VIDEO: skrituļslidotājs pēdējos metros zaudē ne vien zelta medaļu, bet aizsūta sevi un komandas biedru uz militāro dienestu
Dienvidkorejas skrituļslidotājs Čelvuns Juns nonācis pasaules mediju uzmanības centrā ar ļoti neveiksmīgu lēmumu – viņš stafetes sacensību pēdējā aplī priekšlaikus sāka priecāties par uzvaru un beigās palika ne vien bez zelta medaļas, bet arī būs spiests mainīt savus dzīves plānus.
27 gadus Čelvuns Juns Handžou notiekošajās Āzijas spēlēs atradās vadībā vīriešu ātrslidošanas 3000 metru stafetes sacensību pēdējā aplī un pat pēdējo metros. Viņš priekšlaikus sāka atzīmēt panākumu, bet pavisam nedaudz nopakaļus slidojošais Taivānas sportists Jūlins Huans pastiepa kāju un apsteidza dienvidkorejieti.
Vēl brīdi pēc finiša Juns nespēja aptvert, ka ir palicis bez zelta medaļas, bet fiksētais laiks bija nepielūdzams - 4:05,702, kamēr taivāniešiem vienu simtdaļu mazāk - 4:05,692.
Juna kļūda viņam un komandas biedram Ino Čojam maksāja ne vien Āzijas spēļu zeltu, bet arī iespējamu atbrīvojumu no militārā dienesta.
Dienvidkorejas vīriešiem, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir pienākums iziet 18 mēnešus ilgu obligāto militāro dienestu, un parasti viņiem ir jāiestājas armijā līdz 28 gadu vecumam. Daži pazīstami sportisti un estrādes mākslinieki var atlikt iesaukšanu līdz 30 gadu vecumam.
Taču pilnīgs atbrīvojums tiek piešķirts sportistiem, kuri Dienvidkorejai izcīna zelta medaļu iepriekš apstiprinātos sporta pasākumos, piemēram, Āzijas spēlēs vai olimpiskajās spēlēs (skrituļslidošana pagaidām nav olimpisko disciplīnu skaitā).
Savukārt trešais stafetes biedrs, 30 gadus vecais Gvango Čojs dienu iepriekš kļuva par Āzijas spēļu čempionu 1000 metru distancē un nopelnīja atbrīvojumu.
22 gadus vecā Ino Čoja situācija gan ir mazliet labāka nekā pašam Junam, jo viņam vēl būs iespējas tikt pie atbrīvojuma, teiksim, 2026. gada Āzijas spēlēs, kamēr priekšlaicīgā svinētāja iespēja tikt pie atbrīvojuma ir pavisam teorētiska, jo pēc trim gadiem viņam būs jau 30.
"Es vienkārši pieļāvu milzīgu kļūdu," Dienvidkorejas ziņu aģentūrai “Yonhap” sacīja Juns. "Man ir ļoti žēl komandas biedru un līdzjutēju, kuri mūs uzmundrināja. Es komandas biedriem teicu, ka man ir ļoti žēl, ka pārāk ātri sāku priecāties un nepabeidzu savu skrējienu. Mēs visi kopā ļoti smagi strādājām, lai to paveiktu, un tā ir tikai mana vaina,"
