Jaunā žurnāliste Karīna Rubene - seksīgais zaķis hokejistu barā

TV skatītāji viņu iepazinuši kā vienu no LTV1 ziņu raidījuma „Panorāma” reportierēm, Rubene vadīja arī tiešo reportāžu no 11. janvāra grautiņiem pie Saeimas ēkas. Taču nu viņu ievērojuši arī hokeja fani! Bet kā gan citādi — simpātiskā blondīne, kas Rīgas „Dinamo” mājas spēlēs Armanda Tripāna vietā intervē hokejistus, ir tieši Karīna Rubene. Viņa atzīst, ka savu dzīvi pakārtojusi hokejam — gan komandējumus, piemēram, uz Ķīnu, gan atvaļinājumu Karīna saskaņo ar „Dinamo” spēļu grafiku.

Varētu pat teikt, ka par žurnālisti Karīna kļuvusi nejauši. Uzaugusi Jaunpiebalgā, mūzikas skolā apguvusi flautas un klavierspēli, tad mācījusies  Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Vēl 11. klasē īsti nav zinājusi, par ko vēlētos kļūt, līdz aizpildījusi kādu testu, pēc kā var noteikt cilvēka intereses. Un vienīgā profesija, kas Karīnai kaut cik „izzīmējusies”, bijusi žurnālistika.

„Padomāju, ka tas man der! Nekas cits neatlika kā nolemt kļūt par žurnālisti. Un sāku uz to iet diezgan mērķtiecīgi,” stāsta patiešām komunikablā un atraktīvā meitene. Jau vidusskolā viņa rakstīja Cēsu rajona laikrakstam, apmeklēja kursus žurnālistikā, bet, skolu beidzot, iestājās Latvijas Universitātē studēt komunikāciju zinības.

Viņas vienīgais darbs saistās tikai un vienīgi ar „Panorāmu”. Taču arī tur Karīna nokļuva nejauši. „Panorāma” ir mans lielais veiksmes stāsts. Nokļūt televīzijā bija mans sapnis, taču likās diezgan nereāls. Pēc pirmā kursa mums bija jādodas praksē, un es izlēmu stažēties „Panorāmā”. Izturēju mēnesi, tad otru, līdz mani paņēma darbā,” gandarīta ir Karīna, kura „Panorāmā” strādā nu jau sešus gadus.

Vārtsargi sajūsmā

Kaut arī tikai pēdējos divus gadus Karīna Rubene televīzijā sajutusies pavisam droša un sapratusi, ka tā ir viņas īstā vieta, vēl pirms dažiem mēnešiem viņa domājusi, ka laiks kaut ko dzīvē mainīt.

„Biju ieslīgusi rutīnā, un katra jauna diena vairs nebija kā piedzīvojums. Likās, ka esmu gatava citiem izaicinājumiem, citai dzīves pieredzei, un pat jau grasījos iet prom no televīzijas. Taču tad pavisam laikā nāca šis neparastais piedāvājums — intervēt hokejistus „Dinamo” spēlēs,” paskaidro Karīna.

 Kad viņai izteica šo piedāvājumu, meitenes sirds priekā gavilēja. „Man jau hokejs ļoti patīk. Gāju uz spēlēm, sekoju līdzi jaunumiem, biju īsta hokeja līdzjutēja. Kamēr ar mani nenoslēdza līgumu, aiz māņticības nevienam par jauno darbu nestāstīju — lai nenoskauž. Jo tik ļoti gribēju to darīt. Man pat neinteresēja, cik man par to maksās un vai vispār maksās, vienīgais, ko paprasīju, vai Armands Tripāns par šādu lēmumu neraudās. Viņš pārdzīvoja, jo arī viņam hokejs ļoti daudz dzīvē nozīmē...”

