Itālijas laiki arī Latvijas futbolā. Mūsu valstsvienību vadīs mazpazīstams itāļu speciālists

Pēc ilgstošām pārrunām 5. februāra vakarā LFF panāca vienošanos ar Nikolato uz diviem gadiem. Viens no trenera palīgiem būs bijušais Milānas "Inter" aizsargs 1994.gada UEFA Kausa ieguvējs Masimo Paganins.

Jauns.lv jau vēstīja, ka uz Latvijas futbola izlases galvenā trenera amatu beigās bija palikuši četri kandidāti, tostarp 57 gadus vecais Paolo Nikolato, kurš pēdējos astoņus gadus vadījis dažādu vecuma grupu Itālijas jaunatnes izlase (U-18, U-19, U-20, U-21), bet pirms tam viņš bija pie stūres pēc spēka trešās līgas jeb C sērijas vienībai "Lumezzane". Pēdējos četrus gadus viņš vadīja Itālijas U-21 izlasi, taču pērnvasar viņa kontrakts noslēdzās un tas netika pagarināts. Ar Itālijas U-21 izlasi viņš piedalījās divos Eiropas čempionāta finālturnīros, kuros gan neizdevās tikt tālāk par ceturtdaļfinālu. Lielākus panākumus Nikolato guvis ar Itālijas U-19 izlasi, ar kuru 2018. gadā kļuva par Eiropas vicečempionu, bet gadu vēlāk ar šī paša vecuma futbolistiem ceturtā vieta U-20 Pasaules kausā. No viņa vadītās izlases Nikola Zaniolo, Davide Fratesi, Sandro Tonali, Moise Keans, Džanluka Skamaka un Andrea Pinamonti, Alesandro Bondžorno, Luka Pelegrini un Salvatore Espozito jau debitējuši Itālijas valstsvienībā.

Jau ziņots, ka trenera oficiāla virzīšana jau laikus bija plānota 5. februārī, Latvijas Futbola federācijas valdes sēdē.

Zīmīgi, ka izvēle uz Nikolato kritusi tajā laikā, kad pie Latvijas vīriešu basketbola izlases stūres ar lieliskiem panākumiem darbojas itāļu speciālists. Luka Banki, kurš jau divus gadus pēc kārtas saņēmis "Trīs Zvaigžņu balvu" kā labākais treneris.

Nikolato ir kopskaitā 20. Latvijas futbola izlases galvenais treneris, no kuriem vēl deviņi bijuši ārzemju speciālisti. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valstsvienību līdz šim trenējuši četri ārzemju speciālisti: Revazs Dzodzuašvili, Gerijs Džonsons, Miksu Pātelainens un Slaviša Stojanovičs. Savukārt pirmās brīvvalsts laikā pie izlases stūres bijuši arī austrieši Vilijs Malošeks un Karls Kurcs, ungāri Ferencs Molnārs un Ferencs Vogenhūbers, kā arī anglis Valters Vilsons.

Latvijas futbola izlasi iepriekš no 2020. līdz 2023. gadam vadīja Kazakevičs, kurš pēc neapmierinoša Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla tika atbrīvots no amata gadu pirms sava līguma termiņa beigām.

Interesanti, ka tieši Nikolato, vārds Latvijas futbola līdzjutējiem bija vismazāk zināmais no četriem kandidātiem. Pārējie trīs pretendenti bija lietuvietis Valds Dambrausks, zviedrs Janne Andersons, polis Mareks Papšuns.

Dambrausks, no 2017. līdz 2020. gadam vadīja RFS komandu, kļūstot par valsts kausa ieguvēju. Turpinājumā viņš vadīja Horvātijas komandu "Gorica", Bulgārijas vienību Razgradas "Ludogorets", ar kuru uzvarēja nacionālajā čempionātā, un Splitas "Hajduk", ar kuru triumfēja Horvātijas kausā, bet lietuvietim pēdējā pieturvieta karjerā bija Grieķijas klubs Iraklijas OFI. Pirms darba RFS viņš vadīja Viļņas "Žalgiris" komandu, ar kuru kļuva par divkārtēju Lietuvas čempionu, tāpat Dambrausks bijis pie Paņevēžas "Ekranas" un Lietuvas jaunatnes izlašu stūrēm, kā arī strādājis Anglijā.

Par Andersonu kā vienu no kandidātiem pirmais ziņoja Zviedrijas laikraksts "Aftonbladet". Viņš oktobrī paziņoja par atkāpšanos no Zviedrijas izlases galvenā trenera amata, kuru ieņēma kopš 2016. gada vasaras. Divus gadus vēlāk zviedri viņa vadībā iekļuva Pasaules kausa ceturtdaļfinālā un pēc trīs gadiem sasniedza Eiropas čempionāta labāko sešpadsmitnieku. Pirms kļūšanas par Zviedrijas izlases galveno treneri Andersons vadīja "Norrkoping", ar kuru 2015. gadā kļuva par valsts čempionu.

Savukārt Papšuna no 2016. gada līdz pērnajam gadam vadīja Čenstohovas "Rakow" komandu, kuru pārstāvēja arī Latvijas izlases uzbrucējs Vladislavs Gutkovskis. Tieši Papšuna vadībā komanda atgriezās Polijas ekstraklasē un sasniedza vēl nebijušus augstumus - 2023. gadā kļuva par valsts čempioni, bet divas sezonas iepriekš uzvarēja valsts kausa izcīņā.