Katru ceturto Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerības sajūta, secināts aptaujā
Pēdējā gada laikā gandrīz katru ceturto jeb 24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņēmušas bezcerības un bezspēcības sajūtas (6% – nepārtraukti, 18% – bieži), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS. Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas šobrīd kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos.
Tikmēr 29% respondentu bezcerību un bezspēcību pēdējā gada laikā izjutuši dažreiz, 24% – reti, 21% – nekad, bet vēl 2% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pusgada griezumā šis rādītājs ir pieaudzis, jo pērnā gada septembrī bezspēcības sajūtas regulāri pārņēma 16% respondentu (2% – tās bija nepārtraukti, 14% – bieži). Tāpat pagājušā gada rudenī 29% bezcerība un bezspēcība pārņēma dažreiz, 27% – reti, 24% – nekad, bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt sievietes. Ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 21% vīriešu (7% – nepārtraukti, 14% – bieži) un 27% sieviešu (5% – nepārtraukti, 22% – bieži). Interesanti, ka pirms pusgada – pērnā gada septembrī – ar bezcerību un bezspēcību biežāk saskārās vīrieši – toreiz šādu atbildi sniedza 18% vīriešu (3% – nepārtraukti, 15% – bieži) un 15% sieviešu (1% – nepārtraukti, 14% – bieži).
Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc iedzīvotāju vecuma, secināms, ka īpaši bieži bezcerības un bezspēcības sajūtas nomāc gados jaunākus cilvēkus – vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar minētajām sajūtām pēdējā gada laikā regulāri saskārušies 38% (14% – nepārtraukti, 24% – bieži), kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada septembrī (8% – nepārtraukti, 27% – bieži). Salīdzinoši retāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem (3% – nepārtraukti, 13% – bieži). Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 23% līdz 27% respondentu.
Savukārt pērnā gada septembrī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 35% (8% – nepārtraukti, 27% – bieži), vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs bija 11% (2% – nepārtraukti, 9% – bieži), bet pārējās vecuma grupās svārstījās no 13% līdz 16%.
Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas šobrīd kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos. Latviešu vidū ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 24% aptaujāto (6% – nepārtraukti, 18% – bieži), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 29% (1% – nepārtraukti, 28% – bieži). Tikmēr pagājušā gada septembrī bija novērojama pretēja aina – bezcerību un bezspēcību biežāk izjuta latvieši. Pērnā gada rudenī ar šīm sajūtām regulāri saskārās 8% krievvalodīgo (4% – nepārtraukti, 4% – bieži), bet latviešu vidū ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās 18% aptaujāto (2% – nepārtraukti, 16% – bieži).
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.
Krīzes centra Biedrība "Skalbes" speciālisti aicina nepalikt domās un sajūtās vienus. Ikvienam, kas šajā laikā izjūt bailes, izmisumu, nomāktību vai bezcerību, ir iespēja saņemt emocionālo palīdzību. Diennakts tālrunis: 116123
