Kas notiek, ja sportists necienīgi izturas pret olimpisko medaļu. Tādiem sankcijas bijušas ļoti bargas
Olimpisko medaļu izcīnīšana ir viens no lielākajiem sasniegumiem sportistu mūžā. Daudzkārt esam redzējuši, kā atlēti milzu sajūsmā līksmo ne vien par zelta, bet arī sudraba un bronzas godalgām, tomēr vēsturiski bijuši arī izņēmumi.
Komandu sportā nereti bijuši neglaimojoši gadījumi, kad sportisti pēc zaudētām finālspēlēm apbalvošanā pasniegtās sudraba medaļas ātri vien novelk vai noslēpj zem drēbēm. 2016. gadā Rīgā notikušajā florbola pasaules čempionātā zviedri pēc zaudējuma finālā somiem savas sudraba medaļas bija pat izmetuši “Arēnas Rīga” miskastē. Neraugoties uz to, ka sporta veidu federācijas par šādu necienīgu izturēšanos mēdz sodīt atlētus.
Īpaši asi pret šādiem gadījumiem izturas Starptautisko Olimpisko komiteja (SOK), jo šāda rīcība ir spēcīgā pretrunā ar olimpisko ētiku un kustības būtību, kas pieprasa cienīt arī savus oponentus, tomēr bijuši divi ļoti skaļi gadījumi, kad sportisti nicinoši izturējušies pret vienu no olimpiskajiem simboliem.
1992. gadā Barselonā čečenu izcelsmes svarcēlājs Ibragims Samadovs pārstāvēja Apvienoto komandu (Pēc PSRS sabrukuma, sastāvā bijušās republikas, izņemot Baltijas valstis, startēja zem šī veidojuma) un izcīnīja bronzu svara kategorijā līdz 82,5 kilogramiem. Gadu iepriekš viņš bija kļuvis par pasaules čempionu un zeltu kāroja arī olimpiskajā debijā. Viņš arī pacēla tik daudz, lai uzvarētu, tomēr divi viņa konkurenti izrādījās par 50 gramiem vieglāki un tas kļuva par papildu rādītāju olimpiskā čempiona noteikšanai.
Neapmierināts ar iznākumu, Samadovs atteicās noliekties, lai medaļu ceremonijā varētu aplikt viņam ap kaklu godalgu. Tā vietā viņš rīkojās pretēji ierastajam un paņēma rokās medaļu, kuru pēc tam nometa to uz goda pjedestāla un aizgāja prom no ceremonijas, skanot pamatīgai ūjināšanai no tribīnēm.
Pēc notikušā SOK diskvalificēja Samadovu un piesprieda mūža aizliegumu piedalīties sacensībās. Neraugoties uz atvainošanos, diskvalifikācija palika spēkā, kāpēc Samadovs nevar pretendēt uz vietu Svarcelšanas slavas zālē.
16 gadus vēlāk Pekinā ar līdzīgu varoņdarbu izcēlās zviedru cīkstonis armēņu izcelsmes grieķu-romiešu cīņas cīkstonis Ara Abrahamjans, kurš svara kategorijā lūdz 84 kilogramiem pusfināla cīņā zaudēja itālim Andrea Minguci. Pēc cīņas viņš un viņa treneris apsūdzēja tiesnešus korupcijā, jo cīņas laikā tika pieļautas acīmredzamas kļūdas tiesāšanā .
Pēc 2004. gadā Atēnās izcīnītā sudraba Abrahamjans Pekinā izcīnīja bronzu, taču tas viņu ne mazākajā mērā neapmierināja. Lai gan viņš ceremonijā paspieda roku un saņēma medaļu, viņš to ātri noņēma, bet, nokāpjot no goda pjedestāla, to nometa uz cīņu paklāja.
SOK nekavējoties diskvalificēja cīkstoni un pēc noklausīšanās lēma uz mūsu aizliegt dalību sacensībās, kā arī ar anulēja medaļu. Vēlāk, 2009. gadā, mūža liegums tika atcelts, taču Abrahamjans jau bija metis mieru sportista karjerai.
"Apbalvošanas ceremonija ir ļoti simbolisks rituāls, ko par tādu atzīst visi sportisti un citi iesaistītie," teikts SOK paziņojumā. "Jebkura sportista, jo īpaši medaļnieka, traucēšana ir apvainojums pārējiem sportistiem un olimpiskajai kustībai kopumā. Tas ir arī pretrunā godīgas spēles garam."
