Aktuāls cilvēks - Kirstena Dansta
Amerikāniete Kirstena Dansta vēl lepni dzīvojas divdesmitgadnieku kārtā, taču ir jau kino veterāne ar teju 60 lomām un Kannās saņemtu labākās aktrises titulu, ko viņai sagādāja loma šā festivāla persona non grata negodā tikušā dāņa Larsa fon Trīra filmā Melanholija.
Mazā Ņūdžersijas pilsētiņā 1980. gadu vidū Inesei un Klausam Danstiem piedzima divi bērni. Diemžēl, sajaucoties zviedru un vāciešu asinīm, sakūlās arī nesamierināmas domstarpības, un 1991. gadā Inese, sapakojusi arī Kirstenas un Kristiāna mantas, pārcēlās uz Losandželosu. Jau nākamajā gadā Kirstenu uzņēma privātā katoļu skolā, kur no mācībām brīvos brīžus viņa pilnībā veltīja aktiermākslai. Kādu brīdi meitēns pārmeta mātei, ka karjerā spiests izdzīvot tās nepiepildītos sapņus, taču līdz ar pēdējām pusaudžu pumpām pazuda arī pārmetumu vilnis. “Tā augt bērnam, protams, nav dabiski,” vēlāk Kirstena stāstīs intervijās, atceroties savu mazotni, taču arī piebildīs, ka nenožēlo nevienu dienu, kas pavadīta filmēšanas laukumā. Tur viņa nonāca jau trīs gadu vecumā – kā bērnu modele amerikāņu televīziju reklāmās – un mazliet vēlāk debitēja lielajā kino, spēlējot Vūdija Allena režisētā filmā.
Skūpstīties ar Bredu Pitu
Pasaules slavu guvusi 12 gadu vecumā, spēlēdama Klaudiju gana greznajā filmā Intervija ar vampīru, Dansta uzreiz tika nominēta Zelta globusam kā labākā otrā plāna aktrise un vēl joprojām netiek vaļā no intervētāju frivolā un apnicīgā jautājuma, kā tad bijis skūpstīties ar pašu Bredu Pitu… Laimīga viņa neesot jutusies, jo dsemitgadīgais meitēns uz Pitu raudzījies ar aizdomām – viņa garajās matu pinkās noteikti iemetušies utu tūkstoši! “Tas bija briesmīgi, es to nevarēju ciest! Breds un Toms man bija kā lielie brāļi, un tā es dabūju skūpstīt savu vecāko brāli...” viņa turpina skurināties vēl joprojām. Un dažus gadus vēlāk Dansta atteicās no lomas Amerikāņu skaistumā, jo nevēlējās divdomīgas epizodes, pat ne skūpstu ar Kevinu Speisiju, un kur nu vēl kailai gulēt rožu ziedlapiņās!
Par varonēm, ko viņa izdzīvojusi tik dažādu žanru filmās – Sofijas Kopolas Jaunavu pašnāvībās un Marijā Antuanetē, Mišela Gondrija fantāzijā Gaišā prāta mūžīgais starojums, biogrāfiskajā lentē par vienu no mēmā kino traģiskākajām slepkavībām Kaķa ņaudiens un tik daudzās citās –, kino profesionāļi teju vienbalsīgi teic, ka Danstas zvaigzne ar gadiem spīd arvien spožāk. Un to ar nominācijām un balvām apstiprina gan dažādu akadēmiju biedri, gan festivālu žūrijas. Taču, protams, no mākslas vien karjeru neizveidosi, un, kad Kirstenai piedāvāja Mērijas Džeinas Vatsones lomu Zirnekļcilvēka triloģijā, viņa teica: “Jā.” Ar visām izrietošajām popkultūras sekām...
