"Augi & Draugi" vadītāja: vegāniem Latvijas reģionos produktu klāsts - nepietiekams
Ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā arvien plašāk izvēršas vegānisma kultūra. Vienlaikus joprojām pastāv vairāki mīti par to – liela daļa uzskata, ka būt vegānam ir dārgi, augu uzturs nav pietiekami daudzveidīgs un garšīgs, kā arī to, ka vegānisms ir tikai kārtējais trends, kam izvēlamies sekot. "Neapēd zemeslodi" un "Augi & Draugi" vadītāja Lilita Kenta sarunā ar Jauns.lv lauž mītus par vegānismu.
Lilita atzīst, ka vegānisma kultūra Latvijā desmit gadu laikā ir ievērojami mainījusies – ja šodien augu valsts uzturs Latvijā ir kaut kas normāls un saprotams, tad pirms desmit gadiem tā noteikti nebija.
Vidējais latvietis gadā apēd divreiz vairāk sarkanās gaļas kā iesaka Veselības ministrija
"Pirmkārt, ir vērojama ļoti liela izaugsme sabiedrības zināšanās un uzskatos – ir skaidrs, ka ikdienā gaļu ēdam par daudz, tādējādi kaitējot gan savai veselībai, gan mūsu planētai. Vidējais latvietis gadā joprojām apēd ~50 kg sarkanās gaļas, lai gan Veselības ministrija iesaka divreiz mazāk (līdz 26 kg), Ziemeļeiropā autoritatīvās uztura vadlīnijas “Nordic Nutrition Recommendations” – ne vairāk par 18 kg, un globāli autoritatīvā EAT-Lancet komisija – ne vairāk par 5 kg. Tāpēc arvien vairāk cilvēku pie mums un citur Rietumu pasaulē apzināti samazina savu gaļas un citu dzīvnieku produktu patēriņu. Šos cilvēkus sauc par fleksitāriešiem – viņi pamatā savu ēdienkarti balsta augu produktos kā dārzeņi, pākšaugi, graudaugi, sēnes, rieksti un sēklas, savukārt gaļu un piena produktus lieto daudz retāk, bet neizslēdz no uztura pavisam," skaidro Lilita.
Lielas izmaiņas pēdējā desmitgadē vērojamas arī uzņēmējdarbības lauciņā – tagad katrā sevi cienošā restorānā, kafejnīcā ir augu valsts opcijas un veikalos ir veseli plaukti un saldētavas ar vegāniskiem produktiem.
Kā norāda Lilita, lielie uzņēmumi saprot savu atbildīgo lomu sabiedrības ieradumu maiņas veicināšanā: “Tas ir pavisam vienkārši – ja vegānisku un veģetāru produktu veikalos un restorānos nebūtu, tad cilvēkiem būtu daudz grūtāk uzlabot savu uzturu, ēdot vairāk augu, bet mazāk dzīvnieku produktu. Mūsdienu straujajā dzīves ritmā ļoti svarīga ir ērtība un ātrums, jo cilvēkiem trūkst laika mājās gatavot pilnvērtīgas maltītes “no nulles”. Tāpēc paldies visiem uzņēmumiem, kas nemitīgi paplašina savu klāstu ar vegāniskiem produktiem – tas ir ļoti svarīgs ieguldījums gan pašu korporatīvajā atbildībā, gan mūsu sabiedrības un planētas zaļā nākotnē!”
Cilvēki pievēršas vegānismam galvenokārt veselības dēļ
Runājot par to, kāpēc arvien vairāk cilvēku pievēršas augu valsts uzturam, Lilita atzīst, ka neraugoties uz mītiem, augu uzturs ir veselīgs, daudzveidīgs, dabai un dzīvniekiem draudzīgāks un vissvarīgākais – ļoti garšīgs.
“Cilvēki bieži ir pārsteigti, cik vienkāršus un gardus ēdienus var pagatavot bez ierastajiem dzīvnieku produktiem. Nav nepieciešama gaļa, lai pagatavotu sātīgas vakariņas, nevajag govs pienu gardām pankūkām, un arī gaisīgas kūkas ļoti labi var pagatavot bez nevienas pašas olas!” pauž "Neapēd zemeslodi" un "Augi & Draugi" vadītāja.
