Ilgstošs bezmiegs var vainagoties veselā virknē nepatīkamu saslimšanu; 9 ieteikumi, kā miegu uzlabot

Tikmēr 21% ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23% – retāk, 14% – nekad, bet 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. 

Par izplatītākajiem miega traucējumiem, to cēloņiem un miega higiēnas nozīmi stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa. 

Miegs – tikpat svarīgs kā pārtika, ūdens un gaiss

Miegs ir vitāli svarīgs visa organisma funkcijām un procesiem, tas ir tikpat svarīgs kā ēdiens vai skābeklis. Miega laikā atjaunojas organisms, aug un atjaunojas šūnas, apgūtā informācija tiek sakārtota un noglabāta atmiņā, kā arī tā laikā no smadzenēm tiek izvadīti vielmaiņas galaprodukti. Celmiņa norāda, ka, ļoti virspusēji sadalot miega traucējumus, var teikt – “guļ pārāk maz” vai arī “guļ pietiekami daudz, bet miegam ir slikta kvalitāte”. 

Eksperte skaidro, ka ir virkne pētījumu, kuros atklāts, kas notiek, ja cilvēks guļ nepietiekami vai arī miega kvalitāte ir slikta. 
Akūta miega deprivācija ir nepietiekams miega ilgums parasti vienu līdz divas dienas, bet hroniska miega nepietiekamība attiecināma uz ilgāku periodu. Akūtas miega deprivācijas ietekmē rodas kognitīvo spēju un garastāvokļa izmaiņas, kā arī krietni palielinās dažādu negadījumu risks. Pat salīdzinoši nelielas miega deprivācijas ietekmē mazinās modrība un ir nepieciešams ilgāks laiks, lai adekvāti reaģētu uz stimulu, it sevišķi gadījumos, ja darbs ir monotons un nav nepieciešamas domāšanas spējas.

Darbības, kas prasa koncentrēšanos, negatīvi var ietekmēt pat pāris stundu miega trūkums. Mērena miega deprivācija (17 līdz 19 stundas nomodā) samazina reakcijas ātrumu un ir pielīdzināma 0,05% alkohola līmenim asinīs, bet ilgstošas negulēšanas rezultātā reakcijas ātrums varētu būt pielīdzināms pat 0,1% alkohola asinīs. Miega deprivācija var izpausties ar emocionālām un garastāvokļa izmaiņām, kas līdzinās depresijai vai trauksmei. Pastiprinās nogurums, aizkaitināmība, enerģijas trūkums, kā arī samazinās libido. Šīs izmaiņas ir atgriezeniskas un pazūd, kad tiek atjaunots nepieciešams miega daudzums. 

Hroniska miega deprivācija bez jau aprakstītajiem neirokognitīvo, modrības un emocionālo funkciju traucējumiem negatīvi ietekmē arī citas orgānu sistēmas. Cilvēki ar hroniski nepietiekamu miega daudzumu biežāk dzīves kvalitāti novērtē negatīvāk. Noguruma un miegainības dēļ šiem cilvēkiem nepietiek enerģijas interesējošām nodarbēm, pasliktinās sekmes skolā vai arī rodas grūtības darbā. Jaunieši, kam ir sliktāka miega kvalitāte un kvantitāte, negatīvāk novērtē arī savu vispārējo pašsajūtu un veselības stāvokli. Pētījumi apliecina, ka ilgstoši sliktam miegam var būt negatīvas sekas uz ķermeņa masas indeksu un ar to saistītām komplikācijām, piemēram, II tipa cukura diabētu. Tāpat zinātnieki ir apstiprinājuši saistību starp ilgstoši nepietiekami miegu un nelabvēlīgiem kardiovaskulārajiem iznākumiem – hipertensiju, aritmiju, oksidatīvo stresu, endoteliālo disfunkciju un iekaisumu un metabolo slimību koronārās sirds slimības pacientiem. 

