Daudz sieviešu Latvijā joprojām piekrīt fiktīvai laulībai, viņu turpmākais liktenis bieži ir drūms, liecina ziņojums
Latvijā joprojām daudz sieviešu piekrīt stāties fiktīvā laulībā, it īpaši ar Pakistānas un Bangladešas pilsoņiem, liecina Iekšlietu ministrijas pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju un cīņu pret cilvēku tirdzniecību Latvijā 2022.gadā.
Kopumā 2022.gadā Valsts policija par cietušajiem no cilvēku tirdzniecības atzina 12 personas, bet biedrība "Patvērums "Drošā māja"" un biedrība "Centrs Marta" saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina 14 personas. Tātad kopumā pārskata periodā Latvijā identificēti 26 cilvēku tirdzniecības upuri.
Salīdzinājumā ar 2021.gadu identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits ir samazinājies, kas ir skaidrojams lielākoties ar to, ka 2021.gadā sākti vairāki kriminālprocesi, kuros identificēto upuru skaits vienā procesā bija lielāks nekā 2022.gada kriminālprocesos.
Lielākā daļa upuru bija Latvijas valstspiederīgie - 22 no 26 identificētajiem upuriem. Vēl divi identificēti upuri ir Baltkrievijas pilsoņi, vēl - divi Moldovas pilsoņi. Visi identificētie trešo valstu pilsoņi bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai. No 26 identificētajiem upuriem 25 bija pilngadīgas personas, viena persona - nepilngadīga. Līdzīgi kā iepriekšējos gados nepilngadīgo cilvēku tirdzniecība ir bijusi saistīta ar seksuālo ekspluatāciju.
No identificētajiem upuriem 10 bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai, 10 - seksuālai ekspluatācijai, piecas personas tika pakļautas ekspluatatīvai laulībai, vienas personas ekspluatācija bija saistīta ar piespiešanu veikt noziedzīgu nodarījumu.
Raksturojot kopējās tendences, var secināt, ka pārskata periodā atklāts mazāk darbaspēka ekspluatācijas gadījumu. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka tas nenozīmē, ka problēma samazinās, jo nereti tiek ziņots par dažādiem pārkāpumiem pret darba ņēmējiem trešo valstu pilsoņiem un augsts pārkāpumu skaits var liecināt arī par darbaspēka ekspluatācijas riskiem, akcentēts ziņojumā.
Visbiežāk darbaspēka ekspluatācijas riski konstatēti nozarēs, kur nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks un vienlaikus pastāv augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Latvijā cilvēku tirdzniecības riski pastāv būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā. Neskaitot Latvijas valstspiederīgos, darbaspēka ekspluatācijas upuru izcelsmes valstis visbiežāk ir Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, arī Moldova un Baltkrievija.
Attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem, kuri var tikt pakļauti cilvēku tirdzniecībai citās valstīs, ziņojumā norādīts, ka Eiropā cilvēku tirdzniecības riski biežāk konstatēti celtniecības, transporta, viesmīlības, ražošanas, auto mazgāšanas, skaistumkopšanas, mežizstrādes, lauksaimniecības un uzkopšanas/tīrīšanas pakalpojumu jomās.
Tāpat nereti sociāli atstumtas personas, personas ar vielu lietošanas traucējumiem un bezpajumtnieki tiek vervēti darbam ārzemēs, kur to personu apliecinošos dokumentus izmanto finanšu krāpšanā Vācijā vai pašu personu piespiež ubagot, piemēram, Polijā.
Parasti šīs personas tiek savervētas patversmēs vai citās bezpajumtnieku pulcēšanās vietās. Nedaudz biežāk nekā iepriekšējā pārskata gadā ir konstatēti upuri, kas bijuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai seksuālai ekspluatācijai, kā arī ekspluatatīvai fiktīvai laulībai. Cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā ir jāskata kontekstā ar seksuālās izmantošanas gadījumiem un iesaistīšanu prostitūcijā.
Kopumā Latvijā iezīmējas tendence par trešo valstu valstspiederīgo sieviešu no Ukrainas, Krievijas un Moldovas iesaistīšanu prostitūcijā Latvijā. Turklāt vervēšanu, rekrutēšanu un organizāciju arī nodrošina trešo valstu pilsoņi, izmantojot internetu un dažādas sociālo un ziņapmaiņu platformu slēgtās grupas.
Latvijā joprojām daudz sieviešu piekrīt stāties fiktīvs laulībā, it īpaši ar Pakistānas un Bangladešas pilsoņiem. Laulības visbiežāk tiek noslēgtas Kiprā. Šo laulību mērķis ir trešo valstu pilsoņiem likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
Saskaņā arī Krimināllikumu par fiktīvas laulības slēgšanu var draudēt pat cietumsods. Tomēr ne vienmēr šāda laulība ir "biznesa darījums", jo regulāri tiek konstatēti gadījumi, kad sievietes nonāk ekspluatatīvos apstākļos un kļūst par cilvēku tirdzniecības upuri.
Tāpat cilvēku tirdzniecībā ir vērojama izteikta dzimuma dimensija, respektīvi, darbaspēka ekspluatācijai tiek pakļauti lielākoties vīrieši, seksuālajai ekspluatācijai un fiktīvai ekspluatatīvai laulībai - meitenes un sievietes.
Arī 2022.gadā bija vērojama tāda pati tendence, jo visi identificētie upuri vīrieši bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai. Trīs sivietes bija pakļautas darbaspēka ekspluatācijai, desmit - seksuālai ekspluatācijai, piecas - ekspluatatīvai laulībai, viena piespiesta veikt noziedzīgu nodarījumu.
