“Dinamo” pirmie divi mēneši: labs sākums bez liela optimisma

Sezonas pirmajos divos mēnešos “Dinamo” nospēlējuši 24 spēles un sakrājuši 23 punktus, kas Rietumu konferencē dod 10. vietu, un no izslēgšanas spēļu zonas rīdziniekus šķir tikai trīs punkti.

Vēl labāka aina, ja apskatām tikai oktobra varējumu. Pēdējā mēneša laikā “Dinamo” pie punktiem tika deviņās no 12 spēlēm, sakrāja 14 punktus, un tas dod piekto vietu Rietumu konferencē. Ražīgāks oktobris bija tikai “SKA” (20), Minskas “Dinamo” (19), “Lokomotiv” (16) un “Severstaļ” (15).

Ar mums uz vienas svītras palika “Jokerit”, kuriem savstarpējo spēli zaudējām ar 0:8. Tas bija viens neveiksmīgs vakars, kurā treneru maiņas satricinātā komanda nospēlēja sev šosezon neraksturīgi mīksti. Tā viena spēle neizšķirs visas sezonas iznākumu, un jau nākamajos divos mačos rīdzinieki paņēma punktus no konferences favorītiem. Tomēr Rīgas “Dinamo” joprojām netiek nopietni vērtēti kā izslēgšanas spēļu dalībnieki.

Piemēram, treneris Pēteris Skudra atkal ir darba meklējumos un intervijā Krievijas medijam “Championat.com” izteicis savas prognozes par Rietumu konferences iznākumu, kur cīņā par play-off rīdzinieki nemaz netika pieminēti. Var saprast Skudras cemmi par pērn Rīgā izgāzto sezonu un pašreizējās komandas daudz labākajām sekmēm, taču neko saulainu nesola arī bukmeikeri. Tur viss ir diezgan skaidrs – Rietumu konferences pēdējās trīs vietas ar pārliecinošu atrāvienu atvēlētas Rīgas “Dinamo”, “Vitjaz” un Sočiem.

Var sameklēt vairākus iemeslus, kādēļ Rīgas “Dinamo” izredzes iekļūt izslēgšanas spēlēs netiek vērtētas pārāk augstu.

Mazākais budžets līgā

Profesionālajā sportā, vēl jo vairāk tādā Krievijas oligarhu atbalstītā līgā kā KHL, komandu spēku samērus būtiski ietekmē to finansiālā rocība. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Rīgā arī šajā sezonā ir mazākais budžets starp Rietumu konferences komandām, un tas atkal neaizvelk pat līdz KHL noteiktajām minimālajām prasībām.

Ja var ticēt portāla “Sport24.ru” rīcībā esošajai informācijai, tad Rīgā šosezon algās paredzēts iztērēt 285 miljonus rubļu jeb 3,41 miljonus eiro. Tas ir par aptuveni 350 tūkstošiem eiro mazāk līdz KHL noteiktajai algu grīdai. Rīdzinieki ir vienīgie Rietumu pusē, kas nav izpildījuši šīs prasības, un pirms nākamās sezonas komandas sponsori droši vien atkal līgas kasē par to ieskaitīs kādu soda naudu. Nav noslēpums, ka “Dinamo” no Krievijas sponsoriem pēdējās sezonās tiek atmests tieši tik daudz, lai komanda būtu, vilktu savu dzīvību, taču par sportiskām ambīcijām šādā situācijā runāt ir grūti.

Protams, var uzsist uz pleca “Dinamo” menedžeriem un sasniegtajam rezultātam par to, ka katrs punkts turnīra tabulā tiek ierakstīts ar krietni mazāku līdzekļu patēriņu nekā konkurentiem. Tomēr ilgtermiņā cīnīties būs grūti. Kaut vai ar tiem pašiem tuvākajiem konkurentiem Minskas “Dinamo” (šīs sezonas algu budžets 420 miljoni rubļu), “Torpedo” (480) vai “Spartak” (560). Tā ir milzīga atšķirība, kas izpaužas labāku spēlētāju piesaistē. Minskas klubā šosezon rezultātu taisa vairāki leģionāri, kurus gribēja redzēt Rīgā, bet nevarēja atļauties. Nauda pati par sevi nenes rezultātu, un Maskavas “CSKA” ar 900 miljoniem algu budžetā nespēlē trīs reizes labāk, tomēr tas ir liels priekšnoteikums vietai turnīra tabulā.

