Liepājnieku uzrāviens: pasaulē labākie elektrokarti top Vēju pilsētā

Artis ir ticies ar bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu, Monako princi Albēru II, "Facebook" radītāju Marku Cukerbergu, bijušajiem un esošajiem Pirmās formulas pilotiem. "Kas Jauns Avīzi" Artis uzņem jaunajā ražotnē Liepājā, Brīvības ielā, starp gūzmu svarīgu darba lietu izbrīvējis laiku, lai atklātu, kā no mazas valsts var gūt novērtējumu pasaulē.

Saskatīja nākotni

“Esmu no Saldus puses, Nīgrandes pagasta Kalniem, tur beidzu pamatskolu un atnācu mācīties uz Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu kokapstrādi un dizainu,” par sevi sāk stāstīt Artis. Tālāk gan nolēmis nestudēt, bet vairākiem vietējās Liepājas universitātes beidzējiem jau  bija tehniski palīdzējis veicamajos darbos. “Sešus gadus strādāju reklāmu projektēšanā, un Liepāja kļuva par manu pilsētu.”

Pirmais bizness bija pamēģināt ar taksometriem, nevis ierastajiem, bet elektroauto. “Sazinājos ar Blankenšmita kungu, tā laika Tesla viceprezidentu, lai trīs auto atgādātu uz Liepāju. Toreiz daudzi teica, tas nekad nenotiks, nav iespējams. Taču šobrīd zinām, ka "Tesla" ir pasaulē vērtīgākā kompānija,” teic Artis.

Ne viss bija veiksmīgi, piemēram, tagad ļoti populārās elektroskrejriteņu nomas Liepājā sevi neattaisnoja. Artim pieteicās kompanjons no Rīgas, kurš bija gatavs ieguldīt naudu elektrovelosipēdos, bet tā bija ļoti dārgi aizņemta nauda. “Pēc trim gadiem uzzināju, ka bizness nav spējīgs funkcionēt.”

Aizstrīdējās līdz ražotnei

Tā biznesā notiek, kaut kas aiziet rūkdams, ar kaut ko zaudē, un nozīme ir gan spītīgai uzņēmībai, gan nejaušībai. Tā gadījās arī Artim – autorallija Kurzeme laikā pie viņa pienācis Latvijas Automobiļu federācijas Rallija komisijas vadītājs Jānis Krastiņš, un abiem izvērtusies saruna par elektrības izmantošanu transportā.

Krastiņš bijis ļoti skeptiski noskaņots un apgalvojis, ka tas, ko dara Artis, ir muļķības. Liepājnieks turējies pretī un iebildis, ka jebkuru  rallija auto var pārspēt ar elektrību, kaut šobrīd tas ir dārgi. Šādi diskutējot, viņi nonāca līdz tam, ka Krastiņš bijis gatavs ieguldīt naudu, lai Artis pierādītu savus argumentus. Tā sākās Liepājas elektrisko kartu starta aizmetņi, kaut pirms tam

Artis pats tikai vienreiz dzīvē Nīderlandē bija izbraucis ar kartu.
“Liepājā, Baznīcas ielas dzelzs angārā, sākām likt kopā kartus. Atzīšos, neviens no mums, trim māksliniekiem, gan toreiz nezināja, kas vispār ir karts, kā uzmeistarot, lai brauktu ar 130 kilometriem stundā,” pasmaida Artis.

Toreiz vēl neviens pasaulē nebija izveidojis elektriskos kartus reālām sacīkstēm, tādi bija tikai izklaidei. Tomēr 2015. gadā Vēju pilsētā klusi iedūcās pirmais elektrokarts, kas traucas ar ātrumu 100 līdz 130 kilometru  stundā. Vēl pēc gada Liepājā tapa kartinga halle, kas gan tagad slēgta.

Ieķīlā visu, ko vien var

“Dažu mēnešu laikā veicām visvisādus kosmiskus uzlabojumus. Piemēram, atklājām, ka motoru dzesē ar sauso ledu. Izdevās pierādīt, ka uz īsu brīdi karti ir ārkārtīgi jaudīgi, bet pilnas sacensības nobraukt ir grūti, un baterijas jāuztaisa vieglākas. Sapratām, ka šo tehnoloģiju var iebāzt tirdzniecības veikalos, atrakciju parkos.”

