Dzīvesstils
2024. gada 29. maijs, 14:44

Austrālijas bagātākā sieviete prasa izņemt savu neglaimojošo portretu no galerijas, taču saceļ ažiotāžu visā pasaulē

Izklaides nodaļa

Jauns.lv

Austrālijā pilnā sparā rit konflikts, kas varētu kļūt par perfektu ilustrāciju tā dēvētajam “Streizandes efektam”, kad, simboliski runājot, liesmas par katru cenu mēģina apdzēst ar benzīnu — “zaļā kontinenta” bagātākā sieviete cenšas par varītēm aizvākt no publiskas apskates savu portretu, un viņas pūliņi guvuši atspoguļojumu visā pasaulē.

Portrets, par kuru multimiljardiere Džīna Rainhārta ir tik ļoti sašutusi, atrodas galvaspilsētas Kanberas Austrālijas Nacionālajā galerijā (National Gallery of Australia), kur izstādē atrodams 21 savdabīgā stilā uzgleznots portrets, satīriski atveidojot Austrālijas vēsturē visietekmīgākos cilvēkus — viņu vidū ir nelaiķe britu karaliene Elizabete II un tagadējais britu monarhs Čārlzs III, slavenā aborigēnu olimpiete Ketija Frīmena, leģendārais rokmūziķis Džimijs Hendrikss, slavenākais austrāliešu bandīts Neds Kelijs, slavenākās austrāliešu rokgrupas AC/DC soloģitārists Anguss Jangs un daudzi citi. Taču tagad publikas galvenā uzmanība ir nevis viņiem, bet portretam otrajā rindā pa kreisi, kur atveidota 70 gadus vecā Rainhārta, kas vada kalnrūpniecības gigantu “Hancock Prospecting”.

Portretu autors ir aborigēnu mākslinieks, 40 gadus vecais Vinsents Namadžira — mazmazdēls vienam no Austrālijas slavenākajiem gleznotājiem Albertam Namadžiram (1902-1959). 2020. gadā viņš kļuva par pirmo aborigēnu, kurš uzvarēja Austrālijas prestižākajā portretistu konkursā, saņemot 1919. gadā dibināto Arčibalda balvu. Viņa atbilde uz kritiku bija vienkārša: “Es gleznoju pasauli tādu, kādu to redzu.” “Es gleznoju cilvēkus, kas ir bagāti, ietekmīgi vai nozīmīgi — cilvēki, kuri ietekmējuši šo valsti un personiski mani, tieši vai netieši, labā vai sliktā ziņā,” viņš komentēja šo portretu sēriju. “Dažiem tas var nepatikt, citiem šķist smieklīgi, taču ceru, ka cilvēki paskatīsies dziļāk un redzēs arī nopietno pusi.”

Nacionālā galerija ir atteikusies izņemt Rainhārtas portretu no publiskas apskates. Tas būs apskatāms līdz 21. jūlijam. Jāpiebilst, ka tas jau bija publiski redzams Dienvidaustrālijas Mākslas galerijā no pērnā gada oktobra līdz šī gada janvārim, un galerija paziņoja, ka nekādas pretenzijas nebija saņemtas.

Portretu kolekcija izpelnījusies vētrainu polemiku, kaut gan pati magnāte publiski nav izteikusies, taču prasība aizvākt neglaimojoša izskata gleznu jau izraisīja tā dēvēto “Streisandes efektu”, kas nosaukts ir nosaukts amerikāņu mākslinieces Bārbras Streisandes vārdā, pēc tam, kad viņa 2003. gadā mēģināja tiesas ceļā panākt savas Malibu villas attēlu izņemšanu no interneta vietnes — rezultātā iegūstot pilnīgi pretēju efektu, proti, pastiprinātu sabiedrības interesi par šiem attēliem.

Privātuma pārkāpumu dēļ Streisande iesūdzēja tiesā fotogrāfu Kenetu Adelmenu un "Pictopia.com" tiesā, lai piedzītu 50 miljonus ASV dolāru, taču tiesa to noraidīja un lika viņai samaksāt 177 000 dolāru Adelmanam juridisko izdevumu segšanai. Prāvas mērķis bija izdzēst no 12 000 fotogrāfiju lielas, publiski pieejamas kolekcijas no gaisa uzņemtu attēlu, kurā bija attēlota Kalifornijas piekraste un Streisandes īpašums. Fotogrāfs uzņēma attēlu, piedaloties Kalifornijas piekrastes krasta erozijas dokumentēšanas projektā. Pirms mākslinieces prasības tiesā attēls "Image 3850" tika lejupielādēts no Adelmena mājaslapas tikai sešas reizes, divas no tām veica Streisandes advokāti. Mēnesi pēc neveiksmīgās prasības tiesā cilvēki bija lejupielādējuši attēlu vairāk kā 420 tūkstošus reižu. Tiesa, savā 2023. gadā publicētajā autobiogrāfijā Streizande apgalvoja, ka viņai nebija nekādu problēmu ar fotogrāfiju, bet par sava vārda lietošanu kopā ar to. "Es uzskatīju, ka rīkojos principa vadīta, taču retrospektīvi tā bija kļūda. Es arī pieņēmu, ka mans advokāts bija rīkojies tieši tā, kā es gribēju, un tikai lūdza noņemt no fotogrāfijas manu vārdu."

Tagad Nacionālajā galerijā ir ievērojami palielinājies apmeklētāju skaits, kuri vēlas redzēt šo skandālu izraisījušo portretu, bet “Google” pārlūkā no gandrīz nulles strauji palielinājies “Gina Rinehart” meklējumu skaits, turklāt aptverot arī citus pasaules reģionus. Vēl vairāk — viņas gadījums nokļuvis ironisko amerikāņu sarunu šovu redzeslokā! Notikušo perfekti rezumēja žurnāla “Time” virsraksts: “Austrāliešu miljardiere mēģināja apspiest aborigēnu mākslinieka neglaimojošo sevis portretu. Tas tikai piesaistīja lielāku uzmanību.”

Skandāls varēja kļūt vēl plašāks, ja būtu īstenojusies austrāliešu komiķa Dena Iliča ideja šo portretu demonstrēt elektroniskajā bilbordā Ņujorkas Taimsskvērā. Viņš otrdien paziņoja "Guardian Australia", ka pēc 30 000 Austrālijas dolāru savākšanas būtu portretu demonstrējis piektdien, plkst. 20.00, to pārraidot arī sociālajos medijos un piesaistot miljoniem skatītāju ievērību, taču Namatjiras aģents paziņoja, ka šādai akcijai mākslinieks nav devis piekrišanu, tādēļ Iličs atcēla akciju.

Jāpiebilst, Rainhārta nav tikai Austrālijas bagātākā sieviete, viņa vispār ir visbagātākais cilvēks valstī, šajā godā esot no 2011. līdz 2015. gadam, kā arī kopš 2020. gada. 2023. gadā “The Australian Financial Review” viņas bagātību lēsa 37,41 miljardu Austrālijas dolāru (22,93 miljardi eiro) apmērā, bet 2019. gadā žurnāls “Forbes” viņu ierindoja pasaules ietekmīgāko sieviešu saraksta 36. pozīcijā, bet 2012. gadā viņa pat pabija pasaules bagātākās sievietes godā. Viņa ir pazīstama arī kā vērienīga investore Austrālijas sportā un filantrope, un regulāri izpelnās mediju uzmanību ar kategoriskiem izteikumiem visdažādākajos jautājumos, ieskaitot klimata izmaiņu noliegšanu, lētā darbaspēka izmantošanu un aborigēnu mantojuma aizsardzības likumus. Septiņdesmitajos gados viņa atbalstīja sava tēva, kalnrūpniecības magnāta Lenga Henkoka dibināto Rietumaustrālijas atdalīšanās kustību (viņa pati dzimusi Rietumaustrālijas lielākajā pilsētā Pērtā). Nav jābrīnās, ka Rainhārta ir ASV eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāja.

Rainhārta sniedz milzīgu finansiālu atbalstu Austrālijas peldētājiem, pēdējās desmitgades laikā viņu labā iztērējot apmēram 40 miljonus Austrālijas dolāru (24,52 miljoni eiro). Līdz 2023. gadam viņa sponsorēja arī Austrālijas netbola izlasi, taču pārtrauca to finansēt, kad aborigēnu spēlētāja Donnela Vallama lūdza atļauju nenēsāt “Hancock Prospecting” logotipu uz sava tērpa, ņemot vērā uzņēmuma attieksmi pret aborigēniem. Tiesa, vēlāk Rainhārta izveidoja fondu, lai ar naudas prēmijām apbalvotu sportistus, kuri izcīna zelta medaļas vai sasniedz pasaules rekordus peldēšanā, mākslas peldēšanā, airēšanā un volejbolā.