Vācijā kapsētas pārtop dabas oāzēs. Te ir vieta gan ķirzakām, gan ežiem, gan putnu un lapseņu ligzdām
Sīvākie vides aizstāvji uzskata, ka ierastās kapsētas aizņem daudz vietas, tāpēc to vietā jāizvēlas kremācija, nelaiķa pārvēršana pulverī sasaldējot vai izbarojot aizgājēju sēņu micēlijam. Tikmēr Vācijā dārzkopji rosina izmantot patiešām dabai draudzīgu pieeju.
Frankfurtē pie Mainas galvenā kapsēta līdzinās parkam. Pēdējā laikā iekārtotas kapavietas, kas organiski iekļaujas vidē – ar akmeņu krāvumiem ķirzaku mājvietai, nokaltušu zaru krāvumiem, kur patverties ežiem, kukaiņu mājām, putnu un pat lapseņu ligzdām. Kapsēta ir kā dārzs, kur vasarā bites un tauriņi vāc nektāru līdz pat rudenim un putni atlido uz augļiem.
Vairāk lapu, nevis grants
Latvijā kapsētā ierasts kā klājumu izmantot smilti, bet Vācijā granti. Frankfurtes Kapu dārznieku apvienības pārstāvis Gerts Širmers "Deutsche Welle" norāda, ka nezāles tik un tā ieaug grantī, turklāt saule sakarsē akmeņus, radot sliktu mikroklimatu. Viņš iesaka ap kapu stādīt "visu, kam ir lapas”, piemēram, efejas vai timiānu. Dažādiem kukaiņiem patiks salvija, oregano un lavanda.
Tomass Bāders, Frankfurtes Kapsētu saimniecības parku aizsardzības nodaļas vadītājs, intervijā Evaņģēliskajai informācijas aģentūrai apliecina: "Mēs esam par ekoloģisku kapu labiekārtošanu, kas pēdējos gados kļūst aizvien populārāka."
Palieņu pļava kā kapavieta
Ķelne ir gājusi vēl tālāk. Vietējās Kapsētu dārznieku apvienības valdes priekšsēdētājs Lucs Pakendorfs izrāda 3000 kvadrātmetru plašos apbedījumus Dzīvības pēdas Korvaileras rajonā. Tie projektēti tematiski kā zemnieku, viršu vai zālaugu dārzs un palieņu pļava.
Dabiskā pļavā zied puķes, dažādi zālaugi slēpjas augļu koku ēnā. Kopā ar Ķelnes dārzniekiem te strādājuši eksperti no ekoloģiskās apvienības Nabu.
Palieņu pļava iekārtota pašā kapsētas nomalē līdzās dabai. Te ir dīķis, gabals ar daudzgadīgiem augiem un kukaiņu iecienīts dzīvžogs. "No aizgājēju tuviniekiem šis kapsētas nostūris īpašu kopšanu neprasa, ar to nodarbojas mūsu štata dārznieki," teic Pakendorfs. Lēti gan nav – viena kapavieta maksā no 3500 līdz 4000 eiro uz 25 gadiem. Šķiet dārgi, bet mēnesī tas ir no 12 līdz 13,33 eiro.
Par spīti birokrātijai
Hamburgas dārznieks Aleksandrs Konings veido piemiņas dārzus. To vidū ir Piekrastes dārzs ar bāku un Dabiskais dārzs ar lielu augu daudzveidību. Maijā viņš izveidoja teju 1000 kvadrātmetru plašu pļavu, kur ir vieta 288 apbedījumiem, un bitēm par prieku te ir daudz puķu. Līdzīga bišu pļava pirms diviem gadiem ierīkota arī Olsdorfas kapsētā Hamburgā ar šīs apkaimes iedzīvotāju atbalstu.
Vācijas Kapsētu dārznieku savienība izstrādājusi koncepciju "Miers dabā – klusa piemiņa". Šādās kapsētās būs putnu un kukaiņu barotavas, strazdu būri, kapus klās koša augu sega. 2017. gadā projekts izrādīts Starptautiskajā dārzu izstādē Berlīnē, 2018. gadā autori saņēma balvu "German Innovation Award" par inovāciju dārzkopībā.
Vācijas rietumos Gelzenkirhenē kapsētas "Am Stäfflingshof" dārznieki šo ideju nolēma īstenot ar līkumainiem celiņiem, dīķi un daudzgadīgiem ziediem. Vācijas Kapsētu dārznieku savienības priekšsēdētāja Birgita Elersa-Ašerfelde gan neslēpj nožēlu, ka pārāk daudz laika prasa birokrātija – vispirms projekts jāapstiprina kapsētas administrācijā, pēc tam pašvaldībā. Tomēr jaunās kapu kultūras tendences jau ir iezīmējušās.
