Saeima atbalsta PSRS un nacistiskās Vācijas simbolikas aizliegumu publiskos pasākumos

Deputāti likumprojektam noteica steidzamību. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš pamatoja, ka steidzamība jānosaka, jo tuvojas 9.maijs.

Ceturtdien galvenokārt "Saskaņas centra" un Reformu partijas deputāti trīs reizes neveiksmīgi centās pieņemt izmaiņas likuma virzības procedūrā, iespējams, ar mērķi nepieļaut, lai likuma grozījumi stātos spēkā pirms 9.maija.

Balsojumā par steidzamību balsis "par" un "pret" sadalījās līdzīgi, taču steidzamības atbalstītāju skaits bija par vienu deputātu lielāks. Aicinājums veikt pārbalsojumu par steidzamības piešķiršanu neguva parlamenta vairākuma atbalstu, un arī mēģinājums noteikt ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu neizdevās.

Balsojumā par steidzamības noteikšanu likumprojektam 45 deputāti bija par, 41 - pret, bet trīs parlamentārieši atturējās. "Par" balsoja nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī Ivars Zariņš (SC). "Pret" bija Reformu partijas (RP) un "Saskaņas centra" (SC) pārstāvji, bet atturējās deputāti Jānis Dūklavs (ZZS), Iveta Grigule (ZZS) un Jānis Klaužs (ZZS).

Zariņš, kurš balsoja par steidzamības noteikšanu likumprojektam, aģentūrai LETA vēlāk sacīja, ka šādi nobalsoja kļūdas dēļ.

Vēlāk vairāki SC deputāti aicināja pārbalsot, jo balsojuma rezultātā parādījās deputāti, kuri balsošanas brīdī neatradās zālē. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) gan pauda viedokli, ka tas neatbilst patiesībai, jo visi, kas balsoja, atradās zālē. Vairākums deputātu neatbalstīja aicinājumu balsot atkārtoti par steidzamību šim likumprojektam.

Pēc likumprojekta atbalstīšanas pirmajā lasījumā RP frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis aicināja noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 11.maijam un plenārsēdē šo likumprojektu izskatīt 16.maijā. Tomēr arī šis ierosinājums atbalstu neguva, jo 43 deputāti balsoja par, 43 - pret un viens atturējās.

Deputāts Igors Pimenovs (SC) debatēs iebilda pret grozījumu veikšanu, aicinot nesalīdzināt nacistisko Vāciju, "kas uzsāka Otro pasaules karu, ar PSRS, kas šajā karā uzvarēja". "Es saprotu, ka tiem, kas bija ieslodzīti bez izmeklēšanas un tiesas koncentrācijas nometnē, nebija svarīgi, kāds karogs plīvoja virs barakas - sarkanais ar ugunskrustu baltajā aplī vai sarkanais ar sirpi un āmuru. [Taču] starp padomju režīmu un nacistisko režīmu nav simetrijas, padomju vēsture ir ļoti sarežģīta, mēs to labi saprotam un tie, kas mācījās skolā, labi atceras,” pauda politiķis.

Esot nepieciešams izdarīt ļoti krietnu analītisku un nosvērtu darbu visās frakcijās un atbildīgajā komisijā, lai saturīgi atrisinātu šo problēmu, piebilda Pimenovs.

Savukārt deputāts Andrejs Judins (V) uzsvēra, ka dienas kārtības jautājums nav par vēsturi. Problēma esot, ka gājienos minēto simboliku lietot nedrīkst, bet, "ja pasākuma formāts ir cits, izmantots cits nosaukums, mums nav gājiens, mums ir piemiņas pasākums, tad simboliku lietot atļauts. Tas nav pareizi!"

"Latvija tika okupēta un okupēta vairākkārt! To izdarīja PSRS, to izdarīja nacisti! Un nevajadzētu aizstāvēt vienu okupācijas spēku, stāstot, ka citi bija sliktāki okupanti. Es uzskatu, ka attiecīgs likumprojekts ir svarīgs, ir nepieciešams, lai mums būtu vienota prakse, lai būtu vienota pieeja, lai mēs tiešām piemērotu līdzīgu regulāciju abos gadījumos,” sacīja Judins, piebilstot, - ja Pimenovs uzskata, ka ir svarīgi atļaut abu režīmu simbolu izmantošanu, tad konsekvences vārdā tas ir jāatļauj visos gadījumos un vienmēr.

Deputāte Daina Kazāka (RP) piebilda, ka Otrā pasaules kara veterāni, kuri ir saņēmuši apbalvojumus, drīkst tos nēsāt. Lai neradītu problēmas viņiem un nepieļautu kādu kļūdu, nepieciešams noteikt garāku priekšlikumu iesnieguma termiņu.

Tomēr Saeima priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenoteica garāku kā iepriekš plānots, un priekšlikumi būs jāiesniedz līdz 18.aprīlim.

9.maijā Uzvaras parkā tradicionāli PSRS armijas veterāni un viņu atbalstītāji piemin PSRS uzvaru pār nacistisko Vāciju. Daļa sabiedrības šo pasākumu uztver neviennozīmīgi, 9.maiju saistot ar PSRS otrās okupācijas sākšanos.

Jau vēstīts, ka, iesniedzot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, deputāti rosina liegt publisku pasākumu dalībniekiem veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, kā arī rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Kā norāda likumprojekta autori, šādas izmaiņas mazinās iespēju izmantot publiskus un izklaides pasākumus sabiedrības sašķelšanai, kā arī ierobežos radikālu un naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā.

Pašreiz liegums vērsties pret Latvijas valsti vai izmantot PSRS simboliku attiecas uz likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ietvertajiem pasākumiem. Tomēr šie ierobežojumi nav attiecināmi uz izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.