Kā skriešana ietekmē dzīves ilgumu? Jauns pētījums izgaismo iesīkstējušu mītu: 32 dienas līdz "Rimi" Rīgas maratonam
Lai gan pastāv plaši izplatīts uzskats, ka maratona skrējēji, riteņbraucēji un triatlonisti regulāri pakļauj sevi smagam traniņu režīmām, kas ir kaitīgs sirdij un var veicināt pāragru nāvi, Lielbritānijas Sporta Medicīnas žurnāla 2024. gadā publicēts pētījums norāda, ka šis uzskats gluži neatbilst patiesībai.
Kā norāda Kanādas un Austrālijas zinātnieku komanda, kas pētījuma ietvaros ievāca datus par 200 bijušajiem atlētiem no 1950. līdz 1970. gadam, pusprofesionāli skrējēji dzīvoja vidēji par pieciem gadiem ilgāk nekā viņu laikabiedri. Pētnieki norāda, ka ilgmūžības priekšrocības galvenokārt bija saistītas ar zemākiem sirds un asinsvadu slimību riskiem.
Arī ASV "Nacionālās medicīnas organizācija" norāda, ka skriešana labvēlīgi ietekmē veselību, tomēr dati joprojām ir pretrunīgi attiecībā uz to, kāds distances garums sniedz cilvēkiem visoptimālāko efektu. Lai to noskaidrotu, organizācija 2022. gadā veica apjomīgu pētījumu, kura mērķis bija salīdzināt veselības rādītājus dažādu distanču skrējējiem.
Pētījums, kurā piedalījās 89 pusmaratona, 65 maratona/ultramaratona un 91 10km skrējējs, liecina, ka labākos rezultātus sešās kategorijās (ķermeņa masa, garīgā veselība, hroniskas slimības, medikamentu lietošana, smēķēšanas paradumi un veselības aprūpes izmantošanas biežums) uzrādīja pusmaratona skrējēji. 10 km skrējējiem un maratonistiem kopējā veselības stāvokļa vidējie rādītāji bija nedaudz zemāki, bet līdzīgi.
Tāpat pētījums uzsver, ka skrējējiem ir labāka vielmaiņa, kustību amplitūda un mazāks hronisko slimību risks, tai skaitā mazāka iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Lai gan izturības skrējējiem pastāv risks biežāk gūt traumas, kā arī atsevišķiem cilvēkiem ilgstoša skriešana var izraisīt asinsvadu sašaurināšanos, kopumā cilvēki, kas regulāri nodarbojas ar skriešanu slimo retāk un ir veselīgāki par vidējo iedzīvotāju.