Komplektācijas iespējas

“Dinamo” sastāva komplektācijā šogad lielu brīnumu nav. Atbilstoši budžetam solīda, vērsta uz leģionāriem. Dārgākais spēlētājs, kuram vajadzētu taisīt rezultātu, ir Lukašs Radils. Labs spēlētājs, ar NHL pieredzi, savus vārtus sametīs, taču ir nojaušams, ka Rīgā viņš ir tādēļ, ka citur KHL viņš kā pirmo maiņu spēlētājs nebija interesants. Jā, Radils iepriekš bija starp “Spartak” līderiem, taču divos piegājienos, pirms un pēc NHL karjeras posma, Gagarina kausa izslēgšanas spēlēs nav gūti nevieni vārti. Varianti izmēģināti dažādi, tomēr atbilstošus partnerus KHL pirmās maiņas līmenī atrast nav nemaz tik viegli.

Lauris Dārziņš vairs nav tādā līmenī kā gadus desmit atpakaļ, iecerētā saikne ar čehu Rūdolfu Červeniju īsti nestrādā. Labi vēl, ka, daudziem par pārsteigumu, uzplauka un atvērās Nikolaja Jeļisejeva talants, kura desmit gūtie vārti ir “Dinamo” uzbrukuma apcirkņu lielākais un patīkamākais pārsteigums.

Cik nu “Dinamo” budžetā nauda bija, tik bija. Jau ierasti nākas mēģināt izmakšķerēt kādu zelta zivtiņu zemākos spēlētāju tirgos ar cerību, ka šo hokejistu motivācija un apslēptais talants ļaus uzspīdēt KHL līmenī. Vai šosezon tādi ir? Īsti nav. Cerības tika liktas uz Somijas čempionātā pērn spīdējušo duetu Vanstrēms – Tivola, taču vai nu šie spēlētāji īsti neatbilst KHL līmenim, vai lāgā nesaprata šo hokeju. Vanstrēms desmit spēlēs iemeta vienus vārtus un vairs nav Rīgā, lai gan pie lielas uzticības netika jau no sezonas sākuma. Te pirmā maiņa, te pēc slīdoša grafika uz leju līdz ceturtajai un pat ārpus sastāva. Viņa ieroču pienesējs Tivola vēl ir Rīgā, taču šos ieročus pienes maz – 18 spēlēs tikai 1+3 punkti.

Ar mazliet citu skatu tika šauts pa kanādiešiem Šinkaruku un Poirjē, kuri 2013. gada NHL draftā tika izvēlēti pirmajā kārtā. Tobrīd šādu spēlētāju ierašanās Rīgā būtu liela “bomba”, taču abu talantu neizdevās atvērt ne NHL, ne AHL līmenī. Nav piepildījusies cerība, ka abi jaunas un negaidītas pārvērtības iegūs Rīgā. Jā, cenšas, krāj punktus, ir labi spēlētāji enerģijas maiņai, taču statistikā vairāk par gūtajiem punktiem acīs krīt +/- koeficients, kas abiem ir -9. Teju sliktākais starp visiem uzbrucējiem, vēl neveiksmīgāks sezonas sākums sanācis tikai Mārtiņam Karsumam (-10).

Pirmās divas maiņas īsti nespēj konkurēt ar citu komandu dārgākajiem un jaudīgākajiem leģionāriem vai labiem krievu spēlētājiem, trešā maiņa būtiski zaudē savus mikromačus. Tā ir realitāte, kuru “Dinamo” treneriem jāmēģina nomaskēt ar citiem līdzekļiem. Tādiem kā spēles disciplīna, labs komandas gars, izcila vārtsarga spēle. Ar Juhanu Matsonu patiešām ir trāpīts, un tieši viņa spēle ir puse no “Dinamo” līdz šim iespētā.

