Māris Zanders par valdības krīzi... kuras nebija. VIDEO
Ja ticam politiķu rūpju māktajām sejām, ar kādām viņi publikai klāsta par sarežģīto situāciju valdošajā koalīcijā, šie ļaudis ik vakaru iet dusēt ar nemierīgu sirdi, vai nākamajā rītā „stāvoklis frontē” nebūs nepatīkami mainījies. Ticamāk gan, ka nekādas lavierēšanas uz naža asmens vai tamlīdzīgu akrobātisku izdarību nav bijis un nav.
Piemēram, Reformu partijas (RP) draudīgie mājieni Vienotībai – ja jūs turpināsiet nerrot mūsu izglītības ministru, mēs runāsim spīvus vārdus par jūsu labklājības ministri – ir blefošana. Jo nekur no valdības „reformisti” prom neies kaut tā vienkāršā iemesla dēļ, ka RP redzamiem biedriem – ministriem nav kurp tādā gadījumā doties. Proti, viņi varā iekļuvuši, nepiedaloties vēlēšanās, kas, protams, ir ārkārtīgi parocīgi no nervu taupīšanas viedokļa, bet, no otras puses, zaudējot ministra posteni, nav arī rezervē kāds deputāta beņķis Jēkaba ielā.
RP bargo skatu vēršana tieši pret Viņķeli ticamāk skaidrojama ar nepatiku par šīs kundzes mēģinājumiem savulaik uzrunāt RP t.s. liberāļu daļu ar mērķi, vai nu šamējos pārvilināt uz Vienotību vai pat kopīgi ar premjera partijas liberāļiem mēģināt saveidot ko jaunu.
Kopumā tas viss atgādina salamāšanos komunālā dzīvokļa kopējā virtuvē, kad kaut kāda sīka cūcība nepatīkamam kaimiņam jāizdara, bet jārēķinās, ka nekur jau tas razbainieks nepazudīs.