Romantiskie līkloči
Dansta nav precējusies, turklāt paparaci nav izdevies viņu pieķert ar vienu ilgāku partneri. Taču Kirstenas boifrendu sarakstā viesojušies gan aktieris Džeiks Džilenhāls – viņi sabija kopā divus gadus, un par šīm attiecībām Kirstenai ir piemiņa – kaķene Sofija, ko Džeiks viņai uzdāvināja dzimšanas dienā, – gan dramaturgs Džefs Smīndžs, gan grupas Razorlight mūziķis Džonijs Borels. Un viņa spītīgi turpina sekot savam teju 10 gadu vecam solījumam: “Neteikšu nevienu vārdu par to, ar kuru tiekos, kamēr nebūšu apprecējusies vai saderinājusies.” Turklāt pēc šķiršanās Dansta publiski veļu nemazgā, jo – “Kāpēc liet asaras par kādu, kurš liek raudāt?”
Aktrise, modele un dziedātāja – tādas ir Kristenas Danstas oficiālās nodarbes, kaut, protams, viņai ne reizi vien paslīdējusi kāja arī citos izpausmes veidos, par dalību Ātrās palīdzības sērijās nemaz nerunājot. Te viņa atbalstīja Baraka Obamas prezidenta kampaņu, te piedalās Elizabetes Gleizeres dibinātajā fondā, kas cīnās pret AIDS. Dansta ne vien līdzēja izdomāt kaklarotas dizainu, bet arī piestrādāja tās promocijas tūrē, un visi līdzekļi no tās tirdzniecības, protams, nonāca fonda rīcībā. Viņa piekritusi arī kļūt par vienu no sabiedrības dāmām, kas piedalās kampaņās pret krūts vēzi. Un pirms diviem gadiem Dansta devās uz Meksiku, lai palīdzētu savākt naudu rehabilitācijas centram, kurā uz laiku savas mājas rod vēzi uzveikušie bērni.
Nepareizais skaistums
Blondi mati un zilas acis, šķiet, ir tas, kas kinematogrāfam patīk vislabāk – ne velti bāli pievilcīgas aktrises savām filmām noskatīja arī Alfrēds Hičkoks, apgalvojot, ka šāds fons palīdz izcelt asiņu peļķes. Kopš slavenās vampīrsāgas laikiem ar asinīm Danstai nav bijusi liela darīšana, taču viņas mazie vampīrzobiņi gan saskaņā ar Holivudas smukumkanoniem prasītos pēc korekcijām. Taču Kirstena nesatraucas un dzīvo tik nost, neklausoties mātes mudinājumos doties pie zobārsta un smejoties, ka tieši šis nepareizums viņu izceļ starp perfektajām, tik vienādajām daiļavām.
2008. gads sākās nelāgi – vairākiem sliktas pašsajūtas mēnešiem sekoja depresijas ārstēšana kādā Jūtas štata klīnikā, kuras klientu vidū ir arī Eva Mendesa un Lidseja Lohana. Pēc dažiem mēnešiem Dansta jau atkal filmējās, intervijās uzsverot, ka šāda pieredze un žurnālistu pastiprinātā interese ir bijusi pazemojoša kā viņai pašai, tā arī ģimenei un draugiem. Taču tieši depresija viņa saveda kopā ar Larsu fon Trīru.
Kirstena ielēca Melanholijā, kad Penelope Krusa atteicās no šīs lomas par labu kārtējai Karību jūras pirātu daļai. Nu, atskatoties uz darbu, jaunkundze lepni smaida, atzīstot, ka strādāt ar fon Trīru bijis liels gods. Taču pirmajā abu tikšanās reizē – Dansta speciāli lidoja uz Dāniju – vakariņu laikā Trīrs to vien darījis, kā runājis par depresiju. Kā vēlāk izrādījies, tas bija režisora triks, kā aktrisi sapurināt un arī laikus noskaņot lomai. Uz ekrāna Justīne smaida, kaut arī viņas acis ir mirušas, un Kirstena Dansta zina, ka noķērusi kārtējo lielo zivi.