Proti, elektrokarta dzinējs nedūmo un netrokšņo, tāpēc līdzekļi nav jāiegulda ne ventilācijas ietaisēs, ne trokšņa izolācijā. “Var ietaupīt daudzus simtus tūkstošu un izveidot kartodromu tur, kur gribas,” skaidro Artis.

Vēlāk aizrautīgajai kompānijai pievienojās partneris Ģirts Cēlājs, kurš bijis pārsteigts par jau paveikto un piešķīris 36 000 eiro, lai izveidotu kartodromu galvaspilsētas tirdzniecības centrā "Riga Plaza".

Gājis ļoti raibi, bija noteikts, ka viss jāpabeidz 60 dienās, pasūtītāji bija amerikāņi. Ja neiekļautos termiņā, līgumu lauztu. Turklāt kopā bija vajadzīgi 100 000 eiro, tā ka ar Cēlāja investīciju nekādi nepietika.

“Dienās un nakts stundās strādājot kopā ar brāļiem, draugiem un citiem palīgiem, uztaisījām divus kartus pirms atklāšanas, četrus pēc tam un atklājām bērnu kartodromu "Riga Plaza". Pēc tam es Liepājā ieķīlāju visu, ko vien iespējams, kaut gan man nekad nekas daudz nav piederējis,” atceras Artis. Tomēr daudzi šai lietai ticēja, vēl 24 000 eiro iedevis rīdzinieks Valdis Vilcāns, lai kartus turpinātu ražot Liepājā.

Pasaules līmeņa izaicinājums

“Tad pie mums atbrauca zinošs cilvēks no Grieķijas, redzēja, kas paveikts gan "Riga Plaza", gan Liepājā, un bija gatavs iztērēt vairākus simtus tūkstošu eiro, lai trase taptu Rīgā, pie Bērnu pasaules. 2018. gadā ieradās "LMT Autosporta akadēmijas" ļaudis, skatījās, kā autosportists Mārtiņš Sesks trenē bērnus, un vaicāja – vai nevaram noorganizēt čempionātu?”

Izaicinājums bija nopietns – kurš pirmais pasaulē sarīkos nacionālo elektrokartinga čempionātu. Konkurents uz to bija firma ROTAX, pasaulē pazīstama iekšdedzes motoru ražotāja (1920. gadā dibināta Vācijā, vēlāk pārcelta uz Austriju, kopš 1970. gada pieder Kanādas "Bombardier Inc").  Šī kompānija lika spēkus kopā ar Porsche, lai noorganizētu čempionātu Vācijā.

"LMT Autosporta akadēmijas" pārstāvji vaicājuši, vai liepājnieki var kartus uztaisīt 30 dienās. ROTAX budžets čempionātam bijis 1,2 miljoni eiro, akadēmija varējusi liepājniekiem iedot tikai 36 000 eiro. Turklāt viņi nekad nebija taisījuši vairāk par vienu kartu reizē un iebilda, ka nepieciešams 100 000 līdz 200 000 eiro. Tomēr puiši neatkāpās, atkal pārdevuši visu, kas viņiem piederējis, sameklējuši vēl nepilnus 40 000 eiro, pēc principa – visu vai neko.

Nekurienes kompānija no nezināmas valsts

Sacensības izdevās, un visi liepājnieku ražotie karti finišēja – pasaulē pirmajā nacionālajā čempionātā. Pirmais posms sākās 2018. gada maijā Kandavā, pēdējais finišēja Jelgavā.
“Pēc 14 dienām Vācijā  notika līdzīgs čempionāts – 22 karti, bet finišēja tikai divi – pārējie aizdegās, bija tehniskas problēmas. Kopš tā laika pasaule sāka mums pievērst  uzmanību – austrālieši, amerikāņi un citi prestižos žurnālos rakstīja, ka nekurienes kompānija no Latvijas noorganizējusi  savu čempionātu,” lepojas liepājnieks.

Kopš tā laika savā nozarē "Blue Shock Race" ir iebraukusi līderos. “Es visu laiku braukāju pa pasauli – mūsu tirgus nav ne Latvija, pat ne Baltijas valstis. Tā ir vecā Eiropa, Amerika, Austrumu tirgi,  kur cilvēki ir turīgi un autosports ir augstā līmenī. Šobrīd sūtām kartus uz Singapūru, Malaiziju, Jaunkaledoniju, Saūda Arābiju un citviet – ir ļoti liela interese. Monako tiks organizēts pasaulē lielākais elektrokartinga čempionāts, kura organizators ir bijušais Pirmās formulas braucējs sadarbībā ar Monako princi,” klāsta Artis.

