Nekādu noslēpumu! Vai ir normāli lasīt dzīvesbiedra saraksti ar citiem

Attiecību eksperti un ģimenes attiecību konsultanti tomēr uzskata, ka pat ļoti saskanīgiem un mīlošiem pāriem ir jāspēj viens otram dot individuālo telpu. Sarakste ir viena no šādām privātās telpas izpausmēm. Tās lasīšana ir necieņa pret otru. Robežu pārkāpšana var beigties ar nopietniem konfliktiem un pat šķiršanos. 

Slepena sarakstes lasīšana un spiegošana neveicina uzticēšanos, bet gan liecina, ka viņi viens otram neuzticas un  par savām bažām un uztraukumiem ar otru nerunā tieši un atklāti. Sarakste un joki virtuālā vidē ir pilna ar komunikācijas  pārpratumiem. To var uztvert, iztulkot un saprast pavisam citādi, nekā tas ir domāts patiesībā. 

Vēl viena nianse – sarakstē var tikt runāts par kādu cilvēku vai darba darīšanām, par ko vispār izspiegotājam nekas nebūtu jāzina. 
 
Un tomēr virtuālās dzīves džungļos otra partnera sarakstes lasīšana ir kļuvusi par karstu strīdu objektu. Kāpēc mēs to darām? Ko tas liecina par mūsu attiecībām?

Pārī ir problēmas ar uzticēšanos 

Slepenais lasītājs neuzticas partnerim un mērķtiecīgi meklē informāciju par iespējamo krāpšanu. Visdrīzāk intuīcija nemelo. Ir iemesli tā domāt. Ir bijusi pieredze, kas liecina, ka otrs tiešām var melot, krāpt, mānīties. Vai arī viņš iepriekšējās attiecībās ir piedzīvojis krāpšanu un pievilšanu, traumai nav ticis pāri un nevienam vairs neuzticas.

Starp partneriem nav patiesas tuvības

Viņi vai nu negrib, vai neprot dalīties ar savām sajūtām, piedzīvoto, patiesajām vajadzībām. Neprot risināt problēmas, baidās no strīdiem un konfliktiem, neprot tos atrisināt. Iespējams, ka patiesām emocijas un neapmierinājumu viens vai abi partneri viens no otra slēpj. Krājas aizvainojums un pārpratumi, krājas greizsirdības jūtas un aizdomas, ka tur – telefonā, ir kāds, ar kuru partneris ir atklātāks un godīgāks.

Viens no partneriem par sevi nav pārliecināts 

Viņam liekas, ka nav pelnījis mīlestību, ka nav pietiekami labs, mīlams, vērtīgs. Pats par sevi saprotams, ka viņu krāps, atliek tikai pieķert pie rokas otru. Apliecinājums savām šaubām tad tiek meklēts otra sarakstēs. Vai arī otrādi – cer, ka neko aizdomīgu tur neizlasīs, bet tik un tā lasa. Vai arī sagaida, ka pieķers pirmais un varēs aiziet no attiecībām, nepiedzīvojot pazemojošo pamešanas momentu.

Vēlme kontrolēt otru 

Nepārliecība par sevi veicina vēlmi kontrolēt otru. Lai justos drošāk, par otru ir jāzina pilnīgi viss līdz pēdējam sīkumam. Kur viņš atrodas, kad nav mājās, ar ko un par ko sarunājas, vai gadījumā nesarunājas ar kādu citu par viņu... Izsekošana, sarakstes lasīšana, sociālo kontu pētīšana var kļūt burtiski par apsēstību. Tas jau robežojas ar emocionālo vardarbību, jo viens partneris otru uzskata par savu īpašumu, kuru ir jāpieskata un jākontrolē.

Kā izbeigt spiegot un sākt normāli komunicēt

Nebūs tik viegli, kā gribētos! Psihologi vispirms iesaka sākt ar sevi, nevis otra kontrolēšanu. Pirmais solis ir atgūt pārliecību par sevi, uzlabot pašapziņu un sadziedēt pagātnes traumas, jau tādas ir, lai tas nebojātu esošās attiecības.  Pieņemt un noticēt, ka veselīgas attiecības būvējas ir savstarpēju uzticēšanos. 

Ja tomēr bailes un neuzticēšanās paliek, nav drošības un paļaušanās, iespējams tāpēc, ka partneris patiešām ir devis iemeslu neuzticēties. Tad ir vērts padomāt, vai šīs attiecības ir  vērts saglabāt.