Sporta enerģijas želejas un dzērieni ir ultra-apstrādāti produkti. Vai ir pamats satraukumam? 22 dienas līdz "Rimi" Rīgas maratonam
Mūsdienās daudz tiek runāts par ultra-apstrādātas jeb intensīvi apstrādātas pārtikas nodarītajām negatīvajām sekām uz veselību. Tomēr šādi pārstrādāti produkti veikalu plauktos ir pieejami plašā klāstā. Tāpat ultra-apstrādātas ir vairums sporta enerģijas želejas un dzērieni, ko daudzi sportisti izmanto treniņu procesā.
Lielbritānijas medicīnas žurnālā 2023. gadā publicētie pētījumi liecina, ka liela daudzuma intensīvi apstrādātu pārtikas produktu lietošana uzturā ievērojami palielina vīriešu risku saslimt ar kolorektālo jeb zarnas vēzi, kā arī var izraisīt sirds slimības un priekšlaicīgu nāvi gan vīriešiem, gan sievietēm. Arī ASV Medicīnas asociācija brīdina, ka regulāra ultra-apstrādātas pārtikas lietošana uzturā palielina sirds un asinsvadu slimību, vēža, aptaukošanās un 2. tipa diabēta risku.
Tomēr, vai tas nozīmē, ka sportistiem būtu jāatsakās no enerģijas želeju un sporta dzērienu lietošanu uzturā? Jo sporta uztura produkti kā, piemēram, enerģijas želejas, dzērieni un košļājamās konfektes, pēc būtības ir ultra-apstrādāti produkti, un to sastāvā ir daudz saldinātāju, emulgatoru un mākslīgo garšas pastiprinātāju.
Kā skaidro ASV uztura speciālists Metjū Keidijs: "Šie produkti ir radīti, lai nodrošinātu ātri uzsūcošus ogļhidrātus treniņu un sacensību laikā, nevis lai aizstātu veselīgu uzturu." Šādi produkti ir radīti, lai nodrošinātu viegli sagremojamus ogļhidrātus, kas palīdz novērst enerģijas kritumus intensīvu slodžu laikā. Kāds žurnālā "Human Kinetics Journals" publicēts pētījumi arī liecina par šādu uztura piedevu pozitīvo ietekmi uz sportistu sniegumu.
Arī citu pētījumu rezultāti sporta uztura kontekstā nav tik viennozīmīgi. 2023. gada pētījums žurnālā "American Journal of Preventive Medicine" atklāja, ka augsts ultraapstrādātu pārtikas produktu patēriņš palielina mirstību no sirds un asinsvadu slimībām par 17%, bet līdzīgi pētījumi parādīja, ka intensīva fiziskā slodze šo risku var mazināt.
Kāds maza mēroga Horvātijas zinātnieku veikts pētījums, kurā piedalījās 17 profesionāli basketbolisti, liecināja, ka ultra-apstrādāto produktu lietošana uzturā neietekmē sportistu sniegumu vai viņu sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Tomēr tika novērotas negatīvas izmaiņas sportistu zarnu mikrobiomā, kuru sekas vēl nav pilnībā izprastas.
Lai gan nav skaidru pierādījumu, ka ultraapstrādāti sporta uztura produkti nodara tiešu kaitējumu sportistiem, eksperti iesaka visā ievērot mērenību. "Ja izmanto želejas un sporta dzērienus sacensību un treniņu laikā, tad pārējā dienas uzturā centies izvairīties no ultra-apstrādātiem produktiem," norāda Keidijs. Viņš arī iesaka dažkārt treniņu laikā kā dabīgus alternatīvus enerģijas avotus izmēģināt žāvētus augļus, riekstu sviestu vai pašgatavotas enerģijas batoniņus.
Ultra-apstrādāta pārtika ir produkti, kas iziet vairākus rūpnieciskās apstrādes posmus un satur piedevas, piemēram, konservantus, emulgatorus, mākslīgās garšas un saldinātājus, lai uzlabotu garšu, tekstūru un ilgāk saglabātu svaigumu. Šādi pārtikas produkti ir, piemēram, fasētas zupas, mērces, saldētas picas, cīsiņi, desiņas, ātrās ēdināšanas produkti (frī kartupeļi, gāzētie dzērieni), cepumi, kūkas, arī konfektes, virtuļi, saldējums.
