Izglītības un zinātnes ministrija ietaupījusi 1,37 miljonus eiro, ko novirzīs sporta programmām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno pašas budžetā ietaupītos līdzekļus 1 379 486 eiro apmērā novirzīt nākamā gada budžetā vairākām sporta programmām, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
IZM šodien valdībā plāno piedāvāt risinājumu no tās ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt teju 1,4 miljonus eiro nākamā gada budžetam, proti, programmām "Sporta federācijas un sporta pasākumi" 275 000 eiro, "Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai" - 139 189 eiro, "Augstas klases sasniegumu sports" - 875 252 eiro un dotāciju biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" pielāgotā sporta attīstībai 90 045 eiro apmērā.
Severs stāstīja, ka piedāvātais risinājums paredz daļu no 2020.gadā IZM budžetā ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt Latvijas Olimpiskās komitejas valsts galvoto aizdevumu 2021.gada maksājumu daļējais segšanai 2020.gadā, attiecīgi ietaupītos līdzekļus 2021.gadā pārdalot pamatfunkciju izpildei.
Viņš solīja, ka IZM iesniegs attiecīgus priekšlikumus likumprojekta "Par valsts budžetu 2021.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Vienlaikus Severs norādīja, ka šodien valdībā plānots skatīt IZM rīkojuma projektu, kas paredz 953 942 eiro novirzīšanu šogad no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Rēzeknes pilsētas pašvaldībai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecību.
Kopumā Severs atzīmēja, ka budžeta pozīcijas dramatiski samazinās 2021.gadā, bet tas daļēji skaidrojams ar iepriekš Saeimā pieņemto lēmumu trīs gadu garumā atbalstīt sporta nozari, kas beidzas 2020.gadā.
IZM Sporta departamenta direktors uzsvēra, ka ministrija vasarā budžeta plānošanā iesniedza savus prioritāros pasākumus, un pirmā prioritāte papildus pedagogu atalgojumam bija tieši valsts sporta budžeta pamatfinansējuma nodrošināšana nemainīgā līmenī. Diemžēl, ņemot vērā ārējos apstākļus un valdības prioritātes kopumā, šis pieprasījums netika atbalstīts, teica Severs.
Severs arī norādīja, ka radītais līdzekļu apmērs no IZM budžeta daļēji risina problēmu tikai nākamajam gadam, bet nerisina tālākajos gados. IZM ir aprēķinājusi, ka aizvien valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšanai nemainīgā līmenī turpmāk papildus nepieciešami 2,8 miljoni eiro.
Tāpat bez risinājuma šobrīd paliekot jautājums par nepietiekamo finansējumu nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā 2021.gadā un turpmāk, kur vidēji būtu nepieciešami 2,4 miljoni eiro, bet budžetā paredzēti tikai 242 415 eiro.
Vienlaikus Severs minēja, ka IZM plāno risinājumu 2020.gada nogalē bobsleja un kamaniņu trasē "Sigulda" paredzēto tradicionālo starptautisko sporta sacensību norisei Pasaules kausa posma kamaniņu sportā, Pasaules kausa posmu bobslejā divniekiem un skeletonā un Eiropas kausa posma bobslejā divniekiem un skeletonā organizēšanai, piešķirot valsts līdzfinansējumu 385 000 eiro apmērā.
Viņš arī atklāja, ka neskaidrība ir par ikgadējo AS "Latvijas valsts meži" ziedojumu sporta nozares attīstības veicināšanai divu miljonu eiro apmērā. IZM ieskatā, nākotnē attiecīgi izdevumi būtu iekļaujami valsts sporta budžeta bāzes izdevumos, attiecīgi vairs neparedzot mērķziedojumu, tādējādi nodrošinot līdzekļu piešķiršanu pēc vienotiem valsts budžeta līdzekļu sadales kritērijiem.
Sēdes noslēgumā apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP) solīja uz budžeta projekta skatīšanu 2.lasījumam personīgi sniegt priekšlikumus sporta pasākumiem un finansējuma kāpinājumam.
Jau ziņots, ka sportam atvēlētais valsts budžeta finansējums nākamajam gadam varētu sarukt par 5,96 miljoniem eiro, paredz 2021.gada budžeta projekts, tomēr IZM veiktā pārdale ieviestu korekcijas nepieciešamā finansējuma apjomā.
