Mežam ar kaitēkļiem jācīnās vienmēr: astoņzobu mizgraužu postījumi mērāmi miljonos eiro

“Mežu kaitēkļu TOP 3 Latvijā ir egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), lielais priežu smecernieks (Hylobius abietis) un priežu galotņu sešzobu mizgrauzis (Ips acuminatus Gyllenhal),” skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Agnis Šmits. “Kaitēkļi ir, bija un būs, tāpēc liela nozīme valsts līmenī ir risku vadības attīstīšanai, pētījumiem, kas palīdz tos izprast. Jaunu aizsardzības metožu izstrāde ir vēl viens virziens, kurā strādā Latvijas mežu zinātnieki.”

Par katru atsevišķu kukaini, kas pamanīts, piemēram, sēņojot, un šķiet aizdomīgs, nekur nav jāziņo. Mežu īpašniekiem – gan privātajiem, gan arī juridiskajām personām – ir skaidri noteikti algoritmi, kas un kad ir jādara. Pats galvenais – mežus uzraudzīt, apsekot kokus un zināt ko meklēt. Brīdī, kad priežu vai egļu mizgrauži ir pārvarējuši koka pretestību, to vairs glābt nevar – tas ir nolemts bojāejai, bet kokmateriāls sabojāts.

Miljoniem vērti kaitējumi – egļu astoņzobu mizgrauzis

Šie kaitnieki ir 4–6 mm garas melnas vai brūnas vabolītes, kas vairojas mizas iekšpusē dzīvā vai mirušā lūksnē. Latvijas apstākļos, sevišķi karstās vasarās, ir divas paaudzes. Pēc jaunās paaudzes izveidošanas vecās vaboles var izlidot vēlreiz un veidot tā saucamo māsu paaudzi. Pārziemo augsnē vai, retāk, attīstības vietās zem mizas.

Astoņzobu mizgrauzis Eiropā nodara lielākus bojājumus nekā vējgāzes – zaudējumi mērāmi miljonos eiro. Egles, kuras sabojā astoņzobu mizgrauzis, nocirstas nekad nebūs pirmās šķiras zāģbaļķi, jo tās zilē.

Visvairāk apdraudētas egles ir no 40 gadu vecuma, īpaši, ja tās ir novājinātas vai aug kūdrainās augsnēs. “Vajadzētu rīkoties tā – ja audzē ir iemeties kaitēklis, uzskatām, ka tā ir izaugusi, un novācam ražu. Ja koks ir zaļš un ar daudziem maziem caurumiņiem, cilvēkam šķiet, ka tur pilns ar kukaiņiem, bet īstenībā kaitēkļi jau ir prom. Egle derēs tikai malkai. Nav jēgas to arī nozāģēt, lai pasargātu citus kokus. Brīdī, kad mizgrauzis aktīvi bojā egli, pamanīt to ir grūti, jo caurumiņu ir maz un tie ir labi noslēpi. Labākās zāles ir vienlaidus atjaunojošā cirte, jo tad var gan saglābt vēl nebojātos kokus, gan samazināt kaitēkļu populāciju.”

Izlases cirtes neierobežo mizgrauzi, bet ar nocirto koku smaržu piesaista jaunas vaboles arī no kilometriem liela attāluma. Parasti vaboles ieperinās kokos tiešā attīstības vietu tuvumā. Ja netālu dzīvu pieaugušu egļu nav, lielam riskam egles pakļautas līdz apmēram 500 m attālumam. Vaboles lido arī tālāk, bet spiets izklīst un apdraudējums mazinās.

Latvijā izlidošana sākas aprīļa otrajā pusē, maija sākumā, kad, izmantojot savus dabīgos feromonus, vabolītes savācas lielos baros. Šogad, pateicoties lietum, vaboļu aktivitāte, iespējams, ir traucēta.

Lai uzraudzītu mizgrauža radītos bojājumus, mežsaimniecībā, kontrolējot mežus, tiek izmantota attālināta novērošana – satelīti un droni, jo visu izstaigāt nav iespējams. Novērojumu rezultātus ievieto LVM GEO bezmaksas lietotnē. Tajā ikviens var apskatīties potenciālās mizgraužu invāzijas vietas, kas ir identificētas ar satelītiem. Ja meža īpašnieks pamana, ka viņa īpašums atrodas apdraudētajā teritorija, ir vērts apsekot kokus un pārbaudīt, kāda ir situācija dabā.

Ko darīt?

* Palīdz feromonu slazdi, bet tas nav brīnumlīdzeklis, jo, izmantoti nepareizi, var nodarīt mežam postu. Tāpēc nelieliem privātiem mežiem tos nelieto.

