Skandināvi jūtas laimīgāki par miljardiem pasaules iedzīvotāju. Ko viņi dara citādi?
Pasaules laimes ziņojumā, kas pētī globālo apmierinātību ar dzīvi, Somija, Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija ierindojušās pirmajā desmitniekā. Kāds ir viņu laimes noslēpums?
ANO ekspertu veiktais Pasaules laimes ziņojums ir nozīmīgs globālās laimes stāvokļa pētījums, kurā 150 valstis tiek sarindotas pēc tā, cik laimīgi sevi uztver konkrētās valsts pilsoņi. Somija jau sesto gadu pēc kārtas ir planētas laimīgākā valsts. Blakus Somijai ierindojas Dānija un Islande, turpat pirmajā desmitniekā – arī Norvēģija un Zviedrija. Lietuva pakāpusies līdz 20. vietai, Igaunija ir 31., bet Latvija ierindojoties 41. vietā. Rādītājs tāpat ir apsveicams, jo 2020. gada pētījumā Latvija vēl atradās 57. vietā. Tātad, ja četras no pirmajām desmit vietām piešķirtas mūsu kaimiņiem – skandināviem, jautājums ir, kāpēc cilvēki tur jūtas laimīgāki par visiem citiem miljardiem pasaules iedzīvotāju.
Mazāk ir vairāk
Tu esi laimīgāks, ja tev ir mazāk lietu, mazāk atkritumu, mazāk patērētās elektroenerģijas, mazāk laika ekrānos. Runājot par ekoloģisko skatījumu uz dzīvi, ne tikai no pusaudžiem, bet arī pieaugušiem zviedriem ir, ko pamācīties. Piemēram, zviedriem ļoti populāri un stilīgi šķiet iepirkties lietoto apģērbu preču veikalos, kur bez apģērbiem un apaviem tiek tirgoti arī trauki, interjera preces, skaņuplates, grāmatas un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas. Novērtē, vai tiešām tas viss, kas ir tavā mājā, tev ir nepieciešams, varbūt tas pārdodams eBay, Amazon vai Otrajā elpā.
Alkohola vietā – D vitamīns
Skandināvijā cilvēkiem ir “paveicies” ar saules gaismu tikpat ļoti kā mums, ziemeļvalstu iedzīvotājiem nav sveši sezonāli afektīvie traucējumi jeb, angļu valodā saīsinot, SAD (Seasonal Affective Disorder). Šis ir viens no depresijas paveidiem, kas skar lielu daļu pasaules iedzīvotāju, kas piedzīvo visus četrus gadalaikus. Sociologi to skaidro ar saules gaismas trūkumu, kas nereti izvēršas depresijā, melanholijā, apātijā, pat alkoholismā. Jau astoņdesmitajos gados ziemeļu ārsti pacientiem uzstājīgi sāka izrakstīt D vitamīnu, līdz ar to mūsdienās šie cipari ir krasi samazinājušies. Otrs – skandināvi cenšas izbaudīt drūmos laikapstākļus, dodoties pārgājienos. Kā vēsta izteiciens, nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Vēl skandināvi īpašu uzmanību pievērš miegam. Pilnvērtīgs miegs ir viena no svarīgākajām cilvēka pamatvajadzībām, kas ne tikai palīdz ķermenim saglabāt veselību, bet arī var laikus novērst fiziskas un psihiskas saslimšanas. Turklāt vairākos reģionos strikti tiek kontrolēta alkohola tirdzniecība. Sāksim ar to, ka alkoholam ir milzīgi nodokļi. Piemēram, Zviedrijā pārtikas veikalos var nopirkt tikai dzērienus, kas nav stiprāki par 3,5 %. Bet alkohola tirdzniecības uzņēmuma veikali, kur pārdod grādīgos dzērienus, darbu beidz pulksten 15.00 sestdienas pēcpusdienā, lai durvis vērtu tikai pirmdien pulksten 10.00.
Ieradums būt laimīgam
Dāņu hugge filozofiju nu jau zina skandināt gandrīz katrs, un mūsdienās tas jau kļuvis par starptautisku dizaina virzienu un mirkļbirku sociālo tīklu vietnēs. Vārds cēlies no norvēģu valodas un nozīmē “labklājība”. Dāņu rakstos tas parādījās 19. gadsimtā. Mūsdienās to lieto, apzīmējot būšanu labsajūtā un kompromisā starp atpūtu un socializēšanos. Tātad kamīns, sveces, mūzika, grāmata, mīksti pledi un pufīgi spilveni, un vienkārša jušanās labi savā mājā ir ielikta vienā vārdā – hugge. Turpretī zviedriem ir jēdziens lagom, un tas ir zviedru mērenības koncepts, proti, iemieso dzīves un laimes līdzsvaru – ne par maz, ne par daudz. Pamatā ir princips dzīvot dzīvi mērenā tempā, bez liekiem satraukumiem, kad visa ir gana un nav lieku pārspīlējumu. Zviedri ir zelta vidusceļa meistari, sabalansējot gan darba un atpūtas laiku, gan attieksmi pret naudu un mantu. Neviens nav ne labāks, ne sliktāks. Neviens necenšas izlēkt no pūļa, izrādīt ekskluzivitāti vai glamūru. Tā vienkārši nav pieņemts. Starp citu, arī atzīmes mācību priekšmetos tiek liktas, tikai sākot ar 6. klasi.
Skandināvu diēta
Vislabprātāk skandināvi izvēlas mājās pagatavotu maltīti, vēl labāk, ja arī sastāvdaļas ir audzētas mājās. Viena no skandināvu ēdiena biežākajām sastāvdaļām ir zivis. Resursu pieejamības dēļ zivis tiek ēstas bieži un dažādā izpildījumā: ceptas un vārītas, zupās, pankūkās, pudiņos, kotletēs un citos veidos, it īpaši lasis, kas ir bagāts ar omega- 3 taukskābēm. Tas samazina sirds un asinsvadu slimību risku par 30–40 %, mēreni pazemina asinsspiedienu, mazina trombu veidošanās risku un uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību. Vēl skandināvu virtuvēs bieži sastopami sezonāli produkti: ogas, sēnes, dārzeņi un graudaugi. Ēdieni ir veselīgi, barojoši un garšīgi. Sātīgākā ēdienreize – middag. Atšķirībā no citām pasaules valstīm skandināvi sātīgāko ēdienreizi ēd nevis pusdienlaikā, bet vēlā pēcpusdienā, ap četriem, kam seko vieglas vakariņas. Jāpiemin, ka vidējais mūža ilgums skandināviem ir 83 gadi.
Dzīve saskaņā ar dabu
Skandināvi tā vietā, lai cīnītos ar kontrastējošiem gadalaikiem, tos pieņem. Reģions ir apdāvināts ar skaistām ainavām, kalniem, mežu, ezeriem, fjordiem un daudz ko citu. Neatkarīgi no gadalaika skandināvi ir iecienījuši garas pastaigas dabā vai pārvietošanos ar riteni jebkuros laikapstākļos. Piemēram, Kungsleden ir aptuveni 467 kilometrus gara pārgājienu taka Zviedrijas ziemeļos – starp Abisko ziemeļos un Hemavanu dienvidos. Populārs arī kempings. Tas ir ne vien veselīgi, bet arī draudzīgi dabai. Jēdziens friluftsliv tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē “jautri brīvā dabā”. Tas tiek piekopts pat darba vietās. Vairāki uzņēmumi sanāksmes rīko ārpus telpām, brīvā dabā, kas ne vien uzlabo garastāvokli, bet arī koncentrēšanās spējas. Plogging – tā ir divu vārdu kombinācija, kas sastāv no: running (tulkojumā no angļu valodas – skriet) + zviedru frāze plocka upp, kas tulkojumā nozīmē – paķert. Plogging ir videi draudzīgs vingrinājums, kura laikā cilvēki, skrienot vai ātri staigājot, paķer pa ceļam atkritumus, tādējādi sportojot vienlaikus rūpējas arī par dabu.
Nude un kapsulas garderobe
Ziemeļniekiem raksturīga vienkāršība: minimālisms, vienkrāsas apģērbs, saskanīgi toņi un augstas kvalitātes materiāli. Īpaši populāra ir melnbalto un neitrālo toņu palete, nude un zemes toņi. Skandināvi ir par ilgtspēju, kapsulas garderobi, par gaumīgām piegrieztnēm un ērtu pārvietošanos. Tas pats attiecas arī uz zviedru auto izvēli. Pārsvarā tās ir praktiskas automašīnas, kas tiek koptas un lolotas vairāku gadu garumā.
Ērta arhitektūra
Tā kā ziemeļvalstis cieš no gaismas trūkuma, istabas ir caurstaigājamas, lai telpā pēc iespējas vairāk iespīdētu saule, logi parasti stiepjas no griestiem līdz pat grīdai. Par gaismu runājot… Garās ziemeļu naktis iemācīja skandināvus rotāt mājokļus ar visiem iespējamiem gaismas avotiem: svecēm, lustrām, naktslampiņām. Atgriežoties pie hygge – tā ir kopā būšana ar tuviniekiem, kas bieži vien neietver mobilās ierīces.