"Blue Shock Race" ražo arī elektromotorus, baterijas un daudz ko citu, kas nepieciešams kartiem. Pārsteidzoši, bet tieši Liepājas uzņēmums noslēdzis piecu gadu vienošanos un nodrošinās ar nepieciešamajām daļām Itālijas ražotāju "Birel ART", kas gadā izlaiž ap 5000 ātrgaitas kartu.

Pirms tam dzinējus un citas daļas itāliešiem piegādāja ASV lielākais elektomotociklu ražotājs "Zero Motorcycles", ar kuru viņi līgumu lauza, lai sadarbību turpinātu ar :"lue Shock Race". "Birel ART" atbrauca uz Vēju pilsētu, notestēja, apskatīja visu un šobrīd gatavi ieguldīt ļoti lielas summas, lai palielinātu jaudu.

Pusmiljons ieguldījumos

“Viena  karta izgatavošanas pašizmaksa ir 3000 līdz 5000 eiro, bet pārdod to par 5000 līdz 10 000 eiro,” atklāj Artis. Var šķist ļoti rentabls bizness, bet patiesībā aiz šiem skaitļiem ir ļoti prāvi ieguldījumi.

“Var teikt, ka nopietni sākām darboties 2016. gadā. Pirmos četrus gadus, par ko esmu ļoti daudz sabiedrībā cepies, mēs tikai izstrādājām, taisījām bateriju pakas, drošības sistēmas, programmatūras – tas viss prasīja ārkārtīgi daudz spēka un līdzekļu. Šajā laikā esam iztērējuši vairāk nekā pusmiljonu eiro, nenopelnot ne centa,” saka Artis. “Visu mēs būvējam no nulles un ļoti smagi strādājam.”

Nesen iegādāts robots par 60 000 eiro, ar kuru var griezt plastmasu, programmēt, veidot failus – to, ko izdara četri kolēģi nedēļas laikā, šis tehnikas brīnums spēj paveikt vienā dienā.
Daudz naudas tērēts speciālistu apmācībai – ap 250 000 eiro. Darbā sākumā ņēma cilvēkus pat bez zināšanām, gatavus darīt jebko, kas vajadzīgs, un reizē mācīties. Bijuši arī darbinieki no Spānijas, Luksemburgas un citām valstīm, bet tad ir neadekvāti lielas atalgojuma prasības.

Tagad firmā strādā 30 speciālistu, katru nedēļu nākot klāt viens vai divi  jauni, pārsvarā no pašu valsts. Arī tādi, kuri  piecus līdz desmit gadus pavadījuši darbā ārzemēs, strādājuši lielās kompānijās, ekskluzīvo auto ražotnēs, un nu vēlas atgriezties un gūtās zināšanas likt lietā dzimtenē.  Ir arī, kā Artis viņus dēvē, ģēniji no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta.

Rezervēti vairāki simti kartu

“Pirmoreiz nopietni kartus pārdot sākām tikai 2019. gada otrajā pusē, kad visu sertificējām, līdz tam tikai naudu tērējām. 2019. gadā pārdevām trīs vai četrus kartus, pērn – piecdesmit. Šogad jau pārdoti 360, un uz nākamo gadu rezervēti vairāki simti. Ja viss būs normāli, nākamgad pārdosim vismaz 500 kartu,” ar izaugsmi lepojas firmas vadītājs.

Šobrīd Liepājas elektrokarti atzīti ASV un pēc Amerikas lielākā kartinga apskates portāla gogartguide.com vērtējuma – par labākajiem pasaulē sacīkšu elektrokartu kategorijā pieaugušajiem, arī cenas un viegluma ziņā.

Izejmateriālus un detaļas ražotne saņem no daudzām valstīm. Atkarībā no modeļa karts top 30 līdz 90 dienu laikā, vienlaikus var izgatavot desmit vai 50 kartu, viena pasūtījuma bloku. Lielākais ātrums ir 176 kilometri stundā, bet arī 130 kilometru ir milzīgs ātrums, sēžot mazā mašīnītē divus centimetrus virs zemes. Simt kilometru uzrāviens sasniedzams 3,3 sekundēs.

