Ivars un Helēna Heinrihsoni veidos Rimi Rīgas maratona jubilejas maratona medaļu un kreklu dizainu

Mākslinieku pāris, uzņemoties dizainēt skrējējiem tik ļoti svarīgās sacensību piemiņas zīmes, savā starpā sadalījuši pienākumus – medaļas dizainu kaldinās Ivars, bet kreklus rotās Helēnas dizains. Mākslas pazinējiem būs viegli atpazīt abu rokrakstu, jo medaļās un kreklos atklāsies mākslinieku identitātes zīmes – zirgi un rozes.

“Medaļā būs attēlots zirga skrējiens. Zirgs radīts, lai skrietu, un tas ir katrā no mums. Maratona skrējienā es saredzu šīs paralēles. Zirgs man nozīmē kaut ko vairāk kā tikai skriešanu, tā ir izraušanās no sadzīves un tiekšanās pēc kaut kā nezināma,” savu medaļas ideju raksturo Ivars Heinrihsons.

Arī Helēna Heinrihsone savā mākslas darbā tiekusies pēc kustības, attēlojot rozi skrējienā. “Gribu, lai lielajās eļļas gleznās katra rozes lapiņa it kā mazliet trīc un kustas. Rimi Rīgas maratona birojs mani iedvesmoja, ka rozēm un ziediem ir jāskrien, jātiecas uz priekšu,” norāda māksliniece.

Organizatoru sarūpēts jaunums šogad būs divu veidu krekli – viens sacensību oficiālais Nike skriešanas krekls, bet otrs īpaši 35. dzimšanas dienai darināts krekls. Abus kreklus dizainēs Helēna Heinrihsone. Ar mākslinieku radītajiem dizainiem organizatori iepazīstinās tuvojoties maratonam – jaunos kreklus varēs jau pielaikot martā, bet medaļas apskatīt aprīlī.

Ivars un Helēna Heinrihsoni

Ivars Heinrihsons kopš 70. gadiem konsekventi attīsta neoekspresionisma estētiku Latvijā, esot šī virziena spilgtākais pārstāvis. Viņa lielformāta darbos dominē ahromātisku krāsu palete, melna līnija un kontrastējoši, brīvi klāti laukumi, kas pauž kā ekspresiju, tā stabilitāti. Heinrihsona gleznās novērojama trīs biežāk izmantoto tēlu sistēma – zirgi, klavieres un balerīnas. Heinrihsonam glezniecība ir uztveres process – līniju mudžeklis, haoss, kurā jārod harmonija.

Ivars Heinrihsons ir absolvējis Latvijas Valsts akadēmijas Glezniecības nodaļu (1973) un 1992. gadā ieguvis Mākslas maģistra grādu. Kopš 1973. gada mākslinieks strādā Latvijas Mākslas akadēmijā - vairākus gadus vadījis Konceptuālās glezniecības meistardarbnīcu, bijis Vizuālās mākslas nodaļas un Glezniecības katedras vadītājs. Šobrīd māca studentus Glezniecības katedras emeritētā profesora statusā.

Mākslinieks ir vairāk nekā 30 personālizstāžu autors Latvijas muzejos un galerijās (Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā) kā arī ārzemēs: Kvenkā (Spānija), Berlīnē (Vācija), Losandželosā (ASV) un Tallinā (Igaunija). Viņa darbi atrodas arī tādās publiskajās kolekcijās kā: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, Frīdmana Štokarta kolekcijā Minhenē, Nortona un Nancijas Dodžu kolekcijā Ņūdžersijā, Laikmetīgās mākslas centrā Kvenkā (Spānija), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Swedbankas kolekcijā Rīgā un citur.

Paralēli glezniecībai pievērsies arī zīmējumam, litogrāfijai, trīs dimensiju izteiksmei; piedalījies arī grāmatu ilustrāciju un glezniecības izstāžu ekspozīciju projektos. 2024. gadā uzvarējis Latvijas Bankas monētu konkursā “Zelta zirgs”.

Par ieguldījumu radošajā darbā un nopelniem Latvijas labā 2006. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un 2002. gadā balvu par gada labāko izstādi muzejā (LNMM). 2012. gadā nominēts Purvīša balvai, bet 2014. gadā – Dienas balvai kultūrā.

Helēna Heinrihsone ir agri izveidojusi savu izteiksmes veidu un konsekventi to attīsta, meklē atšķirīgus un netradicionālus mākslinieciskos paņēmienus gan savas paaudzes, gan visas latviešu glezniecības ietvaros. Māksliniece strādā dažādās tehnikās (eļļa, akvarelis, litogrāfija), izmanto asus – zilo, dzelteno, sarkano – toņu salikumus, krāsu parasti klājot plāni un lielos laukumos. Heinrihsones darbiem ir raksturīga vienkārša, izteiksmīga kompozīcija, ar zīmējuma deformāciju nereti tiek pastiprināts groteskais tēlu sistēmā. Mākslas darbu detaļās iešifrētie stāstošie elementi un literāriem zemtekstiem piesātinātie nosaukumi rosina bagātas asociācijas – mākslinieces daiļradei ir raksturīga simbolu valoda un atsauces uz memento mori tēmu.

Helēna Heinrihsone ir absolvējusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1967) un Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1973). Izstādēs piedalās kopš 1972. gada, Mākslinieku savienības biedre kopš 1974. gada. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ludviga muzejā (Ķelne, Vācija), Nortona un Nancijas Dodžu kolekcijā Ņūdžersijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

2007. gadā māksliniece saņēmusi Latvijas Muzeja gada balvu, 2008. gadā Latvijas Kinosavienības balvu Kristaps – „Labākais animācijas mākslinieks" – un Dienas balvu kultūrā. Par nopelniem Latvijas labā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (2008), savukārt, 2009. gadā bijusi Purvīša balvas nominante, un par personālizstādi “Klejotāji” šai balvai šogad nominēta atkārtoti.