Vrubļevskis sola nesamazināt finansējumu vasaras sporta veidiem, ja Latvijas piedalīsies olimpisko spēļu rīkošanā

Atskatoties uz paveikto 2018. gadā, viņš atgādināja, ka pērn darbs galvenokārt tika vērst uz gatavošanos un dalību Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, kā arī vairākiem citiem sporta notikumiem.

Domājot par iespēju 2026. gadā kopīgi ar Stokholmu organizēt Ziemas olimpiskās spēles, Siguldā uzņemot renes sporta veidus, Vrubļevskis uzsvēra, ka nepieciešams kliedēt bažas par to, ka olimpisko spēļu rīkošanas dēļ saruks finansējums citiem sporta veidiem.

"Ja Siguldā tiks rīkotas olimpiskās spēles, vasaras un citu sporta veidu federāciju finansējums nesamazināsies. Šādas bažas ir dabiska pretreakcija, zinot Latvijas sporta finansiālās iespējas," pauda Vrubļevskis.

LOK prezidents uzsvēra, ka iespēja piedalīties olimpisko spēļu rīkošanā Latvijai būtu ieguvums, tostarp tādēļ, ka radīsies iespēja modernizēt Bobsleja un kamaniņu trasi, lai tā ilgtermiņā saglabātu savu vietu pasaules sporta notikumu kartē.

Vrubļevskis uzsvēra, ka tuvākās nākotnes darbi ir gatavošanās 2020. gada olimpiskajām spēlēm Tokijā. Nedrīkst aizmirst arī Eiropas spēles, kas šogad notiks Minskā, kā arī virkni citu sporta pasākumu visā pasaulē, norādīja Vrubļevskis.

Viņš atgādināja, ka ir nepieciešams panākt budžeta palielinājumu augstas klases sasniegumu sportam. Sagatavošanās procesam Tokijai būtu nepieciešami 300 000 un 100 000 eiro.

. Sporta organizācijām ir jācenšas ietekmēt nākamā gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta veidošanas process, lai iegūtu papildu naudu augstu sasniegumu sportam, šodien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesijā sacīja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

LOK prezidents, uzsverot, ka nodokļu reforma ir radījusi zaudējumus, tostarp samazinot ziedojumu apmēru, norādīja, ka sporta organizācijām ir jāietekmē valsts budžeta veidošanas process, lai nepieļautu finansējuma samazinājumu augstu sasniegumu sportam.

"Jārēķinās ar to, ka ziedojumu apmērs turpinās sarukt, bet reklāmas līgumi ne visām sporta organizācijām ir pieejami. Nav sasnieguši rezultātu arī aicinājumi sportu finansēt no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai, un azartspēlēm," pauda Vrubļevskis.

Vērtējot sporta organizāciju un valsts sadarbību, Vrubļevskis sacīja, ka, lai arī kādi ieraksti būtu ietverti valdības deklarācijā un rīcības plānā, tie nerisina sporta attīstības ikdienas jautājumus.

"Tos var atrisināt tikai sporta organizāciju un valsts sadarbība. Mums nepieciešams zināt valsts sporta politikas nostādnes. Ir nepieciešama politiskā griba no valdības puses, lai sakārtotu sistēmu, lai mums būtu stabilitāte un drošība par nozares finansējumu. Mēs esam gatavi palīdzēt, bet svarīgi, lai politiskā vide būtu gatava mūs uzklausīt," teica LOK prezidents.

Pasākumā Vrubļevskis pievērsās arī dažādiem sporta veidu federācijās notikušiem konfliktiem. Viņš uzsvēra, ka visvairāk darba LOK Ētikas komisijai bija saistībā ar Taekvondo federāciju, kurai pašlaik ir apturēts finansējums.

"Vairāku federāciju iekšējie konflikti izauguši līdz ārkārtas kongresiem. LOK izpildkomiteja pašlaik apturēji finansējumu trim federācijām - taekvondo, boksa un cīņas federācijai. Cenšamies šajos sporta veidos palīdzēt sportistiem, bet pašām federācijām finansējums nav paredzēts," teica Vrubļevskis.

Viņš pauda, ka bieži vien konflikta cēlonis ir nesarunāšanās, kas noved pie pārpratumiem un strīdiem. Šajā kontekstā viņš pieminēja arī situāciju, kuras rezultātā amatu zaudēja Daugavas stadiona un Tenisa centra "Lielupe" vadība.

"Aicinu visus diskutēt par problēmām, uzklausīt arī citus viedokļus un mēģināt saprast vienam otru," mudināja Vrubļevskis.

Kā ziņots, Latvija pauž politisku atbalstu Stokholmas-Ores 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu kandidatūrai, ceturtdien pēc premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdes žurnālistiem atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Nākamnedēļ, 2. aprīlī, Ministru kabinets izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu ar aktuālāko informāciju par 2026. gadā gaidāmajām olimpiskajām spēlēm, vienlaikus tiks lemts par Ministru prezidenta vēstuli Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Tomasam Baham.

Šuplinska norādīja, ka vēstulē arī lūgts precizēt IZM iespējamās izmaksas, kas saistītas ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm, lai Latvija varētu sakopt infrastruktūru un varētu nodrošināt olimpiādes norisi.

Olimpisko spēļu mājvieta 2026. gadam tiks izvēlēta jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Šveices pilsētā Lozannā.

Pērnā gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022. gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.