“Neitrālās” baltkrievu tenisistes cieš no apkārtējo naida un nedomā, ka ukrainietēm vajadzētu lielāku atbalstu
“Neitrālā sportiste ar Baltkrievijas pasi” Arina Sabaļenka dalījusies ar savu sāpi, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā lielākajās sacensībās regulāri izjūt apkārtējo naidu, vēsta "Inside the Games".
Baltkrievija Kremļa uzsāktā kara laikā kalpo par placdarmu un apmācību vietu Krievijas armijai. Abu valstu līderi Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko ir sabiedrotie, kas pamudinājis arī Baltkrieviju izolēt no starptautiskās sporta arēnas. Teniss ir viens no retajiem sporta veidiem, kur Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ir atļauts piedalīties sacensībās kā neitrāliem sportistiem un pilnā mērā izolēties no savas piederības izrādīšanu abām agresorvalstīm, tomēr daudziem sportistiem tas pārāk labi neizdodas.
Šī gada “Australian Open” uzvarētāja un šā brīža pasaules otrā rakete Arina Sabaļenka paudusi, ka viņai pēdējā gada laikā vairākkārt ir bijusi ļoti nepatīkama komunikācijā konkurentēm. "Man tas bija ļoti grūti, jo nekad neesmu saskārusies ar tik lielu naidu ģērbtuvē. Kad zaudē mačus, "Instagram" ir daudz naida, bet ģērbtuvē es ar to nekad nebiju saskārusies. Bija patiešām grūti saprast, ka ir tik daudz cilvēku, kuri mani ienīst bez iemesla. Es neko neesmu izdarījusi."
Jauns.lv februāra beigās vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, aizstāvot dzimteni karā krituši vairāk nekā 231 ukraiņu sportists, bet ap 3000 atlētu ir frontes līnijā.
Kamēr SOK spriež par krievu dalību olimpiādē, Ukraina atvadās no talantīga sportista, kuru nogalināja okupanti
Jauns.lv jau vēstīja, ka “neitrālā sportiste ar Krievijas pasi” Anastasija Potapova “neaizdomājoties par politiskā viedokļa izrādīšanu” nekautrējas rādīt simpātijas Maskavas “Spartak” futbola komandai, kamēr Sabaļenka kļuva par Baltkrievijas diktatora Lukašenko propagandas videosveiciena saņēmēju. Abpusējās simpātijas tiek izrādītas ne pirmo reizi.
Jauns.lv jau vēstīja, ka ukraiņu tenisiste Lesja Curenko iepriekš nedevās kortā pret Sabaļenku, jo neilgi pirms mača esot piedzīvojusi panikas lēkmi. Tas noticis pēc sarunas ar Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) vadītāju Stīvu Saimonu. Kā Curenko atklāja izdevumam "Great Tennis Ukraine" Saimons neesot bijis gatavs iestāties par Ukrainas atbalstu: "Viņš man teica, ka pats neatbalsta karu, bet, ja spēlētājas no Krievijas un Baltkrievijas to atbalsta, tad tas ir tikai viņu pašu viedoklis, un citu cilvēku viedoklim nevajadzētu mani satraukt.”
Pasaules ranga līdere poliete Iga Švjonteka paudusi atbalstu Ukrainas tenisistēm, paužot viedokli, ka WTA nedara pietiekami daudz Ukrainas sportistu labā, jo "viss, ko mēs tenisā apspriežam, ir par Baltkrievijas un Krievijas spēlētājiem...”
Diametrāli pretējs viedoklis ir divkārtējai “Australian Open” uzvarētājai, “neitrālajai sportistei ar Baltkrievijas pasi” Viktorijai Azarenkai: "Dažām spēlētājām ir atšķirīgas izjūtas un uzvedība. Kopumā es ne vienmēr esmu vienisprātis ar Igu. Es viņai ieteiktu pirms komentāru izteikšanas paskatīties, kas ir izdarīts. Kā spēlētāju padomes locekle, es labprāt sniegšu faktus. Tas būtu piemērotāks veids, kā risināt šo sarunu," baltkrieviete pauž viedokli, ka Ukrainas sportistēm nekāda papildu palīdzība šobrīd neesot nepieciešama.
Ja Azarenka neilgi pēc kara sākuma pauda nožēlu par notiekošo un aicināja ātrāk izbeigt asins izliešanu, tiesa, savos komentāros viņa neizrādīja sapratni, kas vainīgs kara uzsākšanā. Savukārt Sabaļenka savos sociālajos tīklos turpina izrādīt apbrīnojamu aklumu par notiekošo 500 kilometru no viņas dzimtās Minskas. Sabaļenka arī iepriekš 2020. un 2021. gadā, kad Baltkrievijā notika masveidīgi protesti pret pastāvošo iekārtu, neatļāvās kritizēt valsts līderi, bet pēc kara sākuma, kad viņai netika ļauts piedalīties Vimblodanas sacensībās tenisiste bija lakoniska: “Es tikai saprotu, ka tā nav mana vaina...”
