Arī Lietuva beidzot tiek pie pirmās medaļas Tokijā
Laura Asadauskaite piektdien Lietuvai izcīnīja pirmo medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs, modernās pieccīņas sacensībās atpaliekot tikai no britu sportistes Keitas Frenčas.
Līdz šim Latvijas un Igaunijas olimpiskās komandas bija izcīnījušas pa zelta un bronzas godalgai, bet tagad pirmā medaļa arī Lietuvai.
Asadauskaite, kura ir Londonas olimpisko spēļu čempione, kļuvusi par pirmo modernās pieccīņas pārstāvi, kas tikusi pie divām medaļām.
Piecu disciplīnu kopvērtējumā Frenča iekrāja 1385 punktus, kas ļāva izcīnīt zelta medaļu. Asadauskaitei summā 1370 punkti un sudraba medaļa, bet bronzas medaļu ar 1368 punktiem ieguva Šarolta Kovāča no Ungārijas.
Pēdējo disciplīnu - skriešanas un šaušanas kombināciju - Frenča sāka kā piektā, bet pirmajā aplī izvirzījās vadībā, ar lāzerpistoli sašaujot 20 no 22 mērķiem.
Pēc paukošanās britu sportiste bija sestā, kamēr Asadauskaite ierindojās 25. vietā, bet uzvarētāja bija vāciete Annika Šleija, kura sasniedza jaunu olimpisko rekordu šajā disciplīnā.
200 metru brīvā stila peldējumā Frenča palika astotā, bet lietuviete atkal ieņēma 25. vietu. Šajā disciplīnā labākā bija Guļnaza Gubajduļina no Krievijas Olimpiskās komitejas komandas.
Jāšanā, kur sportistēm dotas tikai 20 minūtes, lai iepazītos ar jaunu zirgu, uzvarēja Asadauskaite, bet otrajā vietā palika viņas tautiete Gintare Venčkauskaite, savukārt Frenča bija ceturtajā vietā.
Skriešanas un šaušanas disciplīnā ar jaunu olimpisko rekordu uzvarēja Asadauskaite, bet Venčkauskaite ierindojās otrajā vietā. Frenča bija ceturtā.
Venčkauskaitei kopvērtējumā 1343 punkti un 7. vieta.
Pirms pieciem gadiem Riodežaneiro Frenča palika piektajā vietā, bet šogad uzvarēja Pasaules kausa sacensībās.
Modernā pieccīņa pirmo reizi tika iekļauta olimpisko spēļu programmā 2000. gadā, bet Riodežaneiro bija pirmās spēles, kurās britu sportistes neizcīnīja medaļu.
Tokijā pirmo reizi olimpiskajās spēlēs sacensības visās pieccīņas disciplīnās notika vienā vietā.
Modernā pieccīņa ir vienīgais sporta veids, kas īpaši izveidots mūsdienu olimpiskajām spēlēm, to 1912. gadā Stokholmā ieviešot baronam Pjēram de Kubertēnam.