Izplatītākie miega traucējumi

Miega medicīna ir plaša un daudzveidīga medicīnas nozare. Tā ir salīdzinoši jauna, bet atsevišķa medicīnas nozare. Tā ietver daudzus miega traucējumus – ne tikai grūtības aizmigt un krākšanu. Miega problēmas ir sagrupētas sešās lielās grupās. 

• Bezmiegs – grūtības iemigt, mošanās pārāk agri vai mošanās naktī. Bezmiegu var izraisīt dažādi faktori, bet visbiežākie – stress, trauksme, slikta miega higiēna, trokšņi, maiņu darbs, kofeīns, nikotīns, dažādas narkotikas u. tml. 
• Elpošanas traucējumi miegā – vispazīstamākā slimība ir obstruktīva miega apnoja (OMA). Obstructio latīņu valodā nozīmē nosprostojums, bet apnoe grieķu valodā – bez elpas. Tas nozīmē, ka dažādu iemeslu dēļ tiek nosprostoti elpceļi, kā rezultātā gaiss nespēj brīvi plūst cauri. Cilvēks aiztur elpu, asinīs krīt skābeklis, un nereti smadzenes cilvēku pamodina, lai viņš atkal sāktu elpot. Rezultātā, lai gan ir gulēts varbūt arī pietiekami daudz, cilvēks nejūtas atpūties. Visbiežāk pieminētā un zināmā pazīme ir krākšana – un to parasti novēro blakus gulētājs, jo tas ļoti traucē. Bērnu vecumā obstruktīvu miega apnoju bieži izraisa palielinātas kakla vai aizdegunes mandeles. Pieaugušajiem biežs iemesls ir palielināts svars (bērniem vispār arī sāk arvien biežāk parādīties). Līdz 50 gadu vecumam vīriešiem OMA ir sastopama krietni biežāk, bet pēc menopauzes šis risks pieaug arī sievietēm (hormonālo izmaiņu dēļ). Riska faktori ir arī izmainīta sejas skeleta uzbūve (piemēram, mazāks apakšžoklis) vai dažādi sindromi (piemēram, Dauna sindroms), hronisks rinīts. 

Pie elpošanas traucējumiem noteikti vērā ņemama ir arī hipoventilācija. Par to runā krietni mazāk nekā par obstruktīvu miega apnoju. “Hipoventilācija” nozīmē, ka ķermenis nespēj pietiekami labi izvadīt ogļskābo gāzi. To var izraisīt dažādas plaušu slimības (piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība), izteikts liekais svars, krūšu kurvja problēmas (piemēram, izteikta kifoskolioze), elpošanu kontrolējošās smadzeņu daļas problēmas (piemēram, pēc insulta, infekcijas, audzēja gadījumā), kā arī neiromuskulārās slimības. 