* Laikus izkop egļu audzes, lai tās nav pārbiezinātas un novājinātas.

* Izvāc no meža vēja izgāztos kokus, tiklīdz tas ir iespējams. Mizgraužu savairošanās bieži sākas no vējgāzēm. Tomēr atsevišķu izgāztu egli audzes vidū nav vērts aiztikt, jo smarža vēl vairāk pievilinās mizgraužus.

* Ja mizgrauzis bojājis audzi, vēlama vienlaidus atjaunojoša cirte vasarā, jo, pilnībā izvācot bojāto un saglābjot vēl nebojāto materiālu, iespējams ierobežot invāziju. Mizgrauzis var iemājot arī nemizotos baļķos, kas ir virs 12 cm diametrā.

* Ja privātā mežā novēroti svaigi mizgraužu bojājumi, īpašniekam jāvēršas Valsts meža dienestā, lai novērtētu situāciju un konsultētos par turpmāko rīcību.

Galotņu sešzobu mizgrauzis

Šis kaitēklis ir egļu mizgrauža radinieks, bet bojā priedes. Grūti pamanāms, jo inficē tikai koku galotnes daļu. Vaboles izlido maijā un jūnija sākumā. Nodarīto postu var ievērot, kad priedes vainags jau brūnē. Bojā 2–4 priežu grupas, bet ir arī vientuļas priedes, kas aiziet bojā.

Diezgan daudz sastopams Jūrmalā, kur cilvēki neapzināti rada priedēm stresu, piemēram, apberot saknes ar 20 cm auglīgas zemes kārtu, lai iesētu mauriņu. Priedes saknes sāk smakt, koks novājinās, un to pārņem mizgrauzis, kas koku apēd 1–2 gadu laikā. Daudz bojājumu konstatēts pie Daugavpils, Tērvetē, Tukuma rajonā, pie Talsiem, piejūras rajonos.

Diemžēl nedz putni, nedz skudras neaptur šo kaitēkli. Lielāka ietekme ir laikapstākļiem – slapjās vasarās mizgraužiem grūtāk sapulcēties un uzbrukt priedēm, savukārt kokiem ir lielāka noturība.

Ko darīt?

* Ja izdevies pamanīt šī kaitēkļa bojājumus, atsevišķo priedi var izvākt no audzes, tādējādi pasargājot pārējās. Ieteicama izlases cirte. Taču priedei tāpat kā eglei būs zilējums, jo mizgrauža dēļ savairojas sēne, kas sabojā koksni.

Lielais priežu smecernieks

Tumšpelēko, ap 1 cm lielo vaboli var atpazīt pēc dzeltenā ornamenta uz muguras un snuķa. Līdzīgu kaitējumu nodara arī vēl divi tās brālēni, citu sugu smecernieki. Smecernieku savairošanos lielā mērā veicina cilvēks pats, jo celmi ar saknēm un zari, kas paliek pēc meža ciršanas, noder par mājvietu kāpuru attīstībai. Smecernieks sadēj olas aiz celmu mizas. Kāpuri barojas ar skujkoku saknēm, pieaugušās vaboles apgrauž mizu skujkoku stādiem. Vairāk bojātie stādi nokalst.

Smecernieks Latvijā ir visur, tāpēc, ja plāno atjaunot mežu ar skuju kokiem, uzreiz jādomā, kā aizsargāt stādus.

Ko darīt?

* Apstrādā ar smilšu-līmes maisījumu vai vasku.

* Svarīgi ir agrotehniskie pasākumi. Ja mežu stāda uzreiz pirmajā gadā pēc nociršanas, vaboles to apdraud vairāk. Tāpēc atliec stādīšanu uz otro gadu, jo tad vaboļu būs mazāk. Cirsmām, kuras cirstas pēc 1. augusta, paredzams, ka smecernieks uzbruks nākamā gada maijā vai jūnijā, tāpēc stādījums jāatjauno rudenī vai nākamā gada pavasarī. Ja kociņus stāda trešajā gadā, kur tas iespējams, vaboļu būs vismazāk, bet grūtības stādīšanā radīs aizzēlums – sakuplojusī zāle un sīki krūmiņi.

* Svarīgi ir sagatavot augsni. Smecernieki izvairās no atklātām smilšainām vietām. 

 *Izvēlies spēcīgus stādus, kuriem ir lielākas izredzes izdzīvot, pat ja smecernieks uzbruks.

Zināšanai

Latvijā visu gadu notiek meža kaitēkļu monitorings. Pārskati par to ir publiski pieejami LVMI Silava mājaslapā.

Raksts tapis ar Meža attīstības fonds (MAF) atbalstu