Brāļi Šici karjeru uzsākuši, pieķerti nedarbos kamaniņu trasē
Interesanti, bet, ja Vankūveras olimpisko spēļu sudraba medaļnieki brāļi Juris un Andris Šici bērnībā nebūtu palaidņi, tad iespējams, Latvijai nebūtu olimpiskās medaļas.
Uz lāpstas pa trasi
Par to, kāpēc brāļi pievērušies tieši kamaniņu sportam, ir īpašs stāsts. Kā jaunākais brālis smej – pie vainas bijis vecākā brāļa Jura palaidnīgais raksturs.
Izrādās, ka ziemā vai katru vakaru Juris kopā ar draugiem slepus ielavījušies Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē un braukuši par to lejā. Puikas šļūkuši uz plēvēm, ragavām, izmantojuši pat lāpstas un trepes! … Taču vienreiz apsargs Juri noķēris un, draudot ar nepatikšanām, aizvedis pie treneriem. Notikusi kārtīga pāraudzināšanas saruna, kuras saturu Juris gan īsti neatceras, taču tā beigusies ar piedāvājumu trasi izbraukt ar īstām kamanām. Nākamajā dienā dullajam puikam iedeva sporta kamanas un... Ar pamatīgām bailēm sācis braukt no 14. virāžas, lai gan pirms tam bez bailēm spējis uz lāpstas nošļūkt pat no trases pašas augšas.
Kad Andris uzzinājis, ka Juris pieņemts kamiņbraukšanas treniņos, viņš, gluži kā dadzis pielipis, devies vecākajam brālim līdzi. Mazo Andri gan sākotnēji nodarbībās negribēja uzņemt, jo astoņgadīgais puika kamaniņbraukšanai bijis krietni pa jaunu...
Pirmos gadus brāļi kamaniņbraukšanā startēja atsevišķi, turklāt Juris brauca vieniniekos, bet Andris – divniekos. Andris gan vairākas reizes vecākajam brālim piedāvājis startēt kopā, taču Juris atteicies. Viņš bijis kategoriski pret braukšanai divniekos, jo uzskatījis to par ļoti bīstamu padarīšanu. Taču nepilnus divus gadus pirms Turīnas olimpiskajām spēlēm viņi tomēr nolēma pamēģināt braukt kopā.
Starp citu to, kurš kuram kamanās guļ apakšā, nosaka pēc cilvēka auguma parametriem - lielākais augšā, mazākais – apakšā. Brāļu Šicu gadījumā apakšā guļ vecākais brālis Juris, kurš augumā nav tik ražens. Interesanta ir arī kamanu vadīšanas tehnika – galvenais stūrētājs ir tas, kurš guļ apakšā, lai gan viņš absolūti neredz trasi. Tāpēc nākas uzticēties virspusē esošajam sportistam un jāseko viņa kustībām – tiklīdz viņš stūrē ar augumu vai kājām, apakšā esošais to pašu dara ar kamanām.
Vēja māte aizved līdz medaļām
Vai zināt, kā brāļi Šici sauc savas kamanas? Par Vēja māti! Tā viņi tās nosaukuši, jo kamanas nesoties kā vējš.
Pret kamanām olimpiskie medaļnieki izturas jo īpaši saudzīgi. Brāļi atzīst, ka nekad neatstāj kamanas bez uzraudzības – viņi tās vienmēr un visur ņem sev līdzi. Viņi reiz pat smejoties atzina, ka viesnīcās numuriņā prasot trešo gultu – lai būtu vieta Vēja mātei. Turklāt pirms starta kamanas vislabāk ir turēt tieši gultā...
Juris Vaidakovs/Foto: LETA, AFP/LETA, Gatis Madžiņš (BNS),
