Kara skartā Ukraina un personiskās dzīves krīze - Artūrs Dīcis Čehova teātrī izrāda savu "Tūristu"

Kā portālu Jauns.lv informēja teātris, izrāde ir "personisks, ironisks un reizē ļoti cilvēcīgs stāsts par ceļojumu, satikšanos un mēģinājumu saprast sevi un apkārtējo pasauli".

Lugas un izrādes pamatā ir autora pieredze ceļojumā uz Kijivu un pārdomas par kontrastiem starp kara skarto Ukrainas realitāti un viņa paša personiskās dzīves krīzi. Šie iespaidi pārtapuši dzīvos dialogos, absurdās situācijās, humorā, smeldzīgā līdzjūtībā un negaidīti atklātās pārdomās par cilvēka dabu. Izrādē aktieri personiski izspēlē sajūtas un situācijas, ko izraisījis šis ceļojums - no komiskā un absurdā līdz ļoti neērtām atziņām, kuras parasti skaļi neizrunā. “Tūrists” uzdod vienkāršu, bet neērtu jautājumu: vai mēs vispār zinām, kas esam? Vietējie savā dzīvē? Garāmgājēji? Vērotāji? Vai tikai tūristi viens otra pasaulēs? Taču izrādes centrā galvenokārt ir cilvēki - viņu spēja jokot, flirtēt, dusmoties, sapņot un saglabāt dzīvesprieku pat laikā, kad šķiet, ka tam nav nekāda pamata.

Par izrādes personisko dimensiju Artūrs Dīcis saka: “Es, dodoties uz Kijivu, biju savas personiskās dzīves krīzē, un tieši sakrita, ka es biju nolēmis tajā laikā braukt uz Ukrainu. Un kaut kādā dīvainā variantā esamība tur, Ukrainā, manu personiskās dzīves krīzi izdzēsa uz to brīdi. Tāda sajūta, ka it kā tās nav. Un pēkšņi, satiekoties ar dzīvespriecīgiem cilvēkiem, kuri, par spīti karam, spēj saglabāt optimismu, arī man bija sajūta, ka es vispār nedrīkstu par neko sūdzēties. Kaut gan es jau saprotu, ka manas problēmas jau nekur neatceļas - kad es atbraukšu mājās, viņas atkal būs. Un tad - es viņas drīkstēšu vai nedrīkstēšu just? Un tā mēs visi šobrīd nesaprotam, ko mums darīt, kā mums reaģēt, kad katru dienu saskaramies ar ziņām, ka atkal ir noticis kaut kas slikts, ka cilvēki iet bojā. Ko mums ar to darīt? Vai šie notikumi atceļ mūsu personiskās dzīves? Mēs drīkstam dzīvot? Varbūt tieši pretēji - nevis vai drīkstam, bet varbūt tieši jādzīvo daudz aktīvāk, daudz spilgtāk. Jo būsim godīgi - arī mēs nezinām, kura diena var izrādīties kā mūsu pēdējā.”

Izrādē piedalās: Artūrs Dīcis, Anastasija Ļovina. Radošā komanda dramaturga un režisora Artūra Dīča vadībā: kostīmu mākslinieks un scenogrāfs - Hugo Bērziņš, kustību režisore - Liene Grava, gaismas - Maksims Ustimovs, muzikālais noformējums - Evilena Protektore, video mākslinieks - Antons Georgs Grauds, izrādes vadītāja - Kristīna Tolmadževa.