Sastāva tīrīšana notikusi arī starp aizsargiem. Frenks Korado “Dinamo” sastāvā bija ar lielāko pieredzi NHL, pie Zubova bija iecerēts kā vairākuma spēlētājs un itin labi izskatījās pārbaudes spēlēs. KHL sezona tika iesākta ar vairākām kļūdām un savainojumu. Vēl viena iespēja kanādietim netika dota, un nupat līgums ir lauzts. Aizsargi “Dinamo” sastāvā pietiek arī pēc Mamčiča aizbraukšanas uz Čehiju, taču komandā grūti saskatīt tāda kalibra līderus, kuri teju vienatnē ir gatavi komandu aizvilkt līdz patiešām augstam rezultātam. Tā, kā to savulaik darīja Sandis Ozoliņš! Tādiem spēlētājiem ir cena, kādu “Dinamo” pašlaik nav gatavi maksāt.

Viena gada projekts

Atrotījis piedurknes, “Dinamo” ģenerālmenedžeris Edgars Buncis komandas komplektācijā metās ar mērķi Rīgā izveidot komandu kā bandu, kurā viens kritīs par pārējiem, un otrādi. Pagaidām visas pazīmes liecina, ka tas ir izdevies. Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem aspektiem, kādēļ “Dinamo” vispār ir cīņā par astoņnieku un pamanās atņemt punktus līgas favorītiem. Arī spēlētāji bieži uzsver tieši labo mikroklimatu. Tas ir labs arguments, lai noliktu pie vietas kādu iedomīgāku zvaigžņu komandu, un tas šoruden jau ir izdevies. Tomēr labas komandas tiek veidotas gadiem. Padomju laika “Dinamo” trenējušie Viktors Tihonovs un vēlāk Vladimirs Jurzinovs kā ideālu minēja trīs gadu termiņu, arī Rīgu jau pametušais galvenais treneris Sergejs Zubovs vasarā sarunā ar Jauns.lv sprieda, ka komandu dažos mēnešos izveidot nevar. Kā zināms, pēc iepriekšējās sezonas fiasko "Dinamo" sastāvs vasarā tika komplektēts no nulles, un šajā ziņā konkurenti bija un joprojām ir priekšā.

Vēl viena būtiska nianse – “Dinamo” bija laba pirmā treniņnometne, taču nebija normāla pirmssezona. Pārbaudes spēļu trūkums, Latvijas izlases dalība olimpiskajā kvalifikācijā un spēlētāju savainojumi atstāja “Dinamo” bez nevienas pārbaudes spēles pilnā un optimālā sastāvā. Nevienas! Tāpēc ne pārāk veiksmīgais sezonas sākums septembrī bija tikai likumsakarība. KHL regulārā čempionāta ievadā komanda vēl meklēja savu spēli, bet treneri - saderīgākos spēlētāju virknējumus. Kā minēts augstāk, ne visas ieceres piepildījās.

Ļoti iespējams, ka, saglabājot lielāko daļu šīs sezonas “Dinamo” spēlētāju kā komandas kodolu, tā nākamajā sezonā jau būtu vērtējama kā reāla izslēgšanas spēļu pretendente. Visticamāk, par to pārliecināties neizdosies, jo visu Rīgas “Dinamo” spēlētāju līgumi beidzas nākamā gada aprīlī un komanda atkal būs jāveido no jauna.