Dzīve gaisā vai uz riteņiem

Arī attīstības ātrums firmā ir straujš kā kartinga trasē, katru mēnesi ir jauni izaicinājumi, daudz kas jāmaina, ieskaitot atalgojuma sistēmu. Pasaulē liepājnieku veidotās trases ir Katarā, ASV, Meksikā, Eiropas valstīs,  pašiem turp jālido, un tad noder izvērtēt, kādas kuram valodu zināšanas. Artis pats brīvi pārvalda angļu valodu, skolā nedaudz apguvis franču mēli, saprot krieviski.

Viņa dzīve pārsvarā rit uz riteņiem, mājās esot maz. Šogad, piemēram, ar lidmašīnu un auto noteikti būs pieveikts ap 200 000 kilometru – dzīvojot ārpus Latvijas. Artis pat nopircis Teslu, jo uzlāde citur Eiropā ir par brīvu, tā katrā braucienā ietaupot 1500 līdz 2000 eiro.

“Savos braucienos satieku F-1 pilotus, kurus lielākā daļa sporta fanu varbūt tikai no interneta zina. Mums šie citu elki ir vai nu klienti, vai partneri. Tas viss ir interesanti, bet prasa ļoti daudz smaga darba. Es braucu  ar auto divdesmit stundas no vietas, paguļu četras, braucu atkal divdesmit, prezentēju un atkal divdesmit braucu. Nav pat laika dabiskajām nepieciešamībām. Mana dzīve šobrīd par 120% ir darbs,” melno garoziņu ieskicē uzņēmējs.

Paspēt būt ātrākiem

Ja kartu aizsūta uz Saūda Arābiju vai Ameriku, nekas vēl nebeidzas, jānodrošina arī garantija un remonts. Nav kā bulciņas – iekrauj un aizmirsti, salīdzina Artis.

“Latvija ar kartingu un autokrosu pasaulē ļoti neasociējas. Šobrīd pat mūsu valsts kartinga vecmeistari un federācija ir šokā, ka mēs apgādājam pasaules lielākos organizatorus un ražotājus ar tehnoloģiju. Nav vien karti, militārām aizsardzības specvienībām arī motocikli jāizstrādā. Tāpēc vien mēs četrus gadus visur investējām un tagad pārzinām pat vissīkāko niansi,” uzsver Artis.

“Cenšamies progresēt ātrāk, nekā kāds spēj nokopēt – tāds ir uzstādījums. Viena sīka nianse var izšķirt, esi vai neesi labākais pasaulē. Liekas, nieka karts, bet kopā ir ap 500 elementu, un, ja kaut viena nav, tad nekas nesanāk.”

Lielākais prieks

“Mēs esam  izklaides un sporta industrija – pandēmijā  šīs nozares bija vienas no pirmajām, kuras aizvēra. Pasaules čempionāti atcelti, bet sportisti tiem gatavojas gada garumā, ir noteikts konkrēts budžets. Liela daļa no viņiem ir ļoti turīgi cilvēki, un pāris tūkstoši neko viņu dzīvē nemaina, jo adrenalīns un vēlme braukt ir. Mēs pārgājām no nomas kartiem uz sporta – izstrādājām līdz galam pašu jaudīgāko sporta kartu. Sportisti zināja, ka sacensības nenotiks, bet gribēja izbaudīt ko jaunu, jo nauda viņiem ir,” pielāgošanos jaunajai situācijai raksturo Artis. Tiesa, pandēmijas dēļ kavējas arī detaļu piegāde.

“Mums ir ļoti laba sadarbība ar autosportistu, liepājnieku Mārtiņu Sesku, sākumā viņš daudz testēja kartus kā profesionāls sportists. Arī Valters Zviedrs un Jānis Baumanis mums palīdzējuši,” priecājas Artis.

Pārsteidzošā kārtā viņam pašam ar kartu braukt daudz nesanāk, un savas spējas viņš arī apzinās: “Ja ar kādu sportistu izbraucu trasē, esmu kā pele kaķim.” Artim baudu sagādā redzēt, kā brauc pasaules līmeņa sportisti – pēc finiša izkāpj no braucamā, uzsmaida, un liepājniekam tad šķietot, it kā pats būtu devies trasē. Ja pasaules klases pilots pasaka paldies, tas esot labākais, kas Arta dzīvē noticis.