Bioloģiskais un oficiālais bērna tēvs - ko no kura drīkst pieprasīt šķirtā sieva? Atbild zvērināts advokāts
Dzīve kā seriāls - viens vīrietis ir bērna bioloģiskais tēvs, otrs mazuli atzinis par savu. Nu bērnu īsti nevajag ne vienam, ne otram. Ko var panākt likumīgā ceļā no abiem vīriešiem?
Jautājums: "Kad biju 4. grūtniecības mēnesī, gaidāmā bērna tēvs aizgāja un atteicās turpināt attiecības, toties pieprasīja veikt abortu. Drīz vien iepazinos ar citu vīrieti, ar kuru paliku kopā. Viņš piedalījās dzemdībās un arī bērna dzimšanas apliecībā šis vīrietis tika ierakstīts kā oficiālais tēvs. Tobrīd bioloģiskajam tēvam viedokli pat neprasīju, jo biju uz viņu dusmīga. Pēc kāda laika paliku atkal stāvoklī, kad bija jau 5. grūtniecības mēnesis, apprecējāmies, taču laulība ilga vien 6 mēnešus, jo ex-vīrs satika citu sievieti un izmeta mani un abas manas meitas uz ielas. Nu jau bijušais vīrs uzmeklēja pirmā bērna bioloģisko tēvu un lūdza, lai viņš uzņemas rūpes par savu bērnu. Uz ko bio-tēvs atbildēja, ka rūpēsies, apciemos, taču savu uzvārdu nedos. Bijušais vīrs tiesājās par to, lai viņš tiktu izņemts no vecākās meitas dzimšanas apliecības, bet tiesā zaudēja. Vecākajai meitai tad ir 5 gadi, alimentus, protams, par viņu viņš nemaksā, jo uzskata, ka par svešu bērnu viņam nav jāmaksā. Par otru meitu uzturlīdzekļus maksā. Kāda iespēja vecākās meitas dzimšanas apliecībā ierakstīt bioloģisko tēvu, kaut arī viņs pats to nevēlas?"
Atbild zvērināts advokāts Jānis Muižnieks:
"Situācijas aprakstā jautājuma būtība pastāv nevis par “uzvārdu”, bet gan par paternitāti (juridisko jēdzienu), t.i., par personu, kas ir bērna tēvs.
Paternitāte kā juridiskais fakts var gan atbilst faktam, ka bērna tēvs ir bioloģiskais tēvs, gan arī bērna tēvs var nebūt bērna bioloģiskais tēvs. Paternitātes esamība, neatkarīgi no tā vai persona ir vai nav bioloģiskais tēvs, rada tālākas būtiskas nākotnes juridiskas sekas – uzturēšanas un mantošanas tiesībās.
Civillikuma 146.pants nosaka, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Tomēr, ja atbilstoši šim noteikumam bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.
Tātad Jūsu vecākās meitas, kura piedzima laulībā, paternitāte tika noteikta uz paternitātes pieņēmuma pamata, jo pēc meitas piedzimšanas jautājums par īstā bērna tēvu netika risināts.
Ņemot vērā, ka persona, kā Jūs to saucat, “ex-vīrs”, juridiski ir vecākās meitas tēvs, tad viņam saskaņā ar Civillikuma 179.pantu ir pienākums uzturēt arī vecāko meitu, neatkarīgi no uzskata, ka meita nav viņa bērns, t.i., Jūs varat piedzīt uzturlīdzekļus, iesniedzot prasību tiesā.
Civillikuma 156.pants paredz, ka apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Situācijas aprakstā ir arī ietverta norāde, ka “…tiesā viņš zaudēja un līdz pat šai dienai ex-vīrs ir ierakstīts vecākās meitas dzimšanas apliecībā kā tēvs”. Šāda norāde liek izdarīt secinājumu, ka “ex-vīrs” bija iesniedzis prasību par paternitātes apstrīdēšanu, taču prasība tika noraidīta (aprakstā nav norādes sprieduma pārsūdzēšanu vai tā spēkā esamību).
Šajā atbildē tiek pieņemts, ka spriedums ir stājies spēkā un līdz ar to “ex-vīra” paternitāte tiesas ceļā vairāk nav apstrīdama. Vispārējs situācijas apraksts, iztrūkstot juridiski nozīmīgiem faktiem, neļauj izdarīt kādus konkrētus secinājumus.