Maz metienu, daudz ielaistu vārtu

Ja jānosauc “Dinamo” šīs sezonas trumpji, tad tādu nebūs daudz. Bez cīņasspara izceļamas divas lietas. Labi strādā vairākums. Tas ir septītais labākais visā KHL, un tā gūti 22 no 52 šīs sezonas vārtiem. Turklāt mazāk ar efektīvām izspēlēm, vairāk ar kārtīgu darbu vārtu priekšā, metieniem no distances un ripas virziena maiņām. Otra lieta ir zviedru vārtsarga Juhana Matsona spēle, bez kura veiksmīgā snieguma noteikti būtu par kādu punktu mazāk. Līdz 0:8 šausmu vakaram Helsinkos viņš pēc atvairīto metienu procenta bija starp līgas sešiem labākajiem vārtsargiem, tagad ar 92,1% ir 18. vietā. Pēdējās nedēļas laikā Matsona sniegums ļāva rīdziniekiem izglābt punktu pret “SKA” un pēdējā spēlē uzvarēt Maskavas “Dinamo”, kas metienu skaitā mūsējos pārspēja divas reizes.

Tagad pie statistikas, kas Rīgas “Dinamo” ilgtermiņā diez vai ļauj uztvert kā izslēgšanas spēļu komandu. Neraugoties uz vairākām rezultatīvākām spēlēm, “Dinamo” ar 566 metieniem ir vismazāk pa pretinieka vārtiem metusī komanda visā KHL, tāpat arī savā laukumā izdarītais 241 metiens pa pretinieka vārtiem ir sliktākais rādītājs visā līgā. Salīdzinājumam – agresīvu uzbrukuma hokeju spēlējošā “Torpedo” komanda ir izdarījusi jau 806 metienus.

Pagaidām ir bijusi gana augsta realizācija un reizēm arī veiksme, taču ilgtermiņā ar tik mazu metienu skaitu regulāri tikt pie punktiem būs grūti. Arī pārlūkojot atsevišķas spēles, teju vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie vakari, kad “Dinamo” laukumā dominēja un daudz spēlēja uzbrukumā. To apliecina arī skaitļi, jo tikai piecās no 24 spēlēm rīdzinieki pa pretinieka vārtiem metuši vairāk.

Vēl viena statistikas aile, kura rada bažas par ilgtspējīgu veiksmes stāstu, ir savos vārtos ielaistās 74 ripas, kas ir otrais sliktākais rādītājs Rietumu konferencē. Mazs metienu skaits un pārāk daudz ielaistu vārtu ir lietas, kuras “Dinamo” jāmēģina labot jau tuvākajā laikā. Jo tādas mazbudžeta komandas veiksmes recepte no jauna nav jāizdomā, tā ir agresīva spēle ar ciešu un labi organizētu aizsardzību. Labais piemērs tālu nav jāmeklē, tā ir septiņas no pēdējām astoņām spēlēm uzvarējusī rīdzinieku tiešā konkurente par vietu astoņniekā “Severstaļ”.

“Mēs neko īpaši nemainījām, vienkārši veicām nelielas izmaiņas sistēmā, komanda to pieņēma un mēģina izpildīt. Sezonas laikā mums strādāja gan vairākums, gan mazākums. Mums ir lielisks kolektīvs, laba līmeņa meistarīgi spēlētāji, kuri saprot, ko viņi šeit dara,” pirmo uzvaru pēc trenera Zubova aiziešanas komentēja “Dinamo” jaunais galvenais treneris Valērijs Kuļibaba.

Visai komandai oktobris bija emocijām bagāts skrējiens 12 spēļu garumā no Vladivostokas līdz Helsinkiem. Šonedēļ ir retā iespēja ievilkt elpu, novembra vidū būs izlašu pauze. Tātad iespēja veikt korekcijas, lai apgāztu pesimistiskās prognozes par izredzēm sezonu pagarināt Gagarina kausa izcīņā. “Dinamo” novembrī aizvadīs astoņas spēles, no tām divas ar tiešajiem konkurentiem Sočiem, tāpat divas ar smagsvariem Kazaņas “AK Bars”. Tomēr par īsto “būt vai nebūt” mēnesi solās kļūt decembris, kura laikā būs septiņas spēles pret tiešajiem konkurentiem no Čerepovecas, Ņižņijnovgorodas, Minskas un Podoļskas.