85% topošo juristu erudīcijas testā demonstrē izcilu stulbumu
Satraucošu tendenci šogad parādījuši prokurora amata pretendentu pārbaudījumu rezultāti – absolūti lielākā daļa maģistra grādu saņēmušo juristu nav varējuši nokārtot vispārējo testu, atbildot uz vispārējiem erudīcijas jautājumiem, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Lai arī bija doti atbilžu varianti, liela daļa augstskolu absolventu prokuroru pārbaudes testā kļūdaini atbildēja, cik iedzīvotāju Latvijā saskaitīti pēdējā tautas skaitīšanā, daži nezina, ka augstākais civilais apbalvojums ir Triju Zvaigžņu ordenis, neatceras, kad Andri Bērziņu ievēlēja par Valsts prezidentu, un, absolūts vairākums nezina, cik Latvijā ir novadu. Tāpat juristi ar maģistra grādu nav zinājuši, ka Eiropas Savienība pērn saņēma Nobela miera prēmiju, un kas attēlots Latvijas ģerbonī, vēstīja TV3.
Nepatīkami pārsteigts par prokuroru pretendentu sliktajām mūsu valsts vēstures zināšanām un absolūtu erudīcijas un loģiskās domāšanas trūkumu ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Šis ir pirmais gads, kad prokuratūrā vairākas vietas paliek vakantas.
"Ja mēs paskatāmies: jautājums – tagadējais tieslietu ministrs ir un atbilžu varianti – Gaidis Bērziņš, Jānis Bordāns, Guntars Grīnvalds –, tad man jāsaka, ka arī uz šādu atbildēts nepareizi. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir, ka nezina, kas ir jaunlatvieši – tā tomēr ir mūsu vēsture," raidījumam sacīja Kalnmeiers.
Prokuratūra organizēja atkārtotu iesaukumu un vienkāršoja testu, taču arī tas nedeva cerēto un uz vakantajām 26 rajona līmeņa prokurora vietām šogad varēja nokomplektēt kopumā tikai 18.
"Pašreiz šīs 11 augstskolas, kas gatavo juristus, faktiski ir konveijers, kas tikai štancē. Un konkurence juristu darbam ir milzīga, tātad tie, kuri neatrod sev vietu citur, – viņi mēģina tikt šeit, bet es neesmu gatavs šo latiņu nolaist zemāk par to līmeni, kāds pašreiz ir," atzina ģenerālprokurors.
Raidījums "Nekā personīga" informēja, ka prokuroru pārbaudījumus izturēja 10 Latvijas Universitātes (LU), pieci kādreizējās Policijas akadēmijas absolventi, divi no "Turības" un pa vienam no Rēzeknes augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekādus secinājumus par sliktajiem rezultātiem prokuroru iestājeksāmenos neizdara. Tam varot būt arī gadījuma raksturs.
Lai cik vētraini demisionējušais Roberts Ķīlis ķērās pie augstākās izglītības revidēšanas, nekādas reformas nav notikušas. Starptautiskie eksperti pirms diviem gadiem vairākus tiesību zinātnes studiju virzienus Latvijas augstskolās novērtēja kā sliktus, Ķīlis solīja tām vairs nedot budžeta naudu, atgādināja TV3.
Taču, neskatoties uz atšķirīgajiem vērtējumiem, valsts turpina finansēt juristu budžeta vietas četrās valsts augstskolās un programmas pārakreditēja turpmākajiem sešiem gadiem.
"Tirgus pats regulēs šo studiju kvalitāti, cilvēki dosies studēt tur, kur redzēs, ka studiju kvalitāte ir augstāka, un dabiskā kārtā atmirs tās programmas, kuras nespēs izpildīt normālas attīstības prasības," raidījumam teica IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Inese Stūre.
Nenotiek arī kāda cita iecere par vienotu kvalifikācijas eksāmenu, kas būtu jākārto jebkuru augstskolu beigušam juristam.
"Tā godīgi būtu un tā vispārīgi varētu būt viedoklis par to, kāds līmenis ir dažādās augstskolās, ja tiktu organizēts anonīms, centralizēts valsts pārbaudījums, kur lemtu, kuram dot sertifikātu, kuram ne, un tas būtu daudzām augstskolām dzinējspēks piestrādāt pie savas izglītības kvalitātes," televīzijas raidījumā atzina LU Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa.
Agrāk specializētos juristus apmācīja Policijas akadēmijā. Taču Krīzes laikā to likvidēja. Ģenerālprokurors uzskata, ka valstij jāatjauno specializēta augstskola, kurā sagatavotu arī tik specifiskai profesijai, kāds ir prokurors.
"Nesagatavojot profesionālus kadrus, nevar cerēt uz augstiem rezultātiem. Tas, manuprāt, ir skaidrs jebkurā sfērā, ne tikai tiesu. Ar to ir jārēķinās, jo kadri izšķir visu: tā teica Ļeņins," raidījumam sacīja ģenerālprokurors.
Raidījums "Nekā personīga" informēja, ka starp tiem, kas sekmīgi nokārtojuši prokurora pārbaudījumus, ir arī divi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadoši izmeklētāji Rimants Kuzma un Agnese Indriksone, kas atstājuši darbu KNAB. Kuzma izmeklēja skaļo tā saukto oligarhu lietu, bet Indriksone šķetināja korupciju "Daugavpils siltumtīklos", kur bija iesaistītas arī augstas pašvaldības amatpersonas.
BNS, Foto: shutterstock
