Maksājuma mērķis - "Samaksa par seksu"... Banka brīdina, ka joki maksājuma mērķī var radīt nopietnas sekas
Pārskaitot naudu tuviniekiem, klienti dažkārt mēģina pajokot un maksājuma mērķa lauciņā ieraksta muļķīgu informāciju. Taču šāda ākstīšanās klientam var radīt liekas raizes, jo bankai var nākties maksājumu apturēt.
Banka pastāvīgi seko līdzi klientu veiktajiem pārskaitījumiem, tostarp pievēršot uzmanību maksājumu mērķī norādītajai informācijai. Tas jādara, lai ievērotu principu "Zini savu klientu", kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un Sankciju likuma prasības.
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieņēmusi noteikumus, kas nosaka finanšu iestāžu rīcību gadījumos, kad pārskaitījumam pievienotā informācija ir nepilnīga vai bezmērķīga.
Jāņem vērā, ka maksājumus caurskata ne tikai sūtītāja banka, bet arīdzan korespondentbankas un saņēmēja banka. Katra maksājumā iesaistītā banka var izvirzīt dažādas prasības informācijai par pārskaitījumu.
Kā formulēt maksājuma mērķi
Banku sistēmas reaģē uz dažādiem vārdiem maksājumos, piemēram, teroristisku organizāciju nosaukumiem, sankciju sarakstos iekļautām personām vai uzņēmumiem, norādēm par terorisma finansēšu, kā arī citām līdzīgām aktivitātēm.
Rezultātā joks var izvērsties par liekiem sarežģījumiem, jo informācijas noskaidrošana var aizņemt pat vairākas dienas. Papildu jautājumi bankai var rasties arī klienta konta izraksta caurskatīšanas laikā, piemēram, ja persona ir pieteikusies kredītam.
Lai pārskaitījumi noritētu maksimāli ātri un bez starpgadījumiem, maksājuma mērķī jānorāda precīza un viennozīmīga informācija par to, kāpēc šis pārskaitījums tiek veikts. Maksājuma mērķī nedrīkst norādīt bezmērķīgu informāciju, piemēram, zīmju virknes “xxxxx” un “ABCDEFG” vai tādas norādes kā “Cits” un “Mans klients”.
Nopietni jāizturas arī pret anketām
Latvijas normatīvie akti uzliek finanšu iestādēm pienākumu ievērot principu “Pazīsti savu klientu”. Tāpēc banka ik pa laikam lūdz klientus aizpildīt un atjaunināt informāciju datu anketās, aicinot norādīt, kādiem mērķiem klients izmanto bankas pakalpojumus, kādās valstīs saņem ienākumus, kā arī sniegt informāciju par savu politisko nozīmību.
Ir gadījumi, kad klienti jokojoties norāda, ka saņems ienākumus no, piemēram, dažādām “eksotiskām” valstīm.
Taču šāds joks var radīt grūtības turpmākai sadarbībai ar klientu, jo bankai nāksies uzdot jautājumus klientam par to, kā tieši šī sadarbība ar norādīto valsti izpaudīsies.
