ASV izved karavīrus no Rumānijas un maina savu fokusu uz Karību reģionu
ASV Aizsardzības ministra Pīta Hegseta lēmums izvest kājnieku brigādi no Rumānijas izraisījis satraukumu par ASV iespējamo atkāpšanos no Eiropas.
Rumānijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka ASV grasās samazināt savu karavīru skaitu Rumānijā no 1700 uz aptuveni 900 karavīriem. Šāds ASV aizsardzības ministra lēmums izraisījis satraukumu par ASV iespējamo atkāpšanos no Eiropas. Gandrīz 800 karavīri tiks nosūtīti atpakaļ uz Kentuki, un tos neplāno aizstāt.
Bijusī ASV amatpersona Kurts Volkers brīdina: “Tas nav tas vēstījums, kas šobrīd jāsūta Putinam.” Šāds solis, Volkera ieskatā, liecina par nepārdomātu koordināciju Vašingtonā un var sniegt signālus Krievijai par NATO sašķeltību. Baltais nams gan šaubas kliedē, norādot, ka "visi atbildīgie par gaidāmajām izmaiņām bija informēti", un šis solis esot daļa no ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājuma sabiedrotajiem ieguldīt vairāk savā aizsardzībā.
Eiropas valstis un Kanāda jau steidz pastiprināt savus drošības pasākumus. Aizsardzības izdevumi valstīs nav tik strauji auguši kopš Aukstā kara beigām un Eiropieši cenšas pielāgoties varbūtībai, ka ASV tuvākajā nākotnē būtiski samazinās savu klātbūtni kontinentā. Taču eksperti brīdina, ka šāds process nedrīkstētu būt pēkšņs un nekoordinēts. Volkers uzsver: “Ir svarīgi, kādā tempā notiek Eiropas aizsardzības stiprināšana. Jautājums nav tikai par naudu, bet arī par laiku un stratēģiju.”
Kamēr ASV pārorientējas uz Latīņameriku un rīko gaisa triecienus Venecuēlas ūdeņos, Krievijas draudi Eiropā nemazinās. Volkers uzsver: “Krievija ir tūlītēja problēma.” Tāpat viņš brīdina, ka Ķīna rūpīgi vēro, kā Rietumi rīkojas Ukrainas jautājumā. Savukārt bijušais ASV vēstnieks NATO Ivo Dalders norāda: “ASV no Eiropas atkāpjas.” Viņš arī piebilst, ka šobrīd ASV ir koncentrējušās uz Rietumu puslodi vairāk nekā jebkad kopš Kubas raķešu krīzes 1962. gadā.
Krievijas karaspēks un droni pēdējās nedēļās vairākkārt pārkāpuši NATO gaisa telpu, tostarp Polijā, Rumānijā un Dānijā. Šie uzbrukumi tiek uzskatīti par daļu no Putina stratēģijas testēt Rietumu vienotību. Lēmums izvest ASV karaspēku no Rumānijas var sūtīt bīstamu signālu – ka NATO austrumu flangs ir ievainojams. ASV lēmums nāk laikā, kad diplomātiskās sarunas ar Kremli nonākušas strupceļā un Trampa iecerētā tikšanās ar Putinu Budapeštā ir atcelta, jo Maskava atteikusies no kompromisiem Ukrainas jautājumā.