• Centrālas hipersomnolences. Hipersomnolence nozīmē miegainība, centrāla – to, ka tas saistīts ar centrālo nervu sistēmu. Šajā gadījumā miegainību neizraisa kaut kādas citas miega problēmas (piemēram, obstruktīva miega apnoja vai diennakts ritma nobīdīšanās). Iemesls nereti – smadzenēm ir problēmas kontrolēt miega un nomoda sadalījumu. Viena kritiski neatpazīta slimība ir narkolepsija. Lai gan tā skaitās reta slimība, Latvijā varētu būt līdz 900 cilvēkiem ar narkolepsiju. Miegainība ir pirmais un galvenais narkolepsijas simptoms. Tas nebūt nozīmē, ka, ejot pa ielu, cilvēks pēkšņi aizmieg (lai gan tā var atgadīties), bet ļoti bieži ir nogurums, gribas gulēt, ik pa brīdim ir slikts noskaņojums, viss riebjas. Skolas stundās bieži vien aizsnaudies, bet, braucot mašīnā vai sabiedriskajā transportā, aizmigt pāris minūšu laikā vispār nav problēmu. Katapleksija ir ļoti neparasts narkolepsijas simptoms. Tas nozīmē, ka pastiprinātu emociju rezultātā muskuļi it kā zaudē spēku. Parasti tas notiek pie pozitīvām emocijām – piemēram, smejoties vai domājot par kaut ko labu, bet var gadīties arī tad, ja jūties, piemēram, satraukts. Cilvēks varētu just, ka ceļi paliek vājāki vai ir grūtāk kaut ko noturēt rokās. Varbūt dažkārt pat nepieciešams apsēsties, lai nenokristu. Dažkārt šis muskuļu vājums sākumā var būt tikai sejā. Parasti apkārtēji pamana, ka cilvēkam it kā „noslīd” seja, plakstiņi ir puspievērti, grūtāk noturēt ciet muti. Izskats tāds, it kā būtu piedzēries vai kaut ko salietojies. Miega paralīze ir sajūta, ka nespēj pakustēties, pamostoties vai īsi pirms aizmigšanas. Tā var notikt arī nakts vidū. Var arī būt gan redzes, gan dzirdes halucinācijas. Ne visiem cilvēkiem būs visi simptomi, un ne visiem šie simptomi būs uzreiz. Tie var parādīties pakāpeniski. Iemesls pašlaik vēl nav zināms, bet zinātnieki uzskata, ka narkolepsija rodas gan ģenētisko, gan vides faktoru mijiedarbības rezultātā. 
• Diennakts ritma traucējumi. Tas nozīmē, ka dažādos veidos tiek ietekmēts „iekšējais pulkstenis”. Piemēram, tas ir iestatīts tā, ka miegs dabīgi nāk tikai ļoti vēlu naktī (un attiecīgi gribas celties daudz vēlāk dienā) vai tieši otrādi – miegs sāk nākt daudz ātrāk, nekā „sociāli pieņemts”. Ir cilvēki, kuru iekšējais pulkstenis ir iestatīts, piemēram, uz 26 stundu, nevis 24 stundu diennakti. Diennakts ritma traucējumus var izraisīt dažādas lietas – piemēram, hormonālās izmaiņas, ikdienas rutīnas un miega higiēnas izmaiņas vai neievērošana, ceļošana uz citu laika joslu, maiņu darbs.
• Parasomnijas (para – ap grieķu valodā, somnia – miegs latīņu valodā) ir nevēlama fiziska vai sajūtu pieredze, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Izšķir dziļā un REM (ātro acu kustību – rapid eye movement) miega parasomnijas. Dziļā miega parasomnijas ļoti bieži sastopamas bērnu vecumā (piemēram, staigāšana vai runāšana miegā, nakts bailes). Parasti šie notikumi ir labdabīgi un pazūd, cilvēkam pieaugot, bet dažkārt šīs labdabīgās parasomnijas var saglabāties arī pieaugušo vecumā. Tās pastiprina jebkas, kas traucē miegu (piemēram, gulēts pārāk maz, alkohols, akūta slimība, kofeīns, troksnis, skaņas), gan arī ģenētiskie faktori. Bieži sastopamas ir REM parasomnijas – murgi, ko bieži pastiprina stress vai dienā piedzīvotais. REM parasomnijas principā biežāk sastopamas pieaugušajiem. Viena, kuru ļoti svarīgi ir atpazīt (un vērsties pie neirologa, kas specializējas miega medicīnā), ir REM uzvedības traucējumi, t. i., cilvēks redz sapņus, kurus arī guļot mēdz atkārtot. Piemēram, sapņojot, ka cīnās ar pūķi, var sākt vicināties ar rokām vai spārdīties, kliegt. Tādā veidā var ievainot sevi vai arī gultas partneri. Šāda veida parasomnija var būt (bet ne obligāti) agrīns Parkinsona slimības simptoms. 
• Kustību traucējumi miegā. Dažādi kustību notikumi, kas traucē miegu. Viens no tiem (un samērā bieži sastopams) ir nemierīgo kāju sindroms. Tā ir nepārvarama vēlme kustināt kājas. To bieži vien pavada arī nepatīkamas sajūtas, piemēram, tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, kas pastiprinās, kad sēdi vai guli mierīgi, bet samazinās pie kustībām. Šīs sajūtas parasti visvairāk var novērot, ilgi sēžot, piemēram, sēžot skolā, braucot mašīnā vai pirms gulētiešanas. Tā veidojas apburtais loks: jo vairāk vēlies nomierināties, lai aizmigtu, jo vairāk sāp kājas. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, jākustas, bet tas atkal traucē aizmigt. Ne vienmēr var saprast, kādēļ veidojas nemierīgo kāju sindroms. Sava loma ir ģenētiskajiem faktoriem. Simptomus var pastiprināt zems dzelzs līmenis asinīs vai kofeīnu saturošu produktu lietošana, kā arī daži medikamenti, piemēram, antihistamīni (pretalerģijas zāles) vai daži antidepresanti, piemēram, fluoksetīns. Nemierīgo kāju sindromu var izraisīt arī citas slimības, piemēram, cukura diabēts un nieru slimības.

