Izejam ielās - Nometņu iela
Āģitis, Āģenīte, Agenčiks – tā visbiežāk vietējie dēvē Pārdaugavas sirdi Āgenskalnu. Nometņu iela ir tā miega artērija. Te vari ne tikai mierīgi atpūsties un baudīt pagājušā gadsimta arhitektūru, bet arī atrast kādu interesantu bodīti un kafejnīcu.
Ziedu veikals „Ainas ziedi”, no 8.00 līdz 22.00
Ja dodies ziedu medībās, nonākot uz Nometņu un Slokas ielas stūra, noteikti apmulsīsi, jo te viens otram pretim atrodas divi puķu veikali. Šķiet, to īpašniekiem visbiežāk uzdotais jautājums – kā sadzīvojat ar konkurentiem otrpus ielai? Sadzīvojot jau labi, jo katram savi klienti.
Ziedu salons, no 8.00 līdz 20.00
Salona īpašniece stāsta, ka ziedu veikals šeit atrodas jau no pirmajiem Ulmaņlaikiem. Tas piederējis bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, un viņiem piederējuši vairāki lieli nami Āgenskalnā. Tie tur, pāri ielai, esot sākuši strādāt tikai padomju laikos. Tomēr par to, kurš veikals vecāks, tā arī skaidrībā netiekam, jo abas puses grib vecākā statusu paturēt sev. Lai nu kā, lieliski ziedi smaržo gan salonā ielas kreisajā, gan labajā pusē. Vietējie āgenskalnieši gan zina, ka abi veikali šeit sadzīvo jau vairākus gadu desmitus.
Bieži vien jau no četriem rītā „Ciemakukulī” sākas rosība. Tiek gatavotas dažādas maizītes, pīrāgi, cepumi, kūkas, tortes un citi saldumi. Pēc pāris stundām ierodas pirmie saldummīļi, lai panašķotos vai izdzertu ikrīta kafiju. Te ir mājīgi, mierīgi un saldi. „Ciemakukuļa” Zanda mums pastāsta, ka ir riktīga Āgenskalna patriote, tāpēc arī te izveidots ģimenes bizness. Viņa saka: «Mēs visi draudzējamies – puķu meitenes pie mums nāk kafiju dzert, bet mums uz palodzes vienmēr zied orhidejas.» Zanda smej, ka viņi darbojas gandrīz kā svinību komanda – ziedu salonā var dabūt ziedus, „Ciemakukulī” pasūtīt kūkas un pīrāgus, bet, lūk, tur, pāri ielai, iemūžināt svētku mirkli vienā no vecākajiem Rīgas fotosaloniem.
Pēc mirkļa jau šmaucam norādītajā virzienā - fotosalonā, kas arī šeit ir vairākus gadu desmitus. Sestdienās te kāzinieki brauc viens pēc otra bildēties. Fotogrāfe Daunuvīte laipni atvēl mums iemūžināt salona telpas. Šeit, tāpat kā daudzviet Nometņu ielā, jūtams tikai Pārdaugavai raksturīgais kolorīts – draudzīga attieksme, vienkāršība un cieņa pret pagātni.
«Pārdaugava – netālu no centra, bet tuvu pie sirds,» tādi esot kādas latviešu dziesmas vārdi. Kafejnīcas īpašnieks Uģis teic, ka tieši tāpēc izvēlēts tāds nosaukums. Jā, un krodziņa īpašniekam nav divu domu – Nometņu iela ir tipiskākā Pārdaugavas iela. Nevar noliegt, krodziņš ļoti labi iederas tās kopējā bildē.
Te nopērkamas bāzes un ēteriskās eļļas, kas nākušas no Austrālijas. Viena no veikaliņa īpašniecēm Juta pastāsta, ka pati vairākus gadus tur dzīvojusi, tāpēc šī kontinenta eļļām patiesi uzticas. Ja vien vēlies eksperimentēt un pagatavot sev kādu kosmētisko līdzekli, „Uzjauc pats” darbinieces laipni paskaidros, ko, kā un ar ko sajaukt. Te notiek arī nodarbības, un tuvāk rudenim būs semināri, kur varēsi apgūt kosmētikas jaukšanas prasmes un zināšanas.
Salons „Berta”, www.salonsberta.lv
Reizēm par Nometņu ielu mēdz smiet, ka tā esot īsta skaistumindrustijas meka. Uz tik nelielas ieliņas skaistumkopšanas saloni sarindojušies vairāk, nekā vajag. „Bertā” ir īpaša aura, meitenes draudzīgas un nekad nesēž, rokas klēpī salikušas. Tāpēc te nopērkamas arī pašu darbinieču darinātas krelles, piespraudes un matu sprādzes. Ziemas sezonā top pa siltai un smukai vilnas zeķei.
Ja vien esi no tām, kas mēdz ļauties radošajam lidojumam, droši paviesojies pie saldā pārīša Zīmuļa un Otas. Krāsas, kancelejas preces, visvisādi nieki dažādiem hobijiem, kā arī lietas, kas nepieciešamas profesionāliem māksliniekiem. Veikala īpašniece Inita stāsta, ka reizēm pēc molbertiem uz šo veikaliņu brauc arī no Rīgas centra. Katru nedēļu te notiek dažādas radošās meistarklases, uz kurām var pieteikties gan lieli, gan mazi.
Tik kolorīta un Āgenskalna iedzīvotājiem nepieciešama. Jau 20 gadu tā darbojas, un nekāda krīze to nav izputinājusi. Bodītes īpašniece Tamāra atklāj, ka Āgenskalnā nedzīvo bagāti ļaudis, tāpēc te cenas gana pieticīgas. Mani sajūsmina šejienes preču klāsts. Raibs gar acīm griežas, bet te atrodamas jaunas lietas, kas sen jau kļuvušas par vēsturi – suvenīri, glāzes, vāzes, pannas, katli un citas saimniecībā noderīgas lietas. Tomēr pati lielākā vērtība šeit ir Tamāra – īsta Āgenskalna vienkāršo ļaužu dvēsele. Darba laika bodītei nav, bet ap 12.00 droši varot nākt šurp un raudzīt, vai slēģi jau atvērti.
Šo vietu pazīst ne tikai vietējie. Te pusdienot brauc arī no citiem Rīgas mikrorajoniem. Tie, kas kaut mazliet jūtas Āģītim piederīgi. Ēdiens garšīgs, atmosfēra jauka, publika raibu raibā, un garlaicīgi nav nekad. Vasarā pie loga, pušķīšos sasieta, žāvējas zāļu tēja. Jā, un otrajā stāvā pie sienām bildes, kur iemūžināta Āģīša vēsture. (Starp citu, bildes ar vietējiem skatiem ir arī citos krodziņos.) Bet pirmajā pavisam cita atmosfēra – te bildes pie sienām ļauj aizceļot uz svešām zemēm, pasaule kļūst gluži tik maza kā Āgenskalns.
