“Uz olimpiskajām spēlēm esam spējīgi sagatavot vienu spēcīgu komandu!” Sandis Prūsis pirms jaunās bobsleja sezonas 

Jauns.lv jau ziņoja, ka bobslejisti sākuši treniņus jaunajā vieglatlētikas manēžas “Daugava” uzbūvētajā starta estakādē. 

Gatavošanās nemainīga

2024./2025. gada bobsleja sezona sāksies vien 7. decembrī ar posmu Vācijas Altenbergas trasē. Sezonas otrais posms, taču tikai divnieku ieskaitē, nedēļu vēlāk plānots Latvijas Siguldas trasē, bet pēcāk sacensības notiks arī Vinterbergā, Sanktmoricā, Insbrukā un Lillehammerā. Sezona noslēgsies ASV, kur martā plānots pasaules čempionāts gan divniekiem, gan četriniekiem. 

Latvijas bobsleja izlase Sanda Prūša vadībā sezonai sākusi gatavoties jau no jūnija, bet treniņu procesā nekas diži nav mainījies. “Parasti sākam trenēties pie Usmas ezera. Jūlijs un augusts paiet Ventspilī, bet no septembra, kā saka, lienam uz Rīgu. Kāpēc braucam uz Rīgu? Jo šeit ir starta estakāde. Ja tā būtu kur citur, piemēram, Ventspilī vai Valmierā, droši vien, ka brauktu uz turieni,” Jauns.lv par gatavošanos sezonai saka galvenais treneris Prūsis. Viņa vadībā bobslejisti jau izmēģinājuši jauno starta estakādi vieglatlētikas manēžā “Daugava”. 

“Ja man kāds prasa par vasaru, tad tas ir tāds rutīnas darbs. Tas darbs ir nedaudz vienmuļš, taču tas ir standarts, kam jāiziet cauri. To var saukt par bāzes darbu, kurš ir tāds garš, riebīgs un grūts, taču bez tā nevar,” par gatavošanos sezonai turpina izlases galvenais treneris. Pagaidām vēl nav apstiprināti plāni par to, kad varētu sākt trenēties uz ledus Siguldā, taču pašreizējās prognozes liecinot par došanos trasē no oktobra beigām. “Orientējoši tas varētu būt 29. oktobrī. Datumi vēl nav saskaņoti, taču šīs nedēļas laikā to izdarīsim.” Došanās uz ledus vien oktobra beigās saistīta ar vēlo sezonas sākumu – novembrī paredzētie posmi Ķīnā būs bez bobsleja dalības, bet tikai ar skeletonu sacensībām. 

Pēc katras sezonas bobsleja komandā lūkojas pēc jauniem sportistiem, organizējot publiskus testus. Tā noticis arī šogad, pēc izlases trenera Prūša vārdiem, diviem izdevies arī no tiem pievienoties izlasei. “Viņiem būs smagi jāstrādā, lai pārspētu tos, kuri jau ir šajā komandā,” par abu perspektīvu min Prūsis. “Pavisam noteikti gribētu lielāku pienesumu no testiem. Ne mums vienīgajiem trūkst kadru – tādu trūkst visiem. Visi sūdzas par naudu, kas ir normāli, taču trūkst arī sakarīgu kadu.”

Cīņa par olimpiskajām spēlēm

Šī vasara Latvijas bobslejā bijusi kaislību pilna. Esot neapmierināti ar finansējuma sadalījumu četrinieka ietvarā, par aiziešanu no bobsleja paziņoja pirmās ekipāžas sportisti – Emīls Cipulis, Krists Lindenblats un Dāvis Spriņģis. Vasara noslēdzās ar interesantiem Zinta Ekmaņa izteikumiem, kas noveda pie viņa amatu zaudēšanas federācijā un zināmas ēras beigām šajā sporta veidā. “Iespēja parādās kādam citam,” uz jautājumu, vai no vasaras notikumiem var saredzēt arī ko labu, atbild Prūsis. “Ja runājam par Kalendu, tad viņš bija stabils otrais numurs, kas būtībā bez konkurences šobrīd ir pirmais.” Prūsis atminas laikus, kad no izlases aizgāja Jānis Miņins un toreiz viņa vietu bez konkurences ieņēma Oskars Melbārdis. Pārējais ir vēsture, taču Latvijas izlases treneris nenoliedz, ka tobrīd gan bija vairāk cilvēku, gan lielāka konkurence komandā. 

Nu jau Latvijas izlases pirmā numura Jēkaba Kalendas sakarā jāpiezīmē viņa biežo kritienu skaits divu sezonu garumā oficiālajos mačos. “Par viņa kritieniem man ir daudz pieminēts, taču cepuri nost – tas viņu nekad nav izsitis. Viņš ir bijis gatavs braukt. Jautājums, vai ekipāžas biedrs ir gatavs un vai kamanas ir gatavas. Ir skaidrs, ka caur kritieniem mācāmies, un ir skaidrs, ka to ir par daudz, taču tāds ir tas sporta veids. Bobslejā par kļūdām ir smagi jāmaksā.” Kalenda būs vienīgais Latvijas pilots Pasaules kausā, startējot gan divnieku, gan četrinieku sacensībās, bet pēc divu sezonu pārtraukuma Latvijas ekipāža atgriezīsies Eiropas kausa sacensībās, tajās piedaloties Renāra Grantiņa pilotētajai ekipāžai. Uz jautājumu, ar kādu motivāciju Latvija atgriezusies pēc spēka otrajā bobsleja sacensību līmenī, kam iepriekš trūka finanšu līdzekļu, Prūsis kā argumentu min iespējamo kvalificēšanos 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm. 

