No rokas rokā. Uģis Brikmanis par Grāmatu draugu ķēdi

Ir svarīgi saprast, ka tā nav tāda populistiska akcija. Tas ir sava veida kultūras apliecinājums, kas ir nepieciešams mums pašiem. Arī man vajag ķēdē iestāties kopā ar savu meitu un mazmeitiņu, lai ir šī sajūta, ka kultūra ir kaut kas tāds, ko mēs saņemam un nododam tālāk,” skaidro Uģis Brikmanis. Viņš ir pārliecināts, – akcija izdosies, pareizi sarunājoties ar cilvēkiem un noturot vērtību asi.

„Man ir svarīgi, lai cilvēki saprot, ka ir kaut kas jāizdara pašam,” saka režisors. Viņa idejas pamatā ir cilvēku saskarsme, simboliska kultūras vērtību nodošana no rokas rokā, no cilvēka cilvēkam.

„Grāmatām jau šī akcija nav vajadzīga. Grāmatas arī robots var sakraut kastē un nogādāt uz glabātuvi. Šī akcija ir nepieciešama mums. Tai ir jāstiprina apziņa, ka vissvarīgākais pasaulē ir cilvēki, un kultūra ir jānodod dzīvu cilvēku, ne tehnoloģiju starpā,” pauž Brikmanis.

Grāmatu draugu ķēdes ideju ir veidojuši vairāki impulsi, arī asas debates, ko šobrīd vispār var darīt, lai tas kļūtu par patiesu notikumu. Kā saka akcijas idejas autors, tas nedrīkst būt pompozi, kā arī nedrīkst būt šovs. Viņš uzdod jautājumu, ko darīt šajā laikmetā, kad visas vērtīgās un skaistās idejas ir ekspluatējuši un trivializējuši reklāmisti? Jaunajai paaudzei pietrūkst notikuma, tāpēc akcijas mērķis ir radīt šo kopējo pārdzīvojumu, vēlreiz apliecināt un nodot tālāk mūsu lielākās vērtības. Turklāt pats vērtīgākais šajā procesā ir dzīvu cilvēku satikšanās, akcentē Uģis Brikmanis.

Protams, visas grāmatas no LNB krājuma netiks nestas janvāra salā. Tā vairāk būs simboliska akcija, turklāt tajā dalībnieki ar savām dāvinātajām grāmatām piepildīs Gaismas pils Tautas grāmatplauktu. Tajā katrs aicināts dāvināt to grāmatu, ko vēlētu arī citiem izlasīt.

Paša Uģa Brikmaņa pirmā intuitīvā vēlēšanās ielikt Tautas grāmatplauktā bijusi Aleksandra Čaka „Mūžības skartie”, bet tikpat labi tā varētu būt kāda nejauši izvēlēta, skaista bērnu grāmata.

„Čaka „Mūžības skartie” man nebija drukātā veidā, es to biju lasījis tikai rokrakstos. Un, kad tiku ārpus Padomju Savienības, tā bija pirmā grāmata, ko atvedu uz Latviju. Man šī grāmata ir nozīmīga, manuprāt, visiem puikām un vīriem tā ir jāizlasa... Bez šīs grāmatas nebūtu Latvijas, nebūtu barikāžu!”

Optimāli ir aprēķināts, ka būtu nepieciešami aptuveni 20 000 cilvēku, lai sešās stundās 20 000 grāmatu aizceļotu no vecajām mājām uz jauno LNB ēku. Ir padomāts par ķēdes posmu maiņām, kas dažādos posmos varētu tikt saīsinātas atkarībā no laika apstākļiem. Jau šobrīd katrs var reģistrēties Grāmatu draugu ķēdes posmiem, ņemot vērā savas spējas un izturību. Piemēram, ģimenēm ar bērniem būs īsais posms Vērmanes dārzā, savukārt jaunieši, kas vēlas pierādīt sevi, varēs doties uz „grūto” teritoriju – stāvēt uz Akmens tilta, kur janvāra vidū nebūs nekāda „medusmaize”.

Uģis Brikmanis ir pārliecināts, ka laika apstākļi nebūs šķērslis, lai arī kādus 2014. gada janvāris mums atnestu: „Tas ir tāds darbs, kas jādara par spīti sliktam laikam, atrodot ar to harmoniju!”

Par nereti izskanējušo viedokli, ka digitālās tehnoloģijas pilnībā aizstās grāmatas, Brikmanis šaubās: „Kad parādījās kino, teica, ka mirs teātris, televīzijai piedzimstot, runāja, ka kino nomirs, internetam piedzimstot, paredzēja televīzijas nāvi, un, kā mēs redzam, gan teātris, gan televīzija, gan kino joprojām eksistē. Tāpat būs ar grāmatām, tās pastāvēs paralēli digitālajām tehnoloģijām. Arī digitālā grāmata ir vajadzīga, tomēr papīra grāmata ir mākslas darbs, kas pastāvēs vienmēr.”

Īpaši par grāmatu mākslas daudzveidību varēs pārliecināties vēl vienā „Rīga 2014” programmas pasākumā – izstādē „Grāmata 1514–2014”, kas arī iekļauta Uģa Brikmaņa veidotajā tematiskajā līnijā „Okeāna alkas”. Izstādes mērķis ir izveidot mūsdienīgu, interaktīvu un informācijas piesātinātu ekspozīciju, kas simboliski atgādinās par 500 grāmatniecības gadiem, kas pagājuši kopš grāmatu drukāšanas „eksplozijas” Eiropā.

Atgādinām, ka reģistrēties Grāmatu draugu ķēdei iespējams „Rīga 2014” portālā. Ceļš no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Kr. Barona ielā 14 līdz Gaismas pilij ir 2014 metru garš un reģistrēšanās sistēmā sadalīts astoņās zonās: Vērmanes dārzs, Merķeļa iela – Raiņa bulvāris, Raiņa bulvāris – Aspazijas bulvāris, Audēju iela, Grēcinieku iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts un Mūkusalas iela. Reģistrējoties var izvēlēties sev izdevīgāko vietu un laiku.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīga 2014/Foto: Kaspars Garda