"Salst dibens, un gribas tevi nobučot" - LNT žurnālistu Rūtas un Kaspara Dvinsku mīlasstāsts

“Ir tik dīvaini būt briljantos dienas gaismā... Paskaties, kādi te krāsaini griesti, nebiju ievērojusi,” sarunas sākumā vīram saka Rūta. Omas Briljants ir ballīšu vieta pašā Vecrīgas sirdī, kur Rūta un Kaspars pirmoreiz viens otru iepazina ārpus darba.

Viņu stāsts sākās pirms vairāk nekā pieciem gadiem, kad Rūta sāka darbu LNT. “Bijām kolēģi, mums pat īsti nesanāca strādāt kopā, es bija video inženieris, Rūta veidoja sižetus raidījumam Tautas balss. Redzējām viens otru tikai gaitenī,” atceras Kaspars. “Biju ievērojusi, ka ir viens riktīgi smuks džeks. Reiz pat kolēģei no MTG slepus rādīju Kasparu un teicu – redzi, ne tikai TV3, bet arī mums ir smuki čaļi,” smejas Rūta.

Viss mainījās kādā decembra vakarā, kad Rūta pēc tautas deju koncerta ar kolektīva meitenēm devās atpūsties uz Omas Briljantu, savukārt Kaspars tur bija iefiltrējies kāda cita uzņēmuma darba ballītē un pavadīja laiku ar draugiem. Vārds pa vārdam, abi iepazina viens otru tuvāk. “Kad vakars tuvojās beigām, sēžot uz vienas no ēkas palodzēm, Kaspars teica – tagad man gribētos divas lietas – ieiet iekšā, jo reāli salst dibens, un tevi nobučot. Atbildēju, ka būs vien jāiet iekšā, biju nepiekāpīga un aizbraucu mājās,” atceras Rūta.

Ironiskā kārtā arī pāra nākamā tikšanās notika Omas Briljantos un attiecības pamazām attīstījās. Nākamo divu mēnešu laikā darbā abi negaidīti bieži sāka apmeklēt kafijas automātu. “Mūsu nodaļas bija katram savā gaiteņa galā, tāpēc vienīgā vieta, kur netīšām satikties, bija kafijas automāts. Lieki piebilst, ka Kaspars kafiju nedzer. Paralēli sarakstījāmies arī ar īsziņām,” smejas Rūta un atklāj, ka attiecības no kolēģiem izdevās noslēpt ilgāk nekā pusgadu, lai gan Kaspars uz darbu dažreiz brauca ar viņas auto. Viņi atzīstas, ka slēpšanās posms patiesībā bijis ļoti interesants, piemēram, kopā gaidīt liftu un skatīties, vai nenāk kāds trešais, brīvos brīžos iet uz jumta un cerēt, ka neviens nepievienosies... Uz jautājumu, vai dzīvot un strādāt kopā nav grūti, viņi atbild, ka darbi nemaz nesakrīt: “Ja īpaši nepiedomātu, darbadienās būtu viegli nesatikties.”

Rūta un Kaspars apprecējās pusotru gadu pēc brīža, kad sāka tikties. Viņus vieno līdzīga vērtību sistēma – abiem ir ļoti svarīga ģimene, tāpēc arī laulība bija loģisks lēmums: “Ir patīkami, ka gadā ir viena diena, kad tu visai pasaulei pasaki: jā, šis ir tas cilvēks, ar kuru es gribu pavadīt kopā visu savu mūžu, jo es viņu mīlu. Šis ir mans vīrs, un es esmu apzināti izvēlējusies būt ar viņu kopā. Man pirkstā ir gredzens – tā ir mana atbildība.” Viņi domā, ka pārliecība – vajag precēties – radusies tāpēc, ka abiem ir stipras ģimenes. Kāzas tika svinētas Kaspara dzimtas mājās: “Izdomājām, ka pēc laulību ceremonijas svinības vēlamies rīkot šķūnī. Sākumā vecāki bija skeptiski, bija pat izprintējuši sarakstu ar viesu mājām, bet beigās, kad saprata, cik mums tas ir būtiski, piekrita palīdzēt. Tas bija vesels pasākums – vairākas talkas, lai visu savestu svinībām atbilstošā kārtībā. Tas arī bija skaists laiks, kad ļoti satuvinājāmies kā ģimenes. Kāzas bija lielas un skaistas – pēc tam uzreiz uz četrām dienām aizmukām no visiem.”

Brīvo laiku Rūta un Kaspars pavada tradicionāli: “Mums patīk nesteidzīgi rīti – kad ceļamies samērā vēlu, gatavojam brokastis un pēc tam braucam pie kādas no ģimenēm. Šodien brauksim uz Siguldu, jo vecāki atbrauc no ilgāka ceļojumu, un mums ir tradīcija – visus ģimenes locekļus, kad viņi bijuši ilgāk prom, sagaidīt mājās ar frikadeļu zupu.”

Nākotnē abi no galvaspilsētas dunas vēlas pārcelties uz Siguldu. Kaspars pat saka, ka bērnībā vienmēr domājis, ka vēlas dzīvot tieši Siguldā. Gribas arī vairāk paceļot.