Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) par 2021.gada pasaules čempionāta norises vietu lems ikgadējā kongresā šī gada 19.maijā. Februārī abās pilsētās ieradīsies IIHF komisija.

Tiek plānots, ka fināls, spēles par bronzas medaļām un pusfināli norisināsies Minskā. Savukārt Latvija izslēgšanas turnīrā uzņems divus no četriem ceturtdaļfināliem. Minskas grupā jau atvēlēta vieta arī Krievijai, bet Rīgas grupā - Somijai.

Baltkrievija pasaules čempionāta rīkošanai pieteicās jau pērn 30.augustā. Savukārt 10.janvārī tika iesniegts kopējs pieteikums.

"Mums hokejā ar Baltkrieviju ir visciešākās attiecības, jau kopš deviņdesmitajiem gadiem allaž konkurējam. Ar Baltkrievijas Hokeja federācijas (FHRB) vadību iepazināmies pirms diviem mēnešiem, bet šajā laikā esam ļoti daudz izdarījuši, skatos uz visu ar optimismu un hokejs mūs apvienos arvien vairāk," atzīmēja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis.

"IIHF kongresos joprojām daudzi atceras Minskā aizvadīto čempionātu. Mēs jau 2014.gadā sapratām, ka jāstrādā pie jauna čempionāta. Vienmēr abu "Dinamo" komandu spēlēs ir ļoti asas emocijas, bet tagad vēlamies apvienoties. Esmu drošs, ka mums viss izdosies un atnesīsim svētkus abās pilsētās," teica FHRB prezidents Igors Račkovskis, kurš un Kalvītis parakstīja līgumu par kandidatūras virzīšanu.

Iepriekšējo un līdz šim vienīgo reizi pasaules čempionāts augstākajā divīzijā Rīgā norisinājās 2006.gadā, kamēr Minskā planētas meistarsacīkstes notika nesen - 2014.gadā.

"Galvenais ieguvums ir hokeja popularizēšana. Lai nostiprinātu tam populārākā sporta veida statusu, mēs būtu gatavi rīkot katru gadu, tomēr pasaulē ir liela konkurence, tāpēc mums pasaules čempionāta iegūšana būs liels gods. 2006.gada čempionāta organizēšana nebija viegls uzdevums, uzbūvējām otru arēnu un bija unikāla situācija, ka starp abām hallēm bija mazāk par kilometru. Bijām pionieri mazo valstu organizēšanā, ieguvām lielus parādus, tomēr 2021.gadā situācija būs pavisam cita, spēles aizvadīt būs daudz vieglāk. Esam lieliskā vietā ģeogrāfiski - blakus gan Skandināvija, gan Centrāleiropa. Pirmais čempionāts bija eksperimentāls, lai paceltu savu autoritāti," stāstīja Kalvītis.

"Starp mūsu valstīm un tautām vēsturiski ir labas attiecības, un draudzība mums palīdz. Abas komandas vieno arī mīlestība pret hokeju, un abām pilsētām ir komandas ar vienādu nosaukumu. Šī ideja ir ļoti svarīga arī Baltkrievijas attiecībām ar Eiropas Savienību (ES). Tas ir liels signāls un solis, lai ES ar Baltkrieviju draudzētos ciešāk," uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

"2014.gada pasaules čempionāts mums bija īsts eksāmens un tikām ar to galā, tāpat 2019.gadā rīkosim Eiropas spēles. Būtu ļoti priecīgi, ja, balstoties uz pieredzi, mums uzticētu arī hokeja pasaules čempionātu. Ticu, ka kopā to noorganizēsim visaugstākajā līmenī," atzīmēja Minskas mērs Andrejs Šorecs.

2006.gadā pasaules čempionāts Rīgā norisinājās "Arēnā Rīga" un "Skonto" hallē.

"Jau tagad strādājam ar "Arēnas Rīga" vadību. Ja būs nepieciešami kādi uzlabojumi, tos veiksim," atzīmēja Kalvītis.

Tikmēr Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko administrācijas pārstāvis atzīmēja, ka līgumā noteikts, ka finansiālā puse sadalīta godīgi.

Savukārt kā pastāstīja Baltkrievijas Hokeja federācijas pārstāvis, uz turnīra rīkošanu pretendēs arī Somija, kura turklāt ir favorīte.

Rīga kandidēja uz pasaules čempionāta rīkošanu arī 2014.gadā, 2017.gadā (kopā ar Kopenhāgenu) un 2018.gadā.

Arī šī gada pasaules čempionāts norisināsies divās valstīs, pasaules spēcīgākās komandas uzņemot Vācijas pilsētai Ķelnei un Francijas galvaspilsētai Parīzei.

Nākamā gada pasaules čempionāts norisināsies Dānijas pilsētās Kopenhāgenā un Herningā, 2019.gada meistarsacīkstes notiks Bratislavā un Košicē, Slovākijā, bet gadu vēlāk čempionātu uzņems Šveices pilsētas Cīrihe un Lozanna.

Latvijas valstsvienībā pasaules čempionātā augstākajā divīzijā piedalās kopš 1997.gada. Latvieši pasaules čempionātos trīs reizes spējuši iekļūt labāko septītniekā - 1997., 2004. un 2009.gadā.

LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA