Vadims Ļašenko komentē Eiropas futbola superlīgas idejas dzimšanu un pēkšņo krahu
Eiropas futbola līdzjutēju un masu mediju celtā trauksme par Eiropas superlīgas iespējamo izveidi ir bijusi aizkustinoša un iedvesmojoša reakcija, apliecinot šī sporta veida plašo ietekmi uz cilvēku dzīvēm, sarunā ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) preses dienestu teica LFF prezidents Vadims Ļašenko.
Ļašenko atgriezies no šīs aktualitātes zīmē aizritējušā Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) kongresa.
"Tēma par Eiropas superlīgu, protams, bija UEFA kongresa uzmanības centrā. Ārēji var šķist, kas tas ir jautājums, kas skar tikai Eiropas klubu futbola eliti, tomēr realitātē šis piedāvājums, kas nu jau vairs, šķiet, netiks realizēts, ir milzīgs apdraudējums visai Eiropas futbola sistēmai. Sistēmai, kas ir palīdzējusi šiem klubiem iegūt savu globālo atpazīstamību un ietekmi," pārliecināts bija Ļašenko.
"Protams, tie savu varenību ir veidojuši paši roku rokā ar saviem līdzjutējiem, vēsturi un tradīcijām, tomēr Eiropas klubu sistēma un tās straujā pēdējo desmitgažu izaugsme ir bijusi tā vide, pateicoties kurai šie klubi ir iekāpuši nākamajā līmenī. Tas, kas no šo klubu puses, nākot klajā ar savu iniciatīvu, palika nenovērtēts, ir fakts, ka šī sistēma balstās uz vienlīdzību un sadarbību. Vienlīdzību tādā ziņā, ka Eiropas futbolā katram ir dota iespēja sportiskā cīņā tikt līdz pašām virsotnēm, un sadarbību tādā ziņā, ka Eiropas futbola mehānismā sava loma ir katram un ieguvums no darbošanās šajā sistēmā ir katram," uzsvēra LFF prezidents.
Ļašenko bija pārliecināts, ka superlīgas piedāvātais formāts bijis pretrunā ar iepriekš nosauktajām vērtībām.
"To kongresā izcēla arī Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenti - futbolā un sportā galvenais nav nauda, bet gan iespēja sapņot un savus sapņus realizēt," kongresā dzirdēto atstāstīja Ļašenko.
LFF prezidents atklāja, ka UEFA kongresā šajā jautājumā visām dalībvalstīm bijusi viena pozīcija - ja šie klubi ieceri īsteno, viņiem nav vietas Eiropas futbola ģimenē.
"UEFA, līgu un valdību tiešā un ātrā reakcija radīja skaidru izpratni par sekām, kas šādam solim sekotu, un tas noteikti ir spēlējis lielu lomu tajā, ka klubi no ieceres ir sākuši atkāpties. Tomēr daudz lielāka loma tajā ir bijusi līdzjutējiem un medijiem. Šī vienotā Eiropas futbola fanu un plašsaziņas līdzekļu balss, kas cēla trauksmi par šādas līgas draudu vērtībām, uz kurām Eiropas futbols ir balstīts, ir bijis kas patiesi aizkustinošs un iedvesmojošs. Tas pierāda, ka mums katram futbolā ir sava balss. Futbols nepieder nevienam, un pat, ja tas kādam patiešām pieder, tad tie ir līdzjutēji," norādīja Ļašenko.
Ļašenko uzsvēra, ka arī UEFA cenšas iet līdzi laikam, tāpēc nevairās veikt izmaiņas Eiropas klubu sacensībās. Tāpat uz progresu vērstas izmaiņas cenšas īstenot arī LFF.
"Arī Latvijā mēs cenšamies diskusiju rezultātā nonākt pie veidiem, kā esošo klubu licencēšanas un akadēmiju finansēšanas sistēmu sinerģiju pilnveidot, domājot par visas Latvijas futbola ekosistēmas ieguvumiem," piebilda Ļašenko.
UEFA kongresā dalībvalstis apstiprināja organizācijas 2019./2020. finanšu gada atskaiti un 2021./2022. finanšu gada budžetu, kā arī vairākas izmaiņas UEFA statūtos. Tāpat ar balsojumu tika apstiprināti astoņi UEFA izpildkomitejas locekļi, viena FIFA viceprezidenta pozīcija un piecas FIFA padomes locekļu pozīcijas. Amatos tika apstiprinātas visas personas, kurām vienotu atbalstu sniedza trīs Baltijas valstu federācijas.
Ļašenko kongresa laikā bija individuālas tikšanās ar FIFA prezidentu Džanni Infantīno un UEFA galvu Aleksanderu Čeferinu, kuri apliecināja savu nelokāmo atbalstu Eiropas klubu futbola piramīdai no apakšas līdz augšai. Abas amatpersonas 30.aprīlī ar saviem vēstījumiem uzrunās LFF biedrus gaidāmajā federācijas kongresā.
Jau ziņots, ka sešas Anglijas premjerlīgas un vēl sešas Spānijas un Itālijas futbola vienības vienojušās izveidot jaunu turnīru, kas tiks dēvēts par Eiropas superlīgu.
Šo ieceri apņēmušās īstenot sešas Anglijas premjerlīgas vienības "Liverpool", Mančestras "United", Londonas "Arsenal", Londonas "Chelsea", Mančestras "City" un Totenhemas "Hotspur", kā arī pa trim klubiem no Spānijas - "Barcelona", Madrides "Real", Madrides "Atletico" un Itālijas - Milānas "Inter", "AC Milan", Turīnas "Juventus".
Savukārt trešdien Anglijas premjerlīgas klubi kopīgi paziņoja, ka nepiedalīsies šajā projektā. Paredzams, ka Eiropas futbola grandiem tomēr neizdosies izveidot savu līgu.
