Igaunijas sportu pāršalc vēl viens skandāls: futboliste atzīstas, ka treneris viņai 14 gadu vecumā atņēmis nevainību

Vīrietis bijis vairākus gadu desmitus vecāks. "Es to stāstu nevis sevis dēļ, bet lai vairotu sabiedrības apzināšanos. Tādas lietas notiek, un tam būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Un arī tāpēc, lai vairāk neviens neko tādu nepiedzīvotu. No tā iespējams aiziet un pilnībā izmainīt savu dzīvi," paziņoja bijusī sportiste.

"Man bija panākumi futbolā, man bija lieli sapņi un es gribēju kļūt par nākamo Martu, (Tā laika pasaules labākā futboliste, kura tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām spēlētājām). Viņš sāka vest mani uz mājām. Reiz naktī viņš aizveda mani uz mežu un noparkoja automašīnu. Viņš teica, ja vēlos kļūt par nākamo Martu, viņš var tajā palīdzēt.

Man bija jāapsola, ka darīšu to, ko viņš saka. Tajā naktī viņš sāka pieskarties un atņēma man nevainību. Tā tas turpinājās gadiem." Tiesa, tas gan neesot bijis viņas komandas treneris, bet gan citas grupas.

Tajā brīdī Trisna vēl neko nezināja par mīlestību. Viņas vienīgā vēlme bija apvienot ģimeni, jo viņas tēvs un māte izšķīrās, kad jaunajai sportistei bija vien 13 gadu. Lai to izdarītu, kā tobrīd domāja ļoti jaunā meitene, viņai bija vajadzīga slava un nauda, ko atnesīs profesionālas futbolistes karjera.

"Es biju šokā un nezināju, ko domāt vai teikt. Es nesaņēmos kādam pastāstīt, jo nezināju, vai tā ir jābūt. Vai tā vīrieši izturas pret sievietēm?" 

Šāda izturēšanās pret meiteni ilgusi gadiem, līdz beidzot igauniete 20 gadu vecumā aizbēga uz Ameriku. "Man tas bija graujoši. Es redzēju kā draugi staigā un izklaidējas, bet man teica, ko drīkstu vai nedrīkstu darīt. Reizēm es nakšņoju mājās, bet citas reizes pie viņa. Man nācās melot draugiem un ģimenei par to, kas notiek, tāpēc es pazaudēju gan draugus, gan sevi."

Sieviete apstiprina, ka šīs attiecības tika pamanītas, taču, visticamāk, apkārtējie domāja, ka tās ir abpusējas, labprātīgas. "Sākās runas man aiz muguras, ka es to esmu vēlējusies. Tas bija vēl briesmīgāk, un man kļuva kauns. Tobrīd neviens nezināja, ko darīt. Vēlāk, protams, visiem bija sāpīgi to dzirdēt."

"Kad mana komandas biedrene sāka spēlēt ASV, viņa piedāvāja arī man šādu iespēju, es sapratu, ka tā ir mana izeja. Kad man bija 18 un 19 gadi, es sāku kavēt treniņus, stāstīt, ka man kaut kas sāp. Kad es beidzot viņam pateicu, ka dodos uz ASV, es sajutos daudz brīvāka un sāku turēties no viņa pa gabalu."

"Reiz es atbraucu uz Igauniju un devos uz treniņu, bet viņš mani pa ceļam apstādināja un teica, ka zinot, ko es daru un, ka man tas neizdosies," tas esot bijis galvenais iemesls, kāpēc viņa tik ilgi klusējusi. "Es jutu, ka mana pieredze neko nenozīmē."

Meitenei tika jautāts, vai viņa par savām piespiedu attiecībām ar treneri ir vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, ko viņa noliedza, tomēr par to esot domājusi gan iepriekš, gan domā arī tagad.

Trisna atklāj, ka saistībā ar notikušo, ASV ir apmeklējusi psihoterapeitu, kas arī mudinājis meiteni vērsties policijā, ko viņa apsver arī šobrīd. Tāpat viņa nevēlējās atklāt, vai šis speciālists turpina strādāt futbolā.