Par pasaules sprinta karali kronēts Noā Lailss, Vaičulei mazliet pietrūkst līdz pusfinālam 400 metros
ASV sprinteris Noā Lailss svētdien Budapeštā pasaules čempionātā vieglatlētikā kļuva par pasaules ātrāko cilvēku, uzvarot 100 metru skrējienā.
Lailss finālā atkārtoja labāko rezultātu šosezon pasaulē 9,83 sekundes, par piecām sekundes simtdaļām apsteidzot jaunu valsts rekordu sasniegušo Botsvānas sportistu Lecili Tebogo un tādu pašu rezultātu sasniegušo britu sprinteri Žernelu Hjūzu.
Arī ceturtajā vietā finišējušais jamaikietis Obliks Sevills sasniedza rezultātu 9,88 sekundes, un vietu izkārtojumu noteica sekundes tūkstošdaļas.
2019. gada pasaules čempions amerikānis Kristians Kolmens ar rezultātu 9,92 sekundes ierindojās piektajā vietā.
Savukārt Lielbritānijas daudzcīņniece Katarina Džonsone-Tompsone otro reizi karjerā pasaules čempionātā vieglatlētikā uzvarēja septiņcīņā. Džonsone-Tompsone sakrāja 6740 punktus, par 20 punktiem apsteidzot pagājušā gada bronzas medaļnieci amerikānieti Enu Holu un par 239 punktiem - pagājušā gada sudraba medaļnieci nīderlandieti Anuku Feteri.
Lielbritānijas sportiste 100 metrus ar barjerām veica 13,50 sekundēs, nopelnot 1050 punktus, augstlēkšanā veica 1,86 metrus (1054 p.), lodes grūšanā sasniedza rezultātu 13,64 metri (770 p.), bet pirmo dienu 200 metru skrējienā pabeidza ar rezultātu 23,48 sekundes (1031 p.).
Otrajā dienā britu sportiste tāllēkšanā sasniedza rezultātu 6,54 metri (1020 p.), šķēpa mešanā - 46,14 metri (785 p.) un 800 metrus noskrēja divās minūtēs un 5,63 sekundēs (1030 p.).
Tikmēr kanādietis Ītens Kacbergs ar valsts rekordu uzvarēja vesera mešanā, pārtraucot poļa Pavela Fajdeka piecu uzvaru sēriju. Kacbergs četrreiz raidīja veseri tālāk par 80 metriem, piektajā mēģinājumā sasniedzot rezultātu 81,25 metri.
Otro vietu ar 81,02 metriem izcīnīja polis Vojcehs Novickis, bet trešo ar 80,82 metriem - ungārs Bence Halāss.
Ceturtais palika piecos iepriekšējos čempionātos uzvarējušais Novicka tautietis Fajdeks, kuram neizdevās atkārtot ukraiņu kārtslēcēja Sergeja Bubkas rekordu - uzvaras sešos pasaules čempionātos pēc kārtas. Viņa rezultāts Budapeštā bija tieši 80 metri.
Savukārt Ugandas staieris Džošua Čeptegei trešo reizi pēc kārtas pasaules čempionātā vieglatlētikā uzvarēja 10 000 metru skriešanā. Čeptegei pēdējā aplī neatstāja konkurentiem cerības uz uzvaru, finišējot pēc 27 minūtēm un 51,42 sekundēm.
Finiša metros otro vietu izcīnīja kenijietis Daniels Ebenjo (27:52,60), par 0,12 sekundēm apsteidzot olimpisko čempionu etiopieti Selemonu Baregu.
Tikmēr Serbijas sportiste Ivana Vuleta ar sezonas labāko rezultātu pasaulē uzvarēja tāllēkšanā. Vuleta piektajā lēcienu sērijā ar ceļavēju 1,2 metri sekundē sasniedza sezonas labāko rezultātu pasaulē 7,14 metri, arī otrajā sērijā pārsniedzot septiņus metrus - 7,05 metri.
Otro vietu ar pirmajā mēģinājumā sasniegto rezultātu 6,82 metri izcīnīja spāniete Fatima Diame, bet trešo vietu ar 6,62 metrus tālu lēcienu - viņas tautiete Tesija Ebosele.
Tikmēr Latvijas sprintere Gunta Vaičule 400 metru sprinta priekšskrējienā ieņēma 25. vietu un pusfinālā neiekļuva. Vaičule pirmajā priekšskrējienā ar sezonas labāko rezultātu 51,36 sekundes finišēja piektā.
Pusfinālā iekļuva katra no sešiem skrējieniem pirmo triju vietu ieguvējas, kā arī sešu labāko rezultātu autores pārējo sprinteru vidū.
Līdz trešajai vietai skrējienā, ko ieņēma jamaikiete Kendisa Maklauda, Vaičule atpalika 0,99 sekundes, bet pēdējo vietu pusfinālā ar rezultātu 51,27, kas ir viņas personiskais rekords, nodrošināja kolumbiete Evelisa Hasmina Agilara.
Labāko rezultātu 49,90 sekundes sasniedza Dominikānas Republikas skrējēja Marileidija Paulino.
No pirmā skrējiena astoņām dalībniecēm sešas šosezon bija skrējušas ātrāk par Vaičuli, kuras 2023.gada labākais rezultāts bija 52,12 sekundes, bet personīgais rekords - 51,25 sekundes.
Pusfināli paredzēti pirmdien, bet fināls norisināsies trešdien.
Vaičulei šis ir piektais pasaules čempionāts, iepriekšējos četros trīsreiz startējot 400 metru sprintā un vienreiz 200 metru distancē. 2017. gadā Londonā viņa iekļuva 400 metru sprinta pusfinālā un izcīnīja 12. vietu, kas latvietei ir augstākā pozīcija pasaules meistarsacīkstēs.
Pasaules čempionātā Latviju pārstāv deviņi vieglatlēti.
Meistarsacīkstes norisināsies līdz 27. augustam, tajās piedaloties vairāk nekā 2000 vieglatlētiem no 202 pasaules valstīm.
