Atrašanās pie dabas uzlabo mentālo veselību, noskaidrots aptaujā
Pavasaris un atrašanās dabā ir būtisks emocionālā līdzsvara avots, liecina pēc dārzkopības centra "Hortes" pasūtījuma veiktā "Snapshots" iedzīvotāju aptauja.
Aptaujas dati rāda, ka pavasaris un ar to saistītā dabas atmoda 50%, bet atrašanās dabā 44% iedzīvotāju ir būtiskākie emocionālās labklājības avoti.
38% aptaujāto tie pārsniedzot sociālo kontaktu ar ģimeni un tuvākajiem draugiem nozīmi.
Gatavošanās pavasara dārza darbiem palīdz justies labāk teju piektajai daļai jeb 23% aptaujāto.
Dārza darbu pozitīvo ietekmi uz emocionālo labsajūtu visvairāk izjūt seniori vecumā no 60 gadiem, lauku iedzīvotāji un cilvēki, kas dzīvo privātmājās.
Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa norāda, ka cilvēku attiecības ar augiem ir viens no veidiem, kā samazināt riskus mentālajai veselībai un justies labāk laikā, kad daudzas rekreācijas iespējas ir liegtas.
"Augi ne tikai palīdz samazināt mentālās veselības problēmas, bet arī veicina cilvēka labbūtību - spēju realizēt savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, strādāt produktīvi, sniedzot ieguldījumu kopienā, kā arī fizisku, psiholoģisku un sociālu labklājību," skaidro Ābeltiņa.
Viņa skaidro, ka pie dabas pavadītais laiks var palīdzēt ātrāk atgūties no mentālā noguruma un uzlabot koncentrēšanās spējas. Iespēja atrasties zaļajās zonās samazina stresa, depresijas, trauksmes un garastāvokļa traucējumu simptomus.
Turklāt dabas ainavas, kā arī sporta un izklaides aktivitātes ārā samazina uzmanības deficīta traucējumus.
"Snapshots" aptaujā iztaujāts 721 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem laika posmā no 31.marta līdz 6.aprīlim. Aptauja veikta pēc dārzkopības centra "Hortes" pasūtījuma.
