Latvijas Handbola federācijas prezidenta amatā ievēlēts Aleksandrs Babra

Par Babras kandidatūru prezidenta amatam novēlēja 22 biedri, vienam atturoties.

"Latvijas handbola ģeogrāfija no austrumiem līdz rietumiem, teju 4000 handbolistu, galvenokārt bērnu un jauniešu, viņu vecāki, sporta skolas, klubi, federācijas funkcionāri, Latvijas karoga nesēji Eiropas topa klubos un līgās bija mans dzinējs, kas ļāva teikt "jā" vārdu kandidēšanai prezidenta amatā," savu motivāciju kļūt par LHF prezidentu pauž Babra.

Babra prezidenta amatā stājas no 8.jūnija.

Savukārt jaunā LHF padome tika ievēlēta vienbalsīgi.

Padomes locekļu komandā no atsauktās padomes amatā palicis ir tikai Raitis Puriņš, kura atbildības joma arī turpmāk būs mārketings un komunikācija.

Padomes sastāvā tika ievēlēts arī politiķis Raimonds Lazdiņš (Partija "Katram un katrai"), Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, SIA "Latgales Dārzeņu loģistika" un biedrības "Biomasas tehnoloģiju centrs" valdes loceklis, kā arī SIA "Jumis Geo" valdes loceklis un līdzīpašnieks Edgars Romanovskis, Nacionālo Bruņoto spēku Sporta kluba vadītājs majors Vents Graudiņš un bijušais Latvijas handbolists Aivis Jurdžs.

LHF ziņo, ka viceprezidentu Lazdiņa un Gūtmaņa darbības lauciņš LHF padomē būs politika, tai skaitā sadarbība ar pašvaldībām un tādām sporta organizācijām kā Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA) un citas organizācijas, kā arī jauno sponsoru piesaiste.

Romanovskis atbildēs par handbola attīstību reģionos un krīzes menedžmentu.

Graudiņa uzdevums būs darboties saistībā ar aizsardzības jomu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī procesiem, kas saistīti ar Iekšlietu ministriju. Šajā darbības laukā viens no mērķiem ir atjaunot "ASK Zemessardze"/LSPA kluba darbību vismaz pusprofesionālā līmenī.

Savukārt Jurdžs rūpēsies par starptautisko sadarbību, skautingu un nacionālajām izlasēm.

Jau ziņots, ka maija vidū no LHF prezidentes amata atkāpās Ivita Asare, kura par prezidenti kļuva vien 2021.gada 21.septembrī.

Par pamatu savai demisijai viņa minēja "nespēju sasniegt izvirzītos mērķus finansējuma piesaistē, kā arī personīgu iemeslu dēļ".