Gluži kā olimpiāde, vienīgi visi lieto dopingu - Lasvegasā aizsāksies pretrunīgi vērtētās “uzlabotās spēles”
Sestdien Lasvegasā aizsāksies pretrunīgu sabiedrības reakciju izraisījušās “Enhanced Games”, ko daudzi jau nodēvējuši par “olimpiskajām spēlēm uz steroīdiem”.
Viens no spēļu galvenajiem sponsoriem ir Donalda Trampa dēls Donalds Tramps Jr., kurš paudis, ka šī esot "sporta nākonte". "“Uzlabotās spēles” ir [sporta] nākotne — tā ir īsta konkurence, īsta brīvība un īsta rekordu labošana," paziņojot par savu iesaistīšanos spēļu finansēšanā pauda Tramps.
Sacensībās piedalīsies elites sportisti, kuri drīkst izmantot veiktspēju uzlabojošas vielas, lai sasniegtu jaunus rekordus vieglatlētikā, svarcelšanā un peldēšanā. Pasākuma organizatori sola vairāk nekā 25 miljonus dolāru balvu fondā, bet pasaules rekorda pārspēšana dažās disciplīnās var nest pat vienu miljonu dolāru lielu prēmiju.
“Uzlaboto spēļu” dibinātāji Arons Souza un Maksimilians Martins apgalvo, ka "viņi tikai padara atklātu to, kas sportā jau sen notiek aizkulisēs".
Jāuzsver, ka Olimpiskajās spēlēs dopinga lietošana ir stingri aizliegta, kamēr “Uzlabotajās spēlēs” testosterona un augšanas hormonu lietošana ne tikai tiek pieļauta, bet šī ideja pat tiek popularizēta. Organizatori uzskata, ka tas palīdzēs “sasniegt cilvēka spēju robežas” un "radīt jaunu pieeju profesionālajam sportam".
Tomēr mediķi un antidopinga organizācijas brīdina, ka šāda pieeja var sportistiem radīt nopietnus veselības riskus, kā arī kaitēt bērnu pasaules uztverei. “Mēs nevēlamies, lai bērni domātu, ka lai izcīnītu olimpisko medaļu, viņiem nepieciešams katru dienu injicēt potenciāli bīstamas vielas,” medijam BBC uzsvēra ASV Antidopinga aģentūras vadītājs Treviss Taigarts. Eksperti norāda, ka anaboliskie steroīdi un augšanas hormoni var izraisīt insultu, sirds un asinsvadu slimības un citas nopietnas veselības problēmas.
Daļa sportistu gan uzskata, ka “Uzlabotajās spēlēs” ir godīgāka pieeja nekā slepena dopinga lietošana tradicionālajā sportā. Amerikāņu sprintere Šanija Kolinsa norāda: “Mēs jau no paša sākuma esam atklāti, godīgi un caurspīdīgi. Kā var apšaubīt mūsu godprātību, ja mēs neko neslēpjam?” Savukārt islandiešu spēkavīrs Hafthors Bjornsons, kurš pazīstams arī kā “Kalns” no seriāla “Troņu spēle”, atklāti runā par steroīdu lietošanu un cer pārspēt pasaules rekordu deadlift disciplīnā.
Īpašu rezonansi izraisījusi britu peldētāja Bena Prauda dalība. Sudraba medaļas ieguvējs Parīzes olimpiskajās spēlēs atzinis, ka sportā trūkst finansiālu iespēju. “Sportā nav naudas,” viņš sacīja BBC. “Man bija 30 gadi un olimpiskā sudraba medaļa, bet es domāju – kāds ir mans nākamais solis?” Prauds cer ne tikai uz uzvaru, bet arī uz miljona dolāru bonusu par pasaules rekorda labošanu. Viņš arī norādīja, ka tik lielu summu tradicionālajā sportā būtu iespējams nopelnīt tikai pēc daudzu gadu ilgiem panākumiem pasaules čempionātos.
Ne visi sacensību dalībnieki gan plāno lietot dopingu. Amerikāņu peldētājs Hanters Ārmstrongs paziņojis, ka vēlas startēt “tīri” un joprojām cer kvalificēties Losandželosas olimpiskajām spēlēm 2028. gadā. “Es lepojos ar to, cik tālu esmu ticis ar dabisko talantu,” viņš uzsvēra. Tomēr daudzas sporta federācijas jau draudējušas sportistiem ar diskvalifikāciju vai izslēgšanu no nākotnes olimpiskajām izlasēm.
Diskusijas par “Uzlabotajām spēlēm” sen vairs nav tikai par sportu. Kritiķi uzskata, ka šīs sacensības simbolizē daudz plašāku sabiedrības tendenci – apsēstību ar izskatu, “biohakingu” un cilvēka ķermeņa optimizēšanu. Veselības industrijas analītiķis Džo Vennare brīdina, ka dopinga normalizēšana var radīt neparedzamas sekas jauniešu vidū.
“Jaunieši arvien biežāk izmanto sociālo tīklu filtrus, injicē botoksu un arvien biežāk izjūt neapmierinātību ar savu ķermeni,” viņš norāda.Tādēļ jautājums vairs nav tikai par sporta sacensībām – tas ir stāsts par to, kā sabiedrība nākotnē uztvers cilvēka spēju robežas un cenu, ko būs gatava maksāt par izcilību.