Viņa aicina par to pārliecināties piedaloties bezmaksas izaicinājumā “Neapēd zemeslodi”, kur reģistrējoties, mēneša garumā katru dienu e-pastā atnāks rūpīgi sastādīta vēstule ar receptēm, gatavošanas padomiem, produktu ieteikumiem un citu noderīgu informāciju par uzturu un dažādu pārtikas produktu klimata pēdu.
“Balstoties tieši uz izaicinājuma dalībnieku atbildēm, galvenais iemesls izmēģināt ēst mazāk gaļas un vairāk augu produktu ir veselība. Un šajā jomā cilvēki pamana uzlabojumus jau mēneša laikā. Dalībnieku novērotās pārmaiņas ķermenī sakrīt ar pasaules vadošo veselības organizāciju un uztura speciālistu vēstījumu – dzīvnieku produktu aizstāšana ar augu valsts produktiem līdzi var nest dažādus veselības ieguvumus. Biežākie īstermiņa ieguvumi ir viegluma sajūta un labāka pašsajūta kopumā, kā arī vairāk enerģijas, ādas uzlabojumi un liekā svara samazināšanās,” norāda Lilita.
Arvien vairāk mūsdienās cilvēkus uztrauc arī klimata pārmaiņas un fermu dzīvnieku labturība. Līdzīgi kā veselība šie ir daži no spēcīgākajiem motivatoriem ēst mazāk dzīvnieku produktu. Kā skaidro Lilita, zinātnieki ir atzinuši, ka industriālā lopkopība rada ļoti daudz piesārņojuma, un skaidrs, ka ieviest nelielas izmaiņas savā uzturā ir visvienkāršākā rīcība, ko ikviens var veikt, lai mazinātu savu oglekļa pēdu: “Ne visi var atļauties saules baterijas un elektroauto, tomēr ikvienam ir pa spēkam, piemēram, reizi dienā gaļu aizstāt ar augu valsts proteīnu. Vai zinājāt, ka, aizstājot liellopu gaļu ar pupiņām, vienā maltītē samazināsiet savu CO2 pēdu veselas 78 reizes? Turklāt, tas priecēs ne tikai planētu un paša ķermeni, bet arī maciņu!"
Kā vegānisms atšķiras no veģetārisma?
Lilita skaidro, ka veģetārieši uzturā nelieto gaļu un zivis, savukārt vegāni savu ēdienkarti veido pilnībā no augu valsts produktiem. Tātad vegānisku ēdienu sastāvā neatradīsi arī piena produktus, olas, medu.
Mūsdienās gan populārāka ir mazāk strikta pieeja jeb fleksitārisms. Eiropas lielākajās valstīs vairāk nekā puse iedzīvotāju pēdējos gados ir apzināti samazinājuši savu gaļas patēriņu. Latvijā to jau dara vai vēlas darīt teju trešdaļa iedzīvotāju, savukārt jauniešu vidū – gandrīz puse.
“Šī ir ļoti pozitīva tendence, jo tas ir lielisks pretstats nevēlamajai “visu vai neko” pieejai. Gan sabiedrības, gan individuālā līmenī mēs arvien vairāk saprotam, ka ierobežot sevi konkrētos rāmjos ne vienmēr ir tā efektīvākā rīcība. Ir neizsakāmi labāk gan pašam, gan planētai ēst vegāniski vai veģetāri 50, 70, 90% gadījumu, nekā nedarīt to vispār, jo nevarēsi būt 100% “perfekts”. Angļu valodā ir lielisks teiciens – “perfect is the enemy of good”. Nepaklupsim aiz šī perfekcijas akmens un darīsim labāko, kas mūsu spēkos,” saka Lilita.
Viņa norāda, ka, lai uzlabotu savu veselību un sniegtu vērtīgu pienesumu planētas labklājībai, gaļa nav obligāti no uztura jāizslēdz pilnībā. To pēc iespējas vairāk pakāpeniski jāaizvieto ar augu valsts proteīna avotiem.
