Kā pārvarēt lūzuma punktu maratonā, kas iestājas pēc 30 kilometriem?
Daudziem skrējējiem labi zināms, ka pēc 30 līdz 35 pievarētiem kilometriem maratonā iestājas lūzuma punkts, kad ķermenis šķietami atsakās turpināt distanci. Tomēr ir vairāki "knifiņi", kas var palīdzēt šo lūdzumu pārvarēt.
Maratona skrējēji bieži sastopas ar fenomenu, ko dēvē par "sienu" – pēkšņu spēku izsīkumu un nogurumu, kas parasti iestājas, kad pievarēti 30. līdz 35. kilometri distancē. Izrādās, šī parādība ir ne tikai psiholoģiska - tā ir saistīta ar ķermeņa enerģijas rezervju izsīkumu, īpaši glikogēna – galvenā muskuļu enerģijas avota – samazināšanos. Kad glikogēna krājumi ķermenī tiek iztērēti, tas pāriet uz tauku dedzināšanas režīmu enerģijas iegūšanai, taču šis process ir lēnāks un mazāk efektīvs, un tas izraisa cilvēkos nogurumu un veiktspējas kritumu.
Lai pārvarētu "sienu", skrējējiem ieteicams, pirmkārt, pirms sacensībām uzņemt ogļhidrātiem bagātas maltītes, kas palīdz palielināt glikogēna rezerves muskuļos. Arī, sacensību laikā ieteicama regulāra ogļhidrātu uzņemšana, piemēram, ar sporta dzērienu vai enerģijas želeju palīdzību. Tas palīdzēs uzturēt vienmērīgu enerģijas līmeni un aizkavēt glikogēna izsīkumu.
Otrkārt, jābūt atbilstošam sagatavošanās periodam - treniņos, pirms gaidāmā skrējiena, jāiekļauj gari skrējieni, kas ļauj ķermenim pielāgoties ilgstošai slodzei un uzlabo spēju efektīvāk izmantot taukus kā enerģijas avotu. Svarīgi ir praktizēt treniņos arī sacensību distances tempu, kas ļaus ķermenim un prātam pierast pie gaidāmās slodzes.
Visbeidzot, tikpat nozīmīga kā fiziskā sagatavotība ir psiholoģiskā sagatavotība. Mentālie treniņi, piemēram, vizualizācija, var palīdzēt uzturēt skrējēja motivāciju distances laikā un ļaut viņam vieglāk pārvarēt grūtos brīžus distancē.