“Ja pagājušajā sezonā puslīdz droši varējām prognozēt, ka olimpiskajām spēlēm varētu kvalificēties ar divām ekipāžām, tad pēc šīs vasaras pat nezinu, kā lai to nosauc – peripetijām, negācijām vai, pareizāk sakot, notikumiem mums nav variantu. Lai otrajai ekipāžai būtu cerība kvalificēties olimpiskajām spēlēm, ir jābrauc Eiropas kausā, jo ir jākvalificējas Pasaules kausa sacensībām. To var izdarīt tikai caur Eiropas kausa posmiem.” Latvijas izlases treneris min, ka finansiālā situācija sporta veidā nav uzlabojusies, bet izmaksas starp dalību Pasaules kausā un Eiropas kausā diži neatšķiras. “Izmaksas diemžēl ir vienādas. Mačiem nosaukums mainās, bet cena viesnīcai – nē.”

Cīņa par tikšanu uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm ar divām ekipāžām noritēs nākamo divu sezonu garumā. Dalībnieki olimpiskajām spēlēm tiek apstiprināti īsi pirms to sākuma, respektīvi, aptuveni 2026. gada janvārī. Spēkā esoša intriga ir par mērķiem 2024./2025. gada sezonā. “Šobrīd nevar prognozēt, kāda būs sezona. Tā ir intriga, kas īstenībā man patīk un padara to lietu interesantāku. Būtu gandarīts, ja ar pirmo ekipāžu spētu kvalificēties LOV (Latvijas Olimpiskās vienības – aut.) zelta sastāva kritērijiem. Par otro ekipāžu būtu gandarīts, ja viņa būtu kvalificējusies vai arī būtu tuvu, lai kvalificētos Pasaules kausam, jo tad 2025./2026. gada sezonā varētu turpināt cīnīties par vietu olimpiskajās spēlēs.” Pēc trenera vārdiem, uz olimpiskajām spēlēm Latvijas bobsleja izlase ir spējīga sagatavot vienu spēcīgu komandu.

Tradicionāli Latvijas bobslejā labāki rezultāti sasniegti ar četrinieka nevis divnieka kamanām, Prūsim cerot, ka tuvākajās sezonās izdosies augstvērtīgus rezultātus uzrādīt abās disciplīnās. “Jā, līdz šim ar četriniekiem gājis labāk, bet tā kā vienmēr posmi noslēgušies ar sacensībām tieši četriniekos, arī gandarījums par rezultātu tajos bijis lielāks. Pēdējā laikā divniekā mums nebija tik stiprs starts un izejas ātrums. Melbārža laikā viss bija ok, arī daudz maz Ķibermanim, kamēr Emīls Cipulis nebija tāds monstrs divniekā. Redzēs, kā veiksies Jēkabam.”

Vai var apturēt vāciešus?

Bobsleju nevar saukt par masveidīgāko sporta veidu. Toni jau sen uzdod Vācija, kas iegulda nozīmīgākos finanšu līdzekļus, bieži vien strādājot uz noteikumu pārkāpšanas robežas. Uz šo sezonu spēkā stājušies jauni noteikumi ar mērķi tādā veidā mazināt Vācijas dominanci bobslejā. Tās nedaudz skaidroja Prūsis. “Pie tā saucamā aptekuļa ir tādi rāmja stiprinājumi. Turpmāk tie vairs nedrīkst būt viegli regulējami, bet tiem jābūt piemetinātiem. Vismaz mēs neesam mērījuši, cik liels pienesums tas ir bijis. Vāciešus jau tik viegli nepaņemsi. Viņiem daudz lietu jau ir uz priekšu sagatavotas. Viņi nav pārāki par visiem tikai tehnikas dēļ. Vāciešiem ir ļoti stipra komanda. Ļoti,” pretiniekus uzslavē Latvijas izlases treneris, pie reizes sakot, ka noteikumi ir vajadzīgi, lai nerastos kādas sazvērestības teorijas.

Daudz gan Latvijas izlases treneris šajā vasarā ar kolēģiem ārzemēs nav kontaktējies. Bez jau ierasti spēcīgās Vācijas apņēmīgu programmu gan uz 2025. gada pasaules čempionātu Leikplesidā, gan 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Itālijā veido ASV. “Amerikāņiem ir laba programma gan tehniski, gan arī cilvēkresursu ziņā. Nākotnē viņi būs spēcīgi.” Savukārt par 2030. gada ziemas spēlēm Francijā sākuši domāt francūži, bobslejā atgriežoties Romēnam Heinriham, kurš noslēdza karjeru pēc 2023. gada pasaules čempionāta. “Tā ir zināma intriga, kāpēc viņš nāk atpakaļ. Bet 2030. gadā Francijā paredzētas olimpiskās spēles. Viņš būs normāls spēlētājs.” Par citiem Prūsis min, ka Latvijai ar pagaidām vienīgo ekipāžu Pasaules kausa apritē ir jāspēj cīnīties. 

Pēdējo reizi pasaules čempionātā Latvijas bobslejs medaļu izcīnīja 2023. gadā, kad ar sudrabu četriniekos mājās brauca Emīla Cipuļa pilotētā ekipāža. Jēkabs Kalenda 2023./2024. gada sezonā divnieku kopvērtējumā ar 864 punktiem bija 11. vietā, bet četriniekos ar 1112 punktiem – astotais.