pārvalda daudz labāk nekā viens otrs latvietis. Par viņa lingvista spējām liecina kaut vai viņa rosīšanās Latvijas zinātnieku saimē.

Šī gada februārī viņš Latvijas Universitātes 71. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijā nolasīja lekciju „Latviešu valodas darbības vārda aspekts – gramatika vai leksika?”

2011. gadā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresā viņš uzstājās ar priekšlasījumu „Priedēkļi kā internacionālismu „nacionalizācijas” līdzekļi.” Šai pašā gadā viņš arī piedalījās Ventspils Augstskolas I Starptautiskajā jauno lingvistu konferencē un Liepājas Universitātē 16. filologu konferencē, kura pievērsās vārda pētīšanas aspektiem.

Vienlaikus jāpiebilst, ka Daiki Horiguči pārzina ne tikai latviešu valodas zinātniskos aspektus, bet arī tās poētisko daudzveidību. Par to liecina kaut vai tas, ka viņš ir viens no Andreja Eglīša libreta kantātei „Dievs, Tava zeme deg” tulkotājiem japāņu valodā.