"Nē, dēliņ, tu neredzēji svešu vīrieti manā gultā" - kā bērnus ietekmē vecāku paradums sagrozīt patiesību
Daudzi bērnībā ir piedzīvojuši, ka vecāki apšauba viņu redzēto vai piedzīvoto. Arī mūsdienās ir vecāki, kuri joprojām izmanto šo manipulāciju metodi, uzskatot - tas taču tikai bērns, viņam var samelot, taisnība tāpat būs man, pieaugušajam. Taču tas var radīt graujošas sekas uz bērna pašapziņu.
Vecāku uzvedība, kas ietver bērna sistemātisku maldināšanu un realitātes sagrozīšanu, var radīt nopietnas sekas bērna dzīvē. Šāda uzvedība psiholoģijā tiek dēvēta par manipulatīvu maldināšanu (gaslighting). Tā ne tikai mazina bērna uzticēšanos vecākiem, bet arī dziļi ietekmē bērna pašapziņu un spēju uzticēties pašam sev, raksta Psychology Today,
Kā manipulācijas ietekmē bērnu attīstību?
Manipulatīva maldināšana ir uzvedība, kurā vecāki liek bērnam šaubīties par savām sajūtām, atmiņām vai uztveri, radot sajūtu, ka viņš pats ir kļūdījies. Tā ir destruktīva rīcība, jo bērni dabiski uzticas vecākiem kā drošības un autoritātes avotam. Šāda uzvedība var novest pie:
- Nedrošības sajūtas un zema pašvērtējuma;
- Pašpārliecības trūkuma, kas ietekmē spēju pieņemt lēmumus;
- Trauksmes un sajūtas, ka sasniegumi nekad nav pietiekami;
- Pārmērīgas atkarības no citiem, jo bērns nejūtas spējīgs paļauties uz savām spējām.
Šāda rīcība biežāk sastopama vecākiem ar personības traucējumiem, piemēram, robežstāvokļa vai narcistiskās personības traucējumiem, kuri izvairās no atbildības par savām kļūdām.
Reālas situācijas: Renē un Stana stāsti
Renē stāsts
Kad Renē palika 16 gadi, viņas tēvs iedrošināja jaunieti iegūt vadītāja apliecību, solot, ka nopirks viņai automašīnu. Pēc veiksmīgi nokārtota eksāmena viņu saruna noritēja šādi:
- Renē: Tēt, vai mēs šodien varam doties skatīties automašīnas?
- Tētis: Mums nav nepieciešama jauna automašīna.
- Renē: Bet tu teici, ka nopirksi man automašīnu, kad es iegūšu vadītāja apliecību.
- Tētis: Nē, es to neteicu. Es teicu, ka vari izmantot manu automašīnu, kad man tā nebūs vajadzīga.
- Renē: Es ieguldīju savu laiku, lai nokārtotu eksāmenu, jo tu apsolīji man automašīnu!
- Tētis: Tu dzirdi tikai to, ko vēlies dzirdēt.
Šajā situācijā Renē tēvs nevis atzina savu kļūdu vai pārdomas, bet manipulēja ar viņas uztveri, liekot viņai šaubīties par to, kas patiesībā tika teikts.
Stana stāsts
Kad Stanam bija 11 gadi, viņu nakts vidū pamodināja skaņa, kas izklausījās pēc mātes kliedzieniem. Viņš iegāja viesistabā, kur redzēja māti kopā ar svešu vīrieti. Nākamajā rītā viņu saruna bija šāda:
- Stans: Mammu, kas bija tas vīrietis, ar kuru tu biji vakar?
- Mamma: Kāds vīrietis? Es vakar nebiju ne ar vienu vīrieti.
- Stans: Es dzirdēju tevi kliedzam un redzēju, kā tu biji kopā ar vīrieti.
- Mamma: Tā nav taisnība. Tev tas rādījās sapnī, jo biji pusmiegā.
- Stans: Es redzēju vīrieti ar bārdu. Es nesapņoju!
- Mamma: Tā bija tava iztēle. Kad esi noguris, tu redzi dīvainus sapņus. Šovakar ej gulēt laicīgi.
Stana māte vēlējās noslēpt notikušo un tā vietā lika viņam apšaubīt savas maņas un spēju uztvert realitāti.
Kāpēc vecāku manipulācijas ir tik kaitīgas?
Šādi piemēri labi ilustrē, kā vecāku manipulācijas var graut bērna uzticēšanos sev un apkārtējai pasaulei. Ja šāda uzvedība atkārtojas, bērni sāk justies nedroši, apšauba savas spējas un kļūst atkarīgi no citu viedokļa, jo nespēj uzticēties savai uztverei. Tas var radīt ilgtermiņa sekas – nedrošību attiecībās, nepietiekamus sasniegumus karjerā un grūtības pieņemt lēmumus.
Kā atgūt uzticību sev pēc manipulācijām?
Ja esat piedzīvojis vecāku manipulācijas, ir svarīgi atjaunot savu pašapziņu. Lūk, daži soļi:
- Pieņemiet patiesību: Apzinieties, ka jūsu vecāki manipulēja, lai izvairītos no atbildības. Tas nav jūsu uztveres vājums, bet gan viņu uzvedības problēma.
- Mācieties uzticēties sev: Sāciet paļauties uz savām sajūtām un uztveri, uzņemieties nelielus riskus un pārbaudiet savas spējas.
- Meklējiet palīdzību: Sarunas ar psihologu vai uzticamiem draugiem var palīdzēt pārvarēt šīs emocionālās traumas.
Vecākiem: kā novērst manipulācijas sekas?
Ja atpazīstat sevi šādā uzvedībā, nekavējoties pārtrauciet manipulācijas un rīkojieties citādi:
- Esiet atklāti ar bērnu, pat ja tas nozīmē atzīt savas kļūdas.
- Stipriniet bērna pašapziņu, iedrošinot viņu uzticēties savām izjūtām.
- Izmantojiet veselīgas komunikācijas prasmes un, ja nepieciešams, meklējiet profesionālu palīdzību.
Manipulatīva maldināšana ir nopietns emocionāls kaitējums, taču, apzinoties tā sekas un strādājot pie sevis, ir iespējams atgūt uzticību sev un uzlabot attiecības.