Bet kā reaģēja hokejisti, pirmo reizi ieraugot, ka viņiem ierastā Armanda Tripāna, kas pats reiz bijis hokejists, vietā nu ir seksīgs zaķis? „Lai viņus nešokētu, aizdevos uz kādu treniņu vēl pirms sezonas sākuma. Komandas treneris Artis Ābols smēja, ka puiši, ieraugot mani, trenējušies kā vēl nekad un izrādījušies, kā nu kurš pratis. Es pati pamanīju divējādu attieksmi: vieni patiešām neslēpa, ka ir mani pamanījuši un pat ķiķināja, bet citi, pārsvarā latvieši, lika noprast, ka viņiem šāds „blonds zaķītis” pilnībā neraisa emocijas. Vienīgi galvenais treneris Jūliuss Šuplers vēlāk man pačukstēja, ka abi „Dinamo” vārtsargi esot sajūsmā par mani,” smejas Karīna Rubene.

Pirmās nedēļas jaunajā ampluā Karīnai nav bijušas no tām vieglākajām. „Liels satraukums vēl pirms sezonas bija par to, vai nekļūdīšos, vai pazīšu visus, kad viņi vienā barā, vienādos tērpos un ķiverēs slidos nost no laukuma, kur man perioda varonis jānoķer intervijai. Jā, protams, vecos spēlētājus pazinu, bet jaunie gan man bija izskatā sveši. Tāpēc uz A4 formāta papīra lapām izdrukāju hokejistu fotogrāfijas, mēģināju atcerēties viņu vārdus, spēlētāju numurus, cītīgi mācījos, lai nekļūdītos... Bet nu jau esmu tam pirmajam stresiņam tikusi pāri, jo atpazīstu visus pat no tribīņu pašas augšas,” pasmaida Karīna un piebilst, ka ir vēl kas, kas šajā darbā viņai sagādā grūtības. „Smagi bija pierast pie tā, ka hokejisti nemaz nealkst pēc šīm intervijām, ka viņi uzreiz pēc spēles neraujas runāt. Viņi daudz vairāk vēlas atvilkt elpu, remdēt slāpes, nevis stāties kameras priekšā. It sevišķi pēc sliktas spēles. Apzinoties, ka viņiem nu nepavisam negribas ar mani runāt, bija ļoti grūti pašai saņemties un ar milzīgu azartu doties hokejistiem klāt. Taču uzmundrināju sevi, ka daru to līdzjutēju dēļ. Jo pati esmu kaislīga hokeja fane, vienmēr esmu skatījusies spēles, un vienmēr man šīs pēcspēles intervijas šķita ļoti svarīgas. Gaidīju tās ar nepacietību — katru reizi gribēju zināt, kā hokejisti jūtas.”

Izrādās, jautājumus, ko Karīna uzdod hokejistiem, viņa izdomā pati. Viņa arī cītīgi seko līdzi visam, kas notiek hokejā. „Perioda laikā, vadoties pēc situācijas spēlē, jau izdomāju, ko varētu jautāt. Mēģinu jautāt konkrētas lietas, taču tik un tā skatītājiem galvenokārt interesē hokejista emocijas, sajūtas.”

Un kā hokejisti — vai ir jau pieraduši pie Karīnas? „Domāju, ka jā! Pieļauju, ka sākumā viņiem šķita, ka esmu blonds zaķis, kurš neko nesaprot no hokeja, taču ceru, ka esmu pierādījusi pretējo. Pavisam nesen Gints Bisenieks man teica: „Šodien Sandis Ozoliņš ar tevi pirmo reizi runāja nevis kā ar mazu bērnu, bet jau kā ar cilvēku, kurš orientējas hokejā.” Un tas man bija vislielākais kompliments!”

Karīnas Rubenes veidotais ziņu sižets „Panorāmā”

Te gan uzreiz simpātiskās meitenes pielūdzējiem jāteic, ka Karīna nav brīva dāma — viņas sirds ir aizņemta. „Kaut arī draudzenes smej, ka nu apprecēšos ar hokejistu, tā nebūs. Pirmkārt, hokejistiem pašiem ir skaistas un gudras sievas, otrkārt... nu jau gadu esmu kopā ar kādu jauku puisi. Viņš ir fotogrāfs, un šobrīd, domājot par savām attiecībām, man pirmo reizi mūžā šķiet, ka tas varētu būt pa īstam un līdz galam!” kautri teic TV žurnāliste Karīna Rubene.