Par vegānu ieteicams kļūt pakāpeniski
Pastāv gan bažas, vai, ēdot tikai vegāniski, cilvēks var uzņemt visas organismam nepieciešamās vielas. Lilita tās kliedē, sakot, ka vegānisks jeb augu valsts uzturs ir veselīgs un var būt piemērots jebkurā dzīves posmā un vecumā, ja to pareizi organizē. Šo apstiprina ne tikai Latvijas Diētas ārstu un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande, bet arī ietekmīgas ārzemju uztura speciālistu un ārstu organizācijas. Augu valsts uzturam ir daudz priekšrocību, jo tas ir bagāts ar šķiedrvielām un vitamīniem, bet ar zemāku tauku, īpaši nevēlamo piesātināto taukskābju saturu.
Viņa gan iesaka izmaiņas uzturā veikt pakāpeniski – sākumā samazināt konkrētu produktu patēriņu, pirms izslēgt pavisam: “Ja veic krasas pārmaiņas un māc šaubas, vai pratīsi izveidot pareizus uztura ieradumus un uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas, var konsultēties pie uztura speciālista, kurš palīdzēs izveidot uztura plānu. Tāpat ikvienam neatkarīgi no piekoptās diētas iesaku vismaz reizi gadā veikt asinsanalīzes – var gadīties, ka uzturs ir nepilnvērtīgs, arī ja to veido ar dzīvnieku valsts produktiem.”
Vegānisko produktu klāsts Latvijā – joprojām nepietiekams
Vienlaikus viņa atzīst, ka vegānisku produktu klāsts Latvijā daudzviet joprojām ir nepietiekams: “Ja skatāmies uz lielajiem veikaliem lielajās Latvijas pilsētās, tad vegānisko produktu klāsts ir labs. Katru gadu veikalu sortimentu paplašina vairāk nekā 100 jaunu augu valsts produktu. Piemēram, pagājušajā gadā tirgū ienāca vismaz 130 jaunu produktu, tostarp arī ilgi gaidīti jaunumi kā zivs produktu alternatīvas, dažādi “jogurti”, skābais “krējums” un citu Latvijā iemīļotu dzīvnieku produktu vegāniskās versijas. Nu varam mieloties ar vegānisku “kaviāru”, kūpinātu “lasi”, “šašliku”, zefīriem.”
Plašāku informāciju par pagājušā gada labākajiem jauniem produktiem iespējams gūt, iepazīstoties ar konkursa “Gada augu produkts 2023” rezultātiem, kas arī atklāj Latvijas lielākajos veikalos pieejamos jaunos augu valsts produktus.
Vienlaikus viņa atzīst, ka ir arī ļoti daudz vietas izaugsmei. “Ja iegriežamies mazākos veikalos vai Latvijas reģionos, skats ir daudz drūmāks. Ir veikali, kuros no augu valsts produktiem atrast var tikai dārzeņus, pākšaugus, graudaugus. Šāda situācija mūsdienās ir nepieņemama un ar steigu jālabo.”
“Tāpat ļoti svarīgs aspekts ir cena. Nesenā aptaujā atklājas, ka tikai 26% cilvēku apmierina augu produktu cenas Latvijas veikalos. Kāds labums no šiem gardajiem, dabai draudzīgajiem, daudzveidīgajiem produktiem veikalu plauktos, ja trīs no četriem cilvēkiem tos neiegādāsies cenas dēļ? Šeit mazumtirgotājiem būtu jāseko veiksmīgajiem ārzemju piemēriem un mērķtiecīgi jāsamazina augu produktu cenas, lai tās būtu vienādas vai pat zemākas nekā attiecīgajiem dzīvnieku produktiem. Tas ļaus ikvienam pircējam izdarīt labākas, dabai draudzīgākas izvēles un veikaliem un ražotājiem – sasniegt ambiciozus ilgtspējas mērķus,” uzskata Lilita.
