Kalniņš stāsta par gūtajām traumām un skaidro, kā pietrūka, lai sasniegtu olimpisko spēļu pusfinālu

Jau ziņots, ka Latvijas karatē cīkstonis Kalvis Kalniņš ceturtdien nesasniedza Tokijas olimpisko spēļu turnīra pusfinālu, četrās cīņas tiekot pie vienas uzvaras. Viņš turnīru noslēdza dalītā septītajā vietā.

Kalniņš, kurš startē svara kategorijā līdz 67 kilogramiem, pēdējā duelī ar rezultātu 3:5 zaudēja bēgļu komandu pārstāvošajam irānim Hamūnam Derafšipuram.

"Turnīru pret jordānieti sāku labi, biju vadībā ar 2:0, bet pats savas kļūdas dēļ izlaidu uzvaru. Neredzēju sitienu ar kāju no puses, ar kuru es mazāk redzu. Tā bija vērtīga cīņa, kas man varēja dot iespēju cīnīties par pusfinālu," cīņu pret Abdelu Rahmanu Almasatfu, kuram zaudēts ar 3:8, atminas Kalniņš. "Katru cīņu aizvadīju ar pilnu jaudu."

Kalniņš ir gandarīts, ka spēja saņemties pēc zaudējuma turnīra ievadā. Otrajā cīņā viņš ar 4:2 uzveica venecuēlieti Andresu Eduardo Maderu-Delgado, bet trešajā ar 2:11 cieta neveiksmi pret francūzi Stīvenu da Kostu. Itālis Andželo Kreščenco pēc pirmās cīņas no turnīra izstājās.

"Venecuēlas sportists bija ļoti spēcīgs. Sāpīgs zaudējums bija pret francūzi, kad pie rezultāta 2:5 trāpīju sitienu ar kāju pa galvu, bet nenoturēju stāju un nokritu. Viņš izdarīja sitienu un panāca 8:2. Turpinājumā bija mazas izredzes cīnīties par uzvaru," skaidro karatists. "Citi tiesneši, iespējams, būtu iedevuši tos punktus. Mazās nianses visu izšķir."

Pēdējā cīņā Kalniņš ļoti vēlējas uzvarēt. Tas bija redzams arī no tribīnes, jo bēgļu komandas pārstāvis trīsreiz no paklāja bija spiests pacelt zobu sargu. Pēc cīņas Derafšipuram ģērbtuvju tuvumā bija nepieciešamas pāris minūtes, lai atkoptos. Sportists izplūda asarās un neslēpa sāpju grimases.

"Gribēju arī pacīnīties pret itāli, kurš ir manā svara kategorijā, jo viņš ir šā brīža pasaules čempions," pauž Kalniņš. "Jordānietis viņam pa stipru iesita, kā dēļ turnīrs beidzās priekšlaicīgi."

"Arī pret irāni labi sāku, visu kontrolēju, bet līdz galam nenoturēju aizsardzību. Pāris reizes pietrūka tikai mazliet, lai es nopelnītu punktu," vilšanās dzirdama sportista balsī. "Pirmais punkts ir ļoti svarīgs, jo dod priekšrocību. Tik ļoti gribēju uzvarēt, ka iesitu par stipru. Nekontrolēju sitienu."

Sportists Tokijas olimpisko spēļu karatē turnīrā biežāk uzbruka ar rokām. Kājas neklausīja, savukārt ar rokām padevās veiksmīgi uzbrukumi. Tāpat pievīla aizsardzība.

Iepriekš sacensībās Kalniņš vairākkārt ir saskāries ar negodīgu tiesāšanu, bet Tokijā soģi bija augstā līmenī. Grūtāk klājās izlozes dēļ, jo tikai itālis Kreščenco ikdienā startē vienā svara kategorijā ar Kalniņu. Pārējie cīnās svara kategorijā līdz 67 kilogramiem.

"Tiesāja labi. Pats ielaidu epizodes ar kājām. Tiesāja objektīvi, viss bija godīgi," uzsver karatē cīkstonis. "Pašam biežāk vajadzēja uzbrukt pirmajam. Tā noteikti pietrūka. Centos pretiniekus pārsteigt uz pretuzbrukumiem."

Tuvākajā laikā Kalniņš plāno atpūsties, bet ne uz ilgu, jo novembrī Dubaijā gaidāms pasaules čempionāts.

"Piecos gados, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, zaudēts daudz spēka. Domāju, ka turpināšu cīnīties svara kategorijā līdz 60 kilogramiem, jo tur jūtos visērtāk," plānu ieskicē Kalniņš, neslēpjot, ka būtu gatavs arī startēt Parīzes olimpiskajās spēlēs, tomēr vēl nav zināms, vai karatē būs sacensību programmā.

Sarunas laikā bija grūti neredzēt zilumu zem Kalniņa acs. Olimpiskajās spēlēs sportists iztika bez nopietniem savainojumiem.

"Pirmajā cīņā "ielaidu" nedaudz pa aci, bet pret francūzi kārtīgi dabūju pa degunu, jo gāju atspēlēties," par "olimpiskajām traumām" stāsta Kalniņš.

Kalniņš ļoti priecājas, ka karjeras laikā bijusi iespēja startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs. Tam pamatu ielicis ikviens, kurš sportistu atbalstījis jau kopš mazotnes. Īpaši pateikties Kalniņš vēlas ģimenei, draugiem, faniem, sparinga partneriem Edgaram Skrīveram, Nikolajam Bodrovam, Ruslanam Sadikovam, trenerim Rolandam Družokam, kā arī dzimtajai Jelgavai.

Treneris Družoks bija pārliecināts, ka Kalniņš būtu olimpiskais čempions, ja Tokijā karatē turnīrā drīkstētu izpildīt spēcīgākus sitienus.

No Tokijas Kalniņam īpaši atmiņā paliks slavenā "Nippon Budokan" arēna, kas uzcelta par godu 1964.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Japānā. Šajā zālē Kalniņš iepriekš karjerā cīnījies arī 2008.gadā. Šis turnīrs vietējo līdzjutēju dēļ sportistam spilgti iespiedies atmiņā vēl joprojām.

"Žēl, ka šoreiz nebija skatītāju. Viņi noteikti vēl vairāk dzītu uz priekšu," pauž 30 gadus vecais sportists. "Bija patiesi iespaidīgi startēt šajā zālē, jo tieši šeit, Japānā, radās karatē. Milzīgs gods pārstāvēt Latviju tik iespaidīgā zālē."

Tokijas olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju Kalniņš neapmeklēs, jo sportistiem divas dienas pēc pēdējā starta ir jāatstāj Japāna. Uz Latviju Kalniņš lidos sestdien.

No šīs grupas pusfinālā vietas nodrošināja Jordānijas un Francijas karatisti.

Olimpiskajās spēlēs 11 karatisti sadalīti divās apakšgrupās pa pieciem un sešiem cīkstoņiem katrā. Pusfinālā iekļūs katras grupas divi labākie sportisti pēc viena apļa turnīra. Pusfinālu uzvarētāji cīnīsies par zeltu, bet abiem zaudētājiem tiks bronzas godalgas.

Kalniņš ir 2019.gada Eiropas spēļu un 2017.gada Eiropas čempions. Pirms trīs gadiem viņš izcīnīja bronzu Eiropas meistarsacīkstēs un piekto vietu pasaules čempionātā.

Karatē Tokijā debitē olimpisko spēļu programmā.