Celmiņa aicina meklēt speciālista palīdzību jebkurā gadījumā, kad tiek saprasts, ka pasliktinājusies miega kvalitāte. Un tas neattiecas tikai uz nakti, bet arī sajūtām dienas laikā, piemēram, miegainību. Ja miega traucējumi ir ilgstoši, tad varētu būt, ka cilvēks ir tik ļoti pieradis pie sliktās sajūtas, ka to jau uzskata par normu.

Ieteikumi miega uzlabošanai

Gluži tāpat kā pazīstam ķermeņa higiēnu, ir arī miega higiēna – tā ir uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina kvalitatīvu miegu naktī un labu pašsajūtu dienā. Ļoti daudziem miega traucējumiem ārstēšanas pamats ir tieši miega higiēnas izveidošana, mainīšana vai uzlabošana.

• Parūpējies par savu guļamistabu – sagādā sev ērtu matraci, segu un spilvenu. Atceries, ka guļamistabai vakarā jābūt klusai, tumšai un patīkami vēsai. 
• Gultu izmanto tikai miegam un seksam! Svarīgi, lai ķermenim gulta asociējas tikai ar gulēšanu, nevis citām nodarbēm – darbu, filmu skatīšanos, lasīšanu u. c. Šīs nodarbes labāk veikt citā istabā vai arī vismaz atrast citu vietu guļamistabā. 
• 30 līdz 60 minūtes pirms gulēšanas nelieto elektroniskās ierīces, jo miega kvalitāti pasliktina gan ekrāna gaisma, gan arī prātu aktivizējošās nodarbes. 
• 30 minūtes pirms miega centies “atslēgties” no satraucošajām lietām, lai pirms iešanas gulēt par tām nebūtu jādomā.
• Ej gulēt un celies vienā un tajā pašā laikā gan skolas dienās, gan brīvdienās! Šiem laikiem nevajadzētu atšķirties vairāk par stundu. 
• Regulāri nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm – tās uzlabo garastāvokli un palīdz aizmigt, tomēr to nevajadzētu darīt īsi pirms došanās gulēt.
• Dienas laikā ieturi regulāras un veselīgas maltītes! Lai izsalkums netraucētu aizmigt un gulēt, pirms došanās gulēt var apēst nelielu, vieglu uzkodu. Lielu, smagu maltīti noteikti nevajadzētu ieturēt – tas traucēs miegu. Pirms došanās gulēt nedzer arī pārāk daudz šķidruma, lai nevajadzētu celties un iet uz tualeti. 
• Kofeīns – vismaz 4 stundas pirms miega nelieto kofeīnu saturošus produktus – piemēram, kafiju, enerģijas dzērienu, kolu un citus gāzētos dzērienus, zaļo un melno tēju, kā arī šokolādi. Kofeīns ir stimulants un traucē aizmigšanu.
• Alkohols, smēķēšana un citas atkarību izraisošās vielas – lai gan šķiet, ka tās varētu palīdzēt aizmigt, patiesībā tās pasliktina miega kvalitāti. Tas nozīmē, ka, lai arī cilvēks būs gulējis pietiekami daudz stundu, miegs būs